No dzīvības simbola līdz zelta rotai

2017. gada 13. aprīlis 07:00

Ola, neapšaubāmi, ir viens no Lieldienu simboliem. Ikdienā to uztveram vienkārši kā grūti aizvietojamu pārtikas produktu, bet, aplūkojot plašāk, tā sevī ietver gan noslēpumainas zīmes, gan celtniecībā izmantojamas fizikālas īpašības.

Folklorā visā pasaulē ola ir veiksmes, bagātības un veselības simbols. Tā jau izsenis simbolizēja auglību un jaunas dzīvības rašanos.
“Nav tautas senatnē, kura nebūtu piešķīrusi simbolisku nozīmi olām, īpaši saistībā ar pavasara svētkiem. Cita lieta, ka šo pavasara atmodu latvieši nedēvēja par Lieldienām, kas ieviesās no kristietības, bet, iespējams, par Ūsiņa dienu,” laikrakstam skaidro folkloriste Janīna Kursīte-Pakule.
Neatkarīgi no pavasara svētku nosaukuma olai tajos bija auglības un labuma vairošanas nozīme. Īpaši bērniem šajā svētku laikā bija jāapēd daudz olu, jo ticēja, ka tādējādi viņi augs apaļi kā olas un veselīgi. Arī pieaugušie ar olu ēšanu nedrīkstēja skopoties – tā bija zīme, ka nākamajā gadā labi vairosies un augs mājlopi un arī pašiem ar bērnu dzimšanu nebūs problēmu.
“Lieldienās ar olām visādus rituālus piekopa. Viens no tiem bija lunkošanās, proti, olas vēla pa smiltīm tā, lai aizķertu otru olu. Kurš vairāk aizķēra, tas bija uzvarētājs un tam pienācās tās olas. Pa mājām agrā Lieldienu rītā staigāja tā sauktie olotāji, kas ar žagariem nopēra gulētājus, ieperot tiem veselību. Par to saņēma olas. Puišiem bija jāizšūpo meitas, par to tie no viņām arī saņēma dāvanā olas,” stāsta J. Kursīte-Pakule.
Pirmo olu – jau pie galda – saimniece agrāk sadalīja tik gabalos, cik pie galda ģimenes locekļu. Uzskatīja, ka tad būs saticīga dzīve. Olām bija jābūt krāsotām (ne obligāti raibām), ko izskaidroja ar to, ka tad būs skaista dzīve.
Pirmajā Lieldienu dienā meitas varēja ieēdināt puišus. Tam nolūkam ola bija jāapņem ap kreisās kājas gurnu un puisim pēc tam jāiedāvina. “Puisis, protams, neko nenojauta, kas tā par tādu olu, kā jau puisis,” smejas folkloriste.
Viņa stāsta, ka senāk Lieldienas bija četras dienas. Ceturtajā jau strādāja, bet to sauca par ganu dienu. Tajā citiem olas vairs netika dotas, tikai ganiem – ar nolūku, lai govis tiktu labi izganītas un dotu daudz piena.

Olas velve – izturīgākā
Kristietībā ola nozīmē Kristus augšāmcelšanos, pārvarot visus šķēršļus (noveļot akmeni no kapa), tās simboliskā nozīme saistīta arī ar cilvēka atdzimšanu.
“Ļoti veiksmīgs ir šis simbols, jo salīdzinājums ar olu der arī kā Kristus kaps un mirušās miesas, kas guldītas. Jo, tāpat kā cālis izšķiļas no olas un čaumala tiek saplēsta, tāpat Kristus salauž nāves varu un iziet no kapa,” salīdzina katoļu priesteris Kārlis Miķelsons.
Ola ar tajā iekodēto dzīvības atjaunošanos kā simbols vieno ļoti atšķirīgas reliģijas un kultūras. Nedēļu pirms Lieldienām Irānā – Persijas impērijas mūsdienu mantiniecē – tiek svinēts Jaunais gads jeb Novrūza svētki un ola ir viens no svarīgākajiem to simboliem.
Olas forma nodrošina mehānisko izturību pret spiedi, apliecina fiziķis Egils Jucevičs. Ja vistas ola būtu no cietāka materiāla, to būtu grūti saspiest. Tāpēc senāk daudzas ēkas, sevišķi baznīcas, cēla ar velvētiem griestiem. Olas formas jeb velves neparastā stiprība izmantota arī citās tehniskās konstrukcijās, piemēram, tiltos, pagrabos.
Dabā olu var ieraudzīt, arī paraugoties uz cilvēka galvu. Galvaskausam ir ieapaļas velves forma, kas tam piedod lielāku izturību. Kaulu velve kā kauss apņem un sargā mīkstās smadzenes ne tikai no augšas, bet no visām pusēm.

Krāsu dod dzeltenums
Kādas olas izvēlēties pārtikā? Durbes novada saimniece Silvija Penkule stāsta, ka ģimenes skrejošajā dzīves ritmā nereti pusdienās tiek gatavots “fiksais variants” – uzceptas olas ar vai bez speķīša.
Lai gan ģimene dzīvo lauku mājā, vistas vairs paši netur, jo tās “pievāc” tuvumā mītošās lapsas. Ikdienas pārtikai olas pērk veikalā, bet, ja vēlas cept kūku, tad gan meklē lauku sētā dētās. “Kūkām noteikti vajadzīgas lauku olas, esmu tā pieradusi,” piekrīt vaiņodniece Ineta Zveja. Biskvītam krāsu dod tieši olas dzeltenums.
Tagad, kad aizliegts vistas turēt ārā, to dējumam vairs nav tik košas krāsas un cepējām jāiztiek, kā ir. Protams, kūkas var cept, arī izmantojot veikalā pirktās olas, tikai tad tās sanāk gaišas, bālas, neizteiksmīgas.
“Mūsu tirdziņā olu pietrūkst un ne tikai uz svētkiem,” pieprasījumu raksturo “Lauku sētas pilsētā” organizatore Skaidrīte Solovjova. Laucinieku atvestās esot “smukas, lielas, dažādas”, un, ja pircējs neesot iepriekš aizrunājis, tad varot palikt bešā.
“Oliņa ir vērtīgs produkts: tās baltums dod mums olbaltumvielas, dzeltenums – taukus, vitamīnus, kas visi ir laba manta,” iesaka dietologs Andis Brēmanis. Atšķirību lauku kūtī un rūpnieciskā kompleksā iegūtajās viņš pārāk lielu nesaskata. Tā esot tieši dzeltenumā – lauku olās ir vairāk karotīna. Lielražotājs arī varot pielietot tādas barības piedevas, lai nodrošinātu nepieciešamo taukskābju līmeni.
Taču dietologs iesaka virtuvē šo vērtīgo produktu nesabojāt. Olu vārīšanas 100 grādu temperatūra esot optimāla, lai nekas nemainītos. Citādāk ir ar panējumu – tad mikslī ar miltiem, kas uzsūc uz pannas augstā temperatūrā sakarsētās taukvielas, olu vērtība mazinās.
A. Brēmanis iesaka maigākus olu ēdienus – vēršacis, omletes, ko vēlams papildināt ar dārzeņiem un zaļumiem. Palaikam var baudīt arī jēlu olu vai dzeltenumu ar cukuru saprātīgās devās. Ja čaumala vesela, tad par salmonellām neesot jābaidās.
Uzturvielu ziņā un pēc ķīmiskā sastāva dažādu putnu – paipalu, tītaru, pīļu, zosu – olas esot diezgan līdzīgas. “Organisms paņem no olas visu labāko. Atturēties var vienīgi tad, ja pārāk augsts holesterīna līmenis,” par Lieldienu rituālo ēdienu saka dietologs.

Piedāvās jau nolobītas
Veikalos ir gan vietējo, gan no kaimiņvalstīm importēto olu izvēle. AS “Balticovo” ir lielākais Ziemeļeiropas olu ražotājs, tā pienesums Latvijas tautsaimniecībai ir apmēram 6,5 miljoni eiro gadā. Uzņēmuma komercdirektors Toms Auškāps rēķina, ka “viena mūsu saražotā oliņa valstij ienes vienu centu”. Ja viena vista gadā izdēj apmēram 300 olu, tad katra vistiņa no 2,5 miljonu ganāmpulka gadā valsts budžetā ienes trīs eiro.
Bez pierastā produkta – vienkārši olām – uzņēmums tiecoties radīt jaunus nišas produktus, piemēram, veikaliem piedāvāt vārītas, lobītas olas. Izstrādājuši arī olu pareizas nogatavināšanas tehnoloģiju, lai labāk noņemtu čaumalu.
Šā gada izskaņā ar ES atbalstu AS “Balticovo” sāks tā saucamā 2. numura olu jeb kūtī dēto olu ražošanas apjoma palielināšanu ražotnē Iecavā. Savukārt Madonā iecerēts veidot brīvās turēšanas kūtis. Iecavā atrodas uzņēmuma paipalu ganāmpulks, kuru olas kļūstot arvien populārākas
“Eiropas olu tirgus tuvākajos gados augs vismaz par 2% gadā,” prognozē SIA “Alūksnes putnu ferma” valdes loceklis Aleksejs Sviridenkovs. “Eiropā ir pieprasījums pēc vistu olām, cilvēki tās ēd katru dienu. Ola ir produkts, kuru ar ne vienu citu nav iespējams aizvietot.”

Rekurzeme.lv ARHĪVS

No dzīvības simbola līdz zelta rotai

Kategorijas