Rekurzeme.lv ARHĪVS

Logo

Vai cilvēki nav apmāti ar veselīgu dzīvesveidu?

VENDIJA PIKŠE
Laikraksta arhīvs

2017. gada 13. aprīlis 07:00

163
Vai cilvēki nav apmāti ar veselīgu dzīvesveidu?

Ikdienā cilvēks saskaras ar ļoti daudz dažādiem impulsiem un pamudinājumiem, kas spiež viņu dzīvot veselīgi. TV reklāmas skandina veselīgu pārtiku, tiek filmēti neskaitāmi pavāru šovi, kuros gatavo mazkaloriju ēdienus. Reklāmas medijos joprojām sludina slaiduma kultu. Tas gan vairs nav tendēts uz kārnām modelēm, kas ir slavējami, tomēr tagad tas tiek pagriezts sportiskā un veselīgā gultnē – tas, kurš nedzīvo veselīgu dzīvi, ir slaists un nerūpējas par sevi. Rodas jautājums – vai mūsu līdzcilvēki nekļūst pārāk apmāti ar veselīgo dzīvesveidu?

Viss jādara ar mēru
Pārskatot savu paziņu loku, ikviens no mums atradīs vismaz dažus, kuri nodevušies veselīgam dzīvesveidam. Viņi daudz sporto, ēd ekoloģisku pārtiku, tērpjas apģērbā, kas darināts no dabiskiem un elpojošiem audumiem, samazina atkritumu un izlietotās enerģijas apmērus, īsāk sakot, pilnībā maina savu ierasto dzīvi, lai kļūtu pareizi. Protams, jāuzteic šo cilvēku apņēmība un stingrais raksturs, jo dzīvot veselīgi ir grūti, vismaz sākumā. Tomēr vai nav tā, ka veselības kults lēnām kļuvis par apmātību?
Ir labi, ja mēs domājam par savu uzturu un veidojam to sabalansētu, taču nedrīkst dzīvot tikai no viena veida produktiem, piemēram, salātiem, jo tie nedod visu organismam nepieciešamo. Tam piekrīt audēja Māra Ceriņa: “Protams, ka nevar ēst taukainu muti, bet speķītim reizēm arī nav ne vainas. Ar to diētisko ēdienu vien nevar dzīvot, jo daudzi taukos šķīstošie vitamīni vairs neuzsūcas. Tā saucamie “KEDA” vitamīni – K, E, D, A – visi ir taukos šķīstošie un veselībai ļoti svarīgi. Ķermenis jau pats zina, ko vajag, tikai jāprot klausīties un galvenais ir justies labi.”
Savukārt Rasa Kazbuķe, kura ikdienā strādā par kasieri pagastmājā, uzskata, ka veselīga dzīvošana ir privāta izvēle un katram pašam jāsaprot, cik daudz tajā iesaistīties: “Es arī mazliet ievēroju veselīgos principus. Piemēram, cenšos ēst vairāk zaļumu. Piekrītu, ka daži cilvēki mūsdienās kļuvuši apmāti ar veselīgo uzturu, bet katrs jau pats zina, ko var atļauties. Vielmaiņa ar gadiem kļūst lēnāka, tāpēc uzturs ir jāuzmana. Arī pārtika ir ļoti mainījusies, un reizēm šķiet, ka, ēdot to pašu, tagad jūtamies sliktāk.”

Iespējams, neizprot pareizi
Tie, kuri ikdienā piekopj veselīgu dzīvesveidu, uz savas ādas pārliecinājušies, ka šādi jūtas daudz labāk. Arī Vecpils Saieta nama vadītāja Ruta Hūna pārbaudījusi, ka veselīgs uzturs nāk par labu. Viņa ievēro dažādus ēšanas principus un ievērojami uzlabojusi savu veselību. “Es mēģinu izvairīties no taukiem, ogļhidrātiem. Informāciju pamatā iegūstu internetā un no tiem, kas arī dzīvo veselīgi, pakonsultējamies viens ar otru,” stāsta R. Hūna. Viņa nepiekrīt tam, ka mūsdienās cilvēki kļuvuši pārāk veselīgi, tieši pretēji – viņasprāt, cilvēki vēl nemaz īsti nav sapratuši, ko nozīmē dzīvot veselīgu dzīvesveidu. Censonis pārspīlē ar veselīgumu, krasi mainot savu ikdienu un nomokot ķermeni ar kādu drastisku diētu. Labāk to darīt pamazām un konsultējoties ar ārstu, lai zinātu, ka jaunizvēlētais veselīgais uzturs nenodara vairāk sliktu kā labu.
Līga Gelēžina pārliecināta, ka runas par veselīgo uzturu reizēm ir pārspīlētas un pēdējā laikā to vien skandina kā veselību. Reizēm tas kaitinot. “Pati mēģinu ēst vairāk dārzeņu un ikdienā vairāk staigāt ar kājām. Tomēr baigi jau neievēroju tos principus, jo man garšo ēst,” smejas L. Geležina. Viņa uzskata, ka viss jādara ar mēru un nepieciešami nelieli ikdienas prieciņi: “Ja ievēro veselīgu dzīvesveidu, nekas traks nenotiek, ja reizēm grēko un apēd kaut ko neveselīgu.”
Kategorijas

Kategorijas