Par Liepājas mēru – bez politiskās pieredzes

2017. gada 6. aprīlis 07:00

136

Par Liepājas mēru – bez politiskās pieredzes

Šobrīd savas kandidatūras Liepājas mēra krēslam pieteikuši gandrīz visi politiskie spēki pilsētā. Gandrīz ar visiem “Kursas Laiks” ir runājis jau pirms pagājušajām Saeimas vēlēšanām. Izņēmums – Kristers Krafts, kurš politikā ir iesācējs. 27 gadus vecais Liepājas mēra kandidāts pašvaldību vēlēšanās Liepājā startēs no nacionālās savienības “Taisnīgums”.

Nacionālā savienība “Taisnīgums” sevi dēvē par nacionālu spēku un vēlas risināt sociālas problēmas. Politiskajai partijai ir sava mājaslapa, kur pausta klaji noliedzoša nostāja pret Eiropas Savienības migrācijas politiku, alkas pēc nacionālas pilsētvides un atbalsta ģimenēm. Kristers Krafts, kuru partijas biedri nominējuši Liepājas mēra krēslam, atzīst, ka partijas politiskā platforma balstās sociāldemokrātijā. “Kursas Laiks” aicināja pilsētas mēra kandidātu pastāstīt nevis par saukļiem, bet reālām lietām, kas, viņaprāt, pilsētā būtu jādara.

Iepazīstini ar sevi – kur mācījies, ko darīji un dari šobrīd?
Esmu beidzis Liepājas 5. vidusskolu, tad ieguvu bakalauru Liepājas Universitātē datorzinātnēs. Šobrīd studēju Liepājas Universitātes maģistrantūrā, lai iegūtu grādu pedagoģijā. Strādāt esmu sācis ļoti agri – no 13 gadu vecuma. Mana mamma ir Monta Krafte. Viņa kopā ar citiem entuziastiem Karostas cietumu ir pārvērtusi par tūrisma objektu. Es kopš 13 gadu vecuma vadu ekskursijas pa Karostu un Liepāju. Vēl aizvien līdzdarbojos Karostas cietumā, bet tas jau ir cits stāsts. Pēc augstskolas Liepājas Oskara Kalpaka 15. vidusskolā atradu darbu kā fizikas un matemātikas skolotājs. Mani skolotāja darbs vienmēr ir vilinājis un vienlaikus bijis arī izaicinājums. Šajā darbā ir dinamika.
Šobrīd esmu bērna kopšanas atvaļinājumā. Uzskatu, ka tas ir viens no lielajiem plusiem ģimeņu atbalstam Latvijā.

Kāpēc tieši “Taisnīgums”, nevis kāda cita partija?
Arī politikā izvēles pamatā ir ģimene. Mans tētis ir Normunds Krafts, kurš 80. gadu beigās, īsi pēc cilvēktiesību grupas “Helsinki-86” dibināšanas, izveidoja Liepājā jauniešu apvienību “Tēvzemei un brīvībai”, bija arī tās līderis. Būt nacionāli politiskā organizācijā jau ir ģimenes tradīcija. Tagad to sauc par pilsonisko aktivitāti, un es esmu aktīvs.
Es apzinos, ka man ir tikai 27 gadi, kā arī zinu kopējo uzskatu – divdesmitgadnieki ir par jaunu politikai. Vajadzētu jau būt tā, ka pie grožiem ķeras tie, kuri riktīgi zina, ko dara, ir pieredzējuši. Vīri pēc četrdesmit. Pagājušajās vēlēšanās pirms četriem gadiem es sapratu, ka nav, par ko balsot. Jautāju sev, kur ir šie pieredzējušie, zinošie politiķi, kas visus vedīs saulītē. Mums ir tikai naudasmaisi. Saprotu, ka šis izteikums nav politkorekts. Pagājušajās vēlēšanās bija izvēle starp diviem tādiem. Vai nu par Sesku, vai par Vilnīti.
Katra sabiedrība ir pelnījusi to valdību, kāda viņai ir. Te arī ir patiesība – ko ievēlē, to arī dabū. Ja ievēl cilvēku, kura pieredze ir nopelnīt daudz naudas, tad arī turpmāk viņš darīs to, ko prot. Pelnīs naudu. Tas nav slikti, bet cilvēkam, kuram ir daudz naudas, ļoti slikti izdodas saprast tos, kuriem līdzekļu ir maz vai ļoti maz. Tautā saka: paēdušais neēdušu nesaprot. Mans un partijas “Taisnīgums” mērķis ir domāt par sociāli mazaizsargāto slāni, cīnīties par viņu tiesībām dzīvot. Tas, manuprāt, apturēs izbraukšanu no pilsētas.

Šobrīd saki – izvēlieties mani! Tā visi kandidāti saka. Kāds ir pamatojums?
Ja palūkojamies uz Liepājas pašvaldību, tad principā jautājums ir par līdzekļu pārdali. Pašvaldība naudu neražo. Vajadzību ir bez skaita, bērnudārzu audzinātājām, medmāsām vajag lielākas algas, bet naudas nav. Vajag vēl vienu bērnudārzu pilsētā, ir 200 bērnu liela rinda, bet naudas nav. Tas ir aplams apgalvojums! Nauda ir, tikai tā tiek tērēta citā sfērā. Politikā prioritātes var mainīt, ja ir griba. Neviens no politiķiem uz domi neiet ar savu naudas maisu. Visi iet ar savu redzējumu par līdzekļu pārdali.
Kaut vai pēdējā pašvaldības izdevuma “Katram Liepājniekam” numurā var lasīt, kur ir tērēta pilsētnieku nauda. Summas nereti ir fantastiskas, arī projekti ir fantastiski. Piemēram, šobrīd Karostā blakus manēžai ir astoņas jaunas ielas. Visas ar jaunu asfaltu, trotuāriem un svaigi iestādītiem kokiem. Pirms diviem gadiem pabeidza šo projektu. To sauc arī par industriālo parku. Mērķis bija piesaistīt Liepājai investorus. Divi gadi ir pagājuši, asfaltā pirmos asnus dzen zāle, bet investoru nav. Ir iztērēti vairāk nekā septiņi miljoni eiro parka izveidošanai, bet kā ar plānošanu? Vai kādam investoram šī platība vispār ir vajadzīga? Kāpēc pašvaldības līdzfinansējums ir jātērē ielu taisīšanai, pa kurām pilsētnieki nestaigā? Tajā pašā laikā tepat pilsētas centrā ir mikrorajoni, kur ir dubļi un bedres uz ielām, kur nav ietvju, un ir pat nami, kur nav ūdensvada vai kanalizācijas.

Nacionālajai apvienībai, kuras nostāja tāpat ir par nacionālu Latviju, ir atbalsts Saeimā un visās valsts struktūrās. Jums šādas aizmugures nav. Tas ir trūkums?
Es uzskatu, ka tas ir labi. Neviens no Rīgas mums nenorādīs, kā būtu jābalso par to vai citu jautājumu. Mūsu partijai varas centrs ir Liepājā, un man tas ir nozīmīgi. Partijai ir divi pamatakmeņi – nacionālais un sociālais. Nacionālisms ir mūsu valsts un tautas interešu aizstāvība. Tas ir – mēs nevis paļaujamies uz lielajiem un stiprajiem sadarbības partneriem vai sabiedrotajiem – krieviem, amerikāņiem vai ķīniešiem, bet pirmkārt domājam ar savu galvu. Tā es redzu nacionālu politiku.

Liepājas pilsētā nacionālā ziņā arī kaut kas satrauc?
Tas, ka “Saskaņa” ir ievesta pozīcijā, nav pareizi. Te nav runa par krievu interesēm, te ir runa par Krievijas interesēm. Manuprāt, tas, ka Jurijs Hadarovičs ir sastrīdējies ar partiju “Saskaņa”, pēc būtības neko nemaina. Mēs nevēlamies Krievijas interešu pārstāvniecību Liepājas pašvaldības pozīcijā.
Mūs neapmierina tas, ka Karostā pašvaldības izdevums tiek izdalīts krievu valodā. Pašvaldības attieksme parāda, kas ir norma. Pašvaldība parāda, ka norma ir komunicēt krieviski. Loģiski seko, ka norma ir latviski nemācīties un nerunāt. Esam jautājuši, pēc kāda principa izvēlas iemest pašvaldības izdevumu krievu vai latviešu valodā. Nav atbilžu. Karostā dzīvo arī ļoti daudz latviešu – vai tas nozīmē, ka šī mikrorajona sarunu valoda ir mainīta? Es nesaprotu šo uzskatu – ja nebūs avīze krieviski, tad cilvēki nesapratīs. Tas pat ir aizvainojoši, jo vairums krievu ir apguvuši latviešu valodu – lasa un runā. Es uzskatu, ka situācijās uz ielas var lietot visas valodas, kuras cilvēks pārzina, bet oficiālā valsts valoda ir viena un pie tās vajag pieturēties, stingri un bez atkāpēm.

Nacionālā savienība “Taisnīgums” savā programmā sludina sociāldemokrātiskas idejas. Kādēļ izvēlējies šo virzienu sev?
Tā ir vienkārša un loģiska izvēle. Starp citu, esmu ticies ar Jāni Vilnīti un runājis. Viņš, piemēram, sacīja, ka viņa sarakstā būs uzņēmēji un viņš pārstāv uzņēmēju intereses. Tas ir loģiski, jo viņš pats ir uzņēmējs. Uzņēmēji ir mazākā sabiedrības daļa. Savukārt darba ņēmēji, pašnodarbinātie ir vairākums. Es pats esmu skolotājs – darba ņēmējs. Arī darba ņēmēju interesēm ir jābūt pārstāvētām pašvaldībā.

Kā tad saredzi saimniekošanu pilsētā, ja noliekam malā nacionālisma karogu?
Es esmu pilsētas patriots. Ir skaisti dzīvot Liepājā, te ir tīrs gaiss, pludmale, uzcelta dārga koncertzāle “Lielais dzintars”. Piemēram. Cilvēki šo grandiozo būvi īsti nevar izmantot, vairumam nav naudas, lai apmeklētu koncertus. To izmanto reizi vai divas gadā, bet tā nav lieta, ko var izmantot lielākā daļa sabiedrības ikdienā. Ir, protams, tā sabiedrības daļa, kura var atļauties izmantot biežāk un priecājas par to, ka mums ir koncertzāle Liepājā. Šo cilvēku ir mazākums. Tāpēc arī koncertzālē ir tik daudz sēdvietu, cik ir.
Diemžēl, apmierinot pilsētas patriciešu iegribas, Liepājas galvenā problēma netiek risināta. Liepāja pēdējos gados ir zaudējusi 25 procentus iedzīvotāju iepretī Ventspils sešiem procentiem aizbraukušo. Mūsu pilsētā top daudz nevajadzīgas vai mazpielietotas infrastruktūras, tajā pašā laikā upurējot pilsētnieku labklājību un dzīves līmeni. Piemēram, dzelzceļa pievadceļš paralēli O. Kalpaka ielai. Pa logu skatoties, vilcienu es tur redzu ļoti reti. Ir jādomā par to, kas ir nepieciešams ierindas liepājniekam, kurš iet uz darbu, nāk mājās, kuram ir ģimene, bērni, vecāki.

Noslēgumā par tūrismu Liepājā. Pats sfērā esi pavadījis 15 gadus. Šī ir sāpīga tēma, jo Palanga lepojas ar trim miljoniem tūristu gadā, bet Liepājai nav pat 100 tūkstoš viesu. Kāds ir risinājums?
Daudzi tagad priecājas par lidojumu uz Rīgu. Subsīdijas apjoms tā arī netika atklāts. Pieņemu, ka ilgi šī lidošana neturpināsies. Tas, kas reāli ir vajadzīgs, tas ir vilciens uz Rīgu. Vilciens iet no Liepājas centra uz Rīgas centru, un tūristi bieži par to prasa. Savukārt uz lidostu Liepājā ir jābrauc un no lidostas Rīgā arī ir jābrauc uz centru. Protams, arī vilciens ir jāsubsidē, bet pieņemu, ka tā būtu mazāka summa nekā lidmašīnai. Vilciens reizi nedēļā – tas nav nopietni.
Otra lieta, ko saredzu, ir par kempingiem. Visapkārt pilsētai kaut kas ir, bet Liepājā kempinga nav. Tūrists vēlas kempingu pilsētā pie jūras. Kempingā ir mazi kapitālieguldījumi, lieta ir pietiekami ienesīga un ziemas sezonā nav grūti slēgt. It kā apziņa ir, ka kempingu vajag, un investoru gaida jau kādus 10 gadus. Šobrīd privātam uzņēmējam nomā ir iedota zeme, bet nekas nenotiek. Es uzskatu, ka šis kempings būtu jātaisa pašvaldībai. Nav likuma, kas to aizliegtu. Ventspilī piejūras kempings pieder pašvaldībai. Jūrmala un parks ir mūsu dārgums, un būtu tikai dabīgi, ka pašvaldība šo dārgumu apsaimnieko un uzrauga pati, nevis iznomā kādam. Te nav runa par brīvā tirgus kropļošanu, jo tuvumā nav neviena kempinga.
Trešā lieta, kam gribētu pievērst uzmanību, ir tieši Karostas pludmale. Ir liela tūristu daļa, kas brauc tieši uz šo pludmali. Daudzi žurnālisti brauc un raksta par šo vietu. Karostā darbojas entuziasti, bet no pilsētas un SEZ te ir radīts posts 20 gadu garumā. Puse māju ir izārdītas pa ķieģeļiem un daudzas vēl šis liktenis var sagaidīt. Šobrīd raksta grāmatu par Berči arhitektūru un noārda Emigrantu māju Flotes ielā! Otro reizi šādu māju vairs neuzcels. Mēs noārdām tūrisma objektus!

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Par Liepājas mēru – bez politiskās pieredzes

Kategorijas