Izcilībai svarīgs talants, darbs un labs skolotājs

2017. gada 6. aprīlis 07:00

Aizvadītajā nedēļā koncertzālē “Lielais dzintars” jau desmito gadu tika pasniegtas “Zelta griezuma” balvas, ko saņēma Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas dažādu izlaiduma gadu absolventi.

Ar “Zelta griezuma” balvu tika apbalvotas astoņas personības – četras mākslā un četras mūzikā. Mākslā tika godināts Artis Daugins – par sasniegumiem funkcionālā dizaina produktu attīstībā, Andis Strods – par sasniegumiem teātra mākslā, Guntis Cukurs – par ieguldījumu profesionālās mākslas izglītībā, Ieva Epnere – par sasniegumiem laikmetīgajā fotomākslā.
Pirmo gadu izcilības balvas pasniedza arī mūzikā. To saņēma Zigmars Liepiņš – par nozīmīgu ieguldījumu populārajā mūzikā un kultūrvides attīstībā, Uldis Marhilevičs – par nozīmīgu ieguldījumu populārās mūzikas attīstībā, Jēkabs Ozoliņš – par nozīmīgu ieguldījumu koru kustības, džeza un populārās mūzikas attīstībā. Ar šo balvu tika sumināts arī diriģents un pedagogs, kurš jau devies Mūžībā, Valdis Vikmanis – par mūža ieguldījumu Liepājas kultūrvides un mūzikas izglītības attīstībā. Balvu saņēma viņa dēls Klāvs Vikmanis.

Nevar vārīties savā sulā
“Kursas Laiks” vaicāja gan izcilniekiem, gan Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas direktorei Ingai Auziņai, kā kļūt par izcilību. Viņa pastāsta, ka izglītības iestādei ir uzdevums sekot līdzi saviem audzēkņiem – tam, kur viņi pēc skolas absolvēšanas ir iestājušies. Direktore uzsver, ka rūpīgi līdzi tiek sekots tam, lai pēc mākslas vai mūzikas skolas beigšanas būtu vairākas vietas gan Latvijā, gan ārzemēs, kur savu specialitāti varētu turpināt. Nesen notikušas sarunas par aksesuāru nodaļas izveidi Latvijas Mākslas akadēmijā. “Tā ir mūsu un Ādas izstrādājumu dizaina nodaļas vadītājas Dzintras Budovskas ideja. Viņiem tā likās ļoti laba ideja. Gribējām saprast, kāds ir viņu viedoklis par materiāla nodaļām, jo mēs jau nevaram tikai savā sulā vārīties un kaut ko darīt, bet mums ir jāgatavo tādi audzēkņi, kuri valstij ir vajadzīgi ar savām zināšanām,” pastāsta I. Auziņa.
Ko jaunā skolas vadība gatava darīt, lai veicinātu izcilību rašanos? Kā pirmais uzdevums metodiķiem un radošajiem direktoriem abās jomās būs programmu pārformēšana, uzsver direktore. “Desmit procentu ietvaros tās var pilnveidot katru gadu un tad nav atkārtoti jāatkreditē.” Mācībiestādes vadītāja atzīst, ka problēma ir abās skolās, kuras tagad apvienotas. Būtiskākais esot saprast konkrētos un jēgpilnos uzdevumus, kuri jāpievieno programmām. Tiek attīstīta arī jauno pedagogu piesaiste gan mūzikā, gan mākslā. “Viņiem ir jaunas idejas, un, kā es vienmēr saku, tad spēks ir jaunajos, vecajos ir pieredze. Jaunajos ir spēks, idejas, kas jau pievelk.”

Stāvēt un krist par savējiem
Tiek mainīti arī uzdevumi nodaļu vadītājiem. “Lai viņiem būtu vairāk atbildības un lai par savu nodaļu stāvētu un kristu ar sirdi un dvēseli. Ja viņiem pašiem būs pārliecība, ka tā ir vajadzīga lieta, ir jāattīstās, jāpiesaista audzēkņi, un viņi to darīs ar simts procentu atdevi. Īstenībā jau visu nosaka pasniedzējs – profesionalitāte, šarms un jēgpilna attieksme. Es domāju, ka tas viss ir pasniedzēju rokās,” uzskata skolas direktore I. Auziņa.
Viņasprāt, Liepājā pirmā veiksmes atslēga ir koncertzāle “Lielais dzintars”. “Es to saku ar pilnu atbildību un drošu pārliecību. Cik daudz bērniem uz pasaules vispār ir iespēja koncertēt šādā koncertzālē, kurā ir perfekta akustika un ļoti skaistas telpas. Tendence, kas liekas ļoti svarīga, ka audzēkņi muzicē kopā ar saviem pasniedzējiem. Tā ir mijiedarbība un mācīšanās vienam no otra. Tas ir virzītājspēks, un caur to var izaugt izcilības. Pēc patiesības mūsu skolai – mākslai un mūzikai vispār – ir viens vienīgs uzdevums – veidot izcilības, jo mūsu skolas valstij ļoti dārgi izmaksā, tā ir ļoti liela nauda, ko valsts liek mūsu audzēkņos. Mums ir individuālas nodarbības, nevis grupu. Piemēram, vijoles spēle ir vienam pasniedzējam ar vienu audzēkni. Tāpēc ir bēdīga statistika, ka salīdzinoši maz no mūsu skolas aiziet uz profesionālajām augstskolām. Tas ir lidlauks, kurā strādāt. Ja zinām problēmu, tad strādājām, lai to atrisinātu.”

Jāklausa sirdij un jāstrādā
Savā pieredzē dalās arī “Zelta griezuma” balvas ieguvējs – Latvijas Nacionālās operas direktors un komponists Zigmars Liepiņš. Viņš uzskata, ka svarīgi ir atrast savu talantu un to attīstīt. Ir jābūt skaidram mērķim, ko personība grib un jūt. “Es, piemēram, nemāku zīmēt. Varētu attīstīt, ko tik gribētu, bet man nesanāk zīmēt – nevaru uzzīmēt neko prātīgāku par bērnišķīgu zīmējumu. Var būt, ka man iemācītu kāds skolotājs, bet pamatā nav cerību. Ja cilvēks jūt, ka tas viņam nav, tad jāiet tur, kur viņa sirds prasa. Un tur, kur viņš sāk just, ka viņam sāk iet – tur viņam ir jāattīsta, jāattīsta un jāattīsta. Nedrīkst no ceļa noiet nost. Tas ir viss.” Komponistaprāt, skolotājs ir tas, kurš to pamana un attīsta savā audzēknī. “Tur ir daudz dažādas sakritības, apstākļi, veiksmes un neveiksmes. Tas ceļš nav viegls,” saka Z. Liepiņš.
Diriģents Jēkabs Ozoliņš uzskata, ka pamatā ir jānokļūst labā vidē un svarīgāks par visu ir labs skolotājs: “Ir daudzi bērni, kas to vijoli čīgā un čīgā, bet paaugas lielāki un pasaka, ka viņiem to visu nevajag. Tātad jābūt pašam interesei un ļoti labam skolotājam. Ja arī esi zvērīgi talantīgs – par 99 procentiem, bet tu nestrādā, talants iztērējas citās lietās. Ir diezgan daudz ļoti talantīgu mūziķu, bet ir arī tādi, kuri pakļaujas pasaules vilinājumam un viņi kaut kā ātri aiziet. It sevišķi džezā un rokmūzikā. Jāmācās ir bezgalīgi.”
J. Ozoliņš priecājas par skolu reformu un cer, ka šī skola dos jaunus impulsus un iespējas: “Latvija paliek tāda, kāda tā ir, un daudzi domā, vai es varēšu ar mūziku un mākslu izdzīvot. Pamats ir – pašam jāpatīk, jābūt bišķiņ talantam, ļoti lielam darbam un ļoti labiem skolotājiem. Strādāt, strādāt uz priekšu, un tad jau viss sanāks.”

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Izcilībai svarīgs talants, darbs un labs skolotājs

Kategorijas