Dārzā saimnieko pēc saviem likumiem

2017. gada 6. aprīlis 07:00

3125

“Mēs sekojam Bernātu skarbajai ainavai, nevis izcakojam,” nosaka bernātnieks Visvaldis Vecvagars. Viņš un sieva Ņina īpašumu iekārtojuši pēc saviem principiem, neklausot ainavu ekspertus un katru ideju pārbaudot reālajā dzīvē. “Mēs šeit atnācām 1981. gadā, kad tēva māsa, skatoties uz manu izklaidīgo dzīvesveidu pilsētā, uzdāvināja man zemi ar zvejnieku būdiņu cerībā, ka varbūt tas mani varēs vest pie prāta. Vai tas izdevās? Nē, sieva veda pie prāta,” atzīst V. Vecvagars. Un laulātā partnere nosmejas: “Sieva lika strādāt.”

Darbi jādara laikus
“Sīpoli” ir aptuveni četrus hektārus liels īpašums, kurā aug visdažādākie augi un koki un ir divi dīķi. Saimniece stāsta, ka viss, kas vajadzīgs, lai šādu īpašumu uzturētu, ir darbaprieks un “zaļās rociņas”. “Tas ir mūsu hobijs un darbs,” uzskata Ņina.
Vīrs un sieva Bernātos saimnieko jau ilgus gadus un pieraduši, ka mājām vienmēr jābūt kārtībā, tāpēc darbu nekad netrūkst. “Cenšamies visu darīt laicīgi, lai neielaistu bardaku. Nezālēm vajag čaklus pirkstiņus un vairāk neko! Divreiz gadā, rudenī un pavasarī, vajag visu izravēt, un tad ir tīrs.”
Vai šim pavasarim dārzs jau ir gatavs? Jā, saimniece norāda uz dobēm, kas jau ir uzrušinātas un iztīrītas. “Šobrīd krokusiņi zied, viss lien no zemes ārā. Par cik mums ir mūžīgā celtniecība, tomātu siltumnīca vēl jāsagatavo, taču tomātiem vēl ir par agru un paspēsim sakārtot,” pārliecināta saimniece.

Katram augam atrod vietu
“Sīpolu” teritorijā ietilpst gan saimnieku nams, gan vairākas viesu mājas, svinību vietas, ābeļu dārzs un dīķis. Ņ. Vecvagare ar gandarījumu teic, ka dārza darbi ir vaļasprieks un viss tiek darīts priekš sevis – lai pašiem būtu patīkami.
Vai dārza izkārtojums ticis plānots un zīmēts, kā to iesaka darīt zinoši dārznieki un ainavu arhitekti? “Neko nezīmēju, un laika gaitā dārzs veidojas pats. Tu redzi, kas aug, kas neaug, piemēram, man ir izcila lapegle, kas pārstādīta vairākas reizes, līdz atradām īsto vietu. Manas dzimtas mājā Lietuvā bija liepu aleja, un es vīram teicu, ka šeit arī gribu ko līdzīgu. Atbrauca slavena ainavu arhitekte un nopēla, sakot: ko jūs te tās liepas sastādījāt, jūs visu darāt šķērsām! Bet man patīk,” savu nostāju pauž “Sīpolu” īpašniece.
Visas kundzes zināšanas par dārza darbiem esot iegūtas pašmācības ceļā, speciālas izglītības viņai neesot, jo jaunībā pabeigts medicīnas institūts. Ņina gan smejas, ka zemnieku gēns viņai ir, jo tēvs bijis zemnieks.

Atmet cīņu ar kurmjiem
“Te katrs stūrītis ir norāpots un apkopts, bet visu nolaizīt nevajag, tā mēs neesam iekārtoti. Jāatstāj nedaudz lapas, lai smiltiņai tiek kāda barība,” pārliecināta ir Ņ. Vecvagare.
Saimniece atklāj, ka daudzus gadus cīnījusies ar kurmjiem, kam ļoti patīk izrakt “Sīpolu” zemi. “Ko tik neesmu izmēģinājusi, sākot ar pelniem, kas rada sārmainu vidi, beidzot ar lamatām, bet nekas nelīdz. Tagad vairs necīnos, lai jau rok!” viņa smejas un pastāsta, ka šobrīd kurmju rakumus nolīdzina ar lāpstu, lai tie netraucētu pļaut zāli. “Vēl notiek cīņa ar stirnām, kam ļoti garšo šeit augošie krūmi un puķes, īpaši gardas ir tulpes, bet narcises un krokusi paliek neaiztikti.”
Īpašs stāsts saimniekiem ir par egli, kas aug pie mājas. Izrādās, to pirms daudziem gadiem atveduši kā Ziemassvētku eglīti un iesprauduši zemē pie mājas logiem. Tagad tā izaugusi divreiz augstāka nekā māja. Laikam viss, kas stādīts ar mīlestību, labi aug!

+ 12

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Dārzā saimnieko pēc saviem likumiem

Kategorijas