Nevaldāmās un vitālās svinēs 15 gadu jubileju

2017. gada 6. aprīlis 07:00

619

Nevaldāmās un vitālās svinēs 15 gadu jubileju

Nīcas senioru vokālais ansamblis “Sentiments”, kurā dzied 12 cienījama vecuma dāmas, 8. aprīlī koncertā ar savu draugu līdzdalību svinēs 15 gadu jubileju. Jubilejā īpaša loma būs skaņdarbam “Dziesma Nīcai” ar vietējā dzejnieka Ādolfa Gaujieša vārdiem un Andra Kristona sarakstītu mūziku. Seniorēm ir cerība, ka šī dziesma varētu kļūt par Nīcas novada himnu, jo pašvaldībai tādas vēl nav.
“Kursas Laiks” sastop dziedošās dāmas svētku koncerta ģenerālmēģinājuma laikā, kad viņas uzposušās jaunajos skatuves tērpos – puķainās blūzēs un tumši zilos pussvārkos. Sievas, par kurām jau pa gabalu jūtams, ka viņas ir aktīvas un žiperīgas, tobrīd izvēlas izpildīt tematisku Valda Pizāna dziesmu “Dzīvotprieks”, kur jautāts par ticības smelšanos, stipruma gūšanu, ja viņas tikai jaunākas kļūst.

Tērzētāji pārvēršas par ansambli
“Mums bieži prasa par nosaukumu “Sentiments”. Tas vienkārši atnāca – tika nolasīts kā no grāmatas un momentā! Bet novada priekšsēdētājs Agris Petermanis mūs sauc par nevaldāmajām, savukārt diriģents Jēkabs Ozoliņš – par vitālajām,” sarunā ar “Kursas Laiku” saka ansambļa vadītāja Ritma Kluce. Viņa kolektīvu vada pēdējos piecus gadus, kad 2012. gadā nomainīja dziedošo dāmu kopas izveidotāju Mirdzu Pabērzu.
“Ansambļa pirmsākumi meklējami 2002. gadā, kad bija projekts aktīvajiem Nīcas pensionāriem. Tolaik bija pensionāri, tagad ir pareizi teikt seniori. Bija patērzēšanas pēcpusdienas, kad biedrības “Ziedēt arī atvasarā” dalībnieku pulciņš sanāca kopā ar saviem cienastiem, līdz bijusī skolas dziedāšanas skolotāja Mirdza Pabērza uzmudināja uz dziedāšanu, jo sievas, kas turējās un nāca uz pasākumiem, arī gribēja dziedāt,” atceras pašreizējā vadītāja, kura no “Sentimenta” pirmsākumiem līdz desmit gadu jubilejai bija koncertmeistare un pianiste. “Kad ansamblis nosvinēja desmito dzimšanas dienu, Mirdza saņēma apbalvojumu par mūža ieguldījumu un teica man: tagad sāc tu! Tolaik baidījos, kā nu būs, jo man bija saimniecība un puķu audzēšanas bizness, taču, kad mani aicināja, sapratu, ka gribu izrauties no mājām, jo man tīk būt un strādāt ar cilvēkiem,” atmiņās dalās R. Kluce.
“Sentimenta” dalībnieces uz mēģinājumu Nīcas kultūras namā sanāk reizi nedēļā – trešdienu pēcpusdienas ir viņu izdziedāšanās laiks.

Dziesma izvelk no vientulības
Kādu brīdi Nīcā darbojies arī dziedošo kungu ansamblis “Runči”, kur dziedājuši četri vīrieši. Viens kungs aizgāja Mūžībā, tad pārējiem uznākušas veselības problēmas un sakrituši vēl kādi apstākļi, tādēļ kopā sanākšana pajukusi. “Mēs gan esam stabilas. Kopā esam 12 meitenes. Šogad no jauna pievienojās trīs dalībnieces. Pat no Liepājas brauc,” prieku pauž vadītāja.
Ausma Laiveniece ir ansambļa dalībniece ar vislielāko dziedāšanas stāžu. “Dziedāšana mani piesaistījusi visu mūžu. Esmu dziedājusi koros, Otaņķu etnogrāfiskajā ansamblī. Dziedu “Sentimentā”, esmu arī Nīcas etnogrāfiskā ansambļa dalībniece. Bez dziesmas es vienkārši nevaru. Par mani ir pilnīgi precīzi un trāpīgi vārdi: “Dziedot dzimu, dziedot augu, dziedot mūžu nodzīvoju!”” par sevi saka 78 gadus vecā kundze.
Lilija Pumpure ansamblī dzied kopš oktobra. “Es jau 20 gadus esmu pensijā, man ir 75 gadi. Negribu četrās sienās, tādēļ gribu nākt un pateikt paldies savām baltajām dienām!” priecīgi teic dalībniece.

Šlāgeru vietā – filozofiski teksti
“Pārsvarā visi dzied un patīk dziedāt šlāgerus, bet mums ir savs stils izveidojies – savas dziesmas, ko izpildām. Tas jau nav interesanti, ka visi dziedās vienu un to pašu,” uzsver R. Kluce.
Ansamblim izveidojusies cieša sadarbība ar komponistu Andri Kristonu, kurš sarakstījis mūziku vairākiem vietējo dzejnieku dzejoļu vārdiem. “Viņam ir tādas filozofiskas dziesmas, kas ir tuvākas dzīvei, pārdomas mudinošas. Kā radītas mums! Kristons mums dāvina savus nošu albumus, tad mēs varam izpausties,” repertuāru apraksta “Sentimenta” vadītāja.
Tuva ir arī Valda Pizāna un Anitas Ozolas mūzika. A. Ozola no Limbažiem ieradīšoties ciemos uz ansambļa jubileju.
Dalībnieces ir patiesi gandarītas, ka viņām būs gods tieši jubilejā izpildīt A. Kristona skaņdarbu ar dzejnieka Ā. Gaujieša vārdiem “Dziesma Nīcai”. Tā jau reiz tikusi izpildīta komponista jubilejas koncertā, ko nīcenieki lūguši atkārtot. “Nīcai vēl savas himnas nav, varbūt šī dziesma būtu tā īstā!” izsaucas R. Kluce, tūlīt sēžoties pie klavierēm un spēlējot dziesmas melodiju.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Nevaldāmās un vitālās svinēs 15 gadu jubileju

Kategorijas