Ķāķišķē ir labi, tikai trūkst darba

2017. gada 13. aprīlis 07:00

2072

“Par mums nav aizmirsts,” tā saka Ķāķišķē sastaptās dāmas Anita, Dzidra un Ligita. “Kursas Laiks” kundzes sastop ģimeņu centrā, kur visas trīs kopīgi gatavojas kafijas pauzei. Tā viņas sanākot kopā gandrīz katru dienu, lai īsinātu laiku un uzklausītu, kad nepieciešams.

Nevar paspēt iepirkties
To, cik Ķāķišķē iedzīvotāju, uzrunātie iedzīvotāji nevarēja pateikt, jo grūti esot saskaitīt aizbraucējus, bet skaidrs, ka šeit palikuši ļoti maz. Ģimeņu centrā sastaptās sievietes uzskata: pat ja šeit ierastos dažas jaunas ģimenes, tas neko nedos, jo Ķāķišķē neesot, kur strādāt. “Vajadzīgas saimniecības, kur strādāt. Mana meita būtu ar mieru nākt te dzīvot, lai man nav jābūt vienai, bet prasa, ko viņai te darīt, no kā iztikt? Darba ta’ nav,” skumji nosaka Anita Liparte.
Problēmas ir arī ar sabiedriskā transporta sistēmu. Dzidra stāsta, ka satiksmes autobuss Ķāķišķei iet cauri trīs reizes nedēļā – pirmdienā, trešdienā un piektdienā. Diemžēl autobuss Rucavā pietur tikai 10 minūtes, līdz ar to tie, kuriem nepieciešams veikals, nemaz nevar paspēt iepirkties, jo pēc 10 minūtēm autobuss dodas atpakaļ. “To veikalu, kas šeit bija, likvidēja pirms kādiem pieciem gadiem, tāpēc iztiekam ar to, ko mums atved,” sadzīvisko ikdienu skaidro Dzidras kundze.

Iztiek ar autoveikalu
Tā kā vietējais veikals ir slēgts, biznesa iespēju saskatījuši autoveikali, un Ķāķišķē tie ierodas vismaz reizi nedēļā. “Iebrauc zivju vīrs, gaļas mašīna un parastais autoveikals, kas atved visa veida pārtiku. Abižoti mēs neesam,” nosaka A. Liparte.
Kundzes stāsta, ka autoveikalos piedāvājums ir labs, tikai cenas, protams, ir augstākas nekā parastā veikalā. “Drusku dārgāks jau viņš ir, bet, ja parēķinām, ka tas viss ir jāved ar auto un vajadzīgs benzīns, tad tās cenas ir normālas,” uzskata Dzidra. Tie iedzīvotāji, kuriem nav iespējas aizbraukt un iepirkties pilsētā, ļoti precīzi seko līdzi dienām, kad ierodas autoveikals, un parasti cenšas sapirkt visu nepieciešamo pārtiku aptuveni nedēļai.
Dāmas priecājas, ka pašvaldība neaizmirst par ķāķišķniekiem svētku laikā, jo tad esot iespēja pieteikties transportam, kas aizved uz koncertu vai balli Rucavā. “Tām tantiņām, kuras palikušas vienas, tas transports ir ļoti vajadzīgs,” spriež vietējās iedzīvotājas.

Dod iespēju izrunāt sāpi
A. Liparte jau no 2005. gada strādā ģimeņu centrā. Šeit arī notiek galvenā pulcēšanās tiem, kuri grib parunāties. “Padzeram kafiju, parunājamies. Es uzklausu visus, kam to vajag, reizēm runājam par politiku, reizēm par visu kaut ko. Pa mēnesi jau bišķi sanāk to nācēju – kas veļu iet mazgāt, kas parunāt vai pie datora tikt,” tā A. Liparte. Viņa katru iedzīvotāju labi pazīst. Vietējie zina, ka šeit vienmēr var nākt pēc padoma. “Sanākam, pārrunājam katrs savas problēmas. Visi jau zina, ka tas, kas man tiek pateikts, ārā nekur neiet,” par sev izrādīto uzticību priecājas centra vadītāja.
Ģimeņu centrā pieejams dators, printeris un kopētājs, ir interneta punkts un veļas telpa, tāpēc šeit bieži iegriežas kāds ķāķišķnieks. Vadītāja vēl pastāsta, ka nākotnē ir ideja centrā izveidot arī krīzes centra telpas, kurās, piemēram, cilvēkam, kuram gadījušās kādas ģimenes problēmas, būs iespēja pārnakšņot. Tad gan būšot jādomā par telpu remontu, jo šobrīd tās esot vēsas un ziemā centrā ir auksti.
Ķāķišķnieces zina stāstīt, ka senāk šajā ēkā atradusies skola, vēlāk kolhoza kantoris un “Lauktehnikas” kabinets. Tāpat kādu laiku šeit bijusi bibliotēka un vēlāk – kopmītnes cilvēkiem, kuri braukuši ravēt laukus.

+ 3

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Ķāķišķē ir labi, tikai trūkst darba

Kategorijas