Lauksaimniecībā iegulda tik, cik spēj paši

2017. gada 13. aprīlis 07:00

4744

Lauksaimniecībā iegulda tik, cik spēj paši

“Pat ja manam iedomātajam biznesam nebūs plašs noiets, toties būsim paēduši un iztikuši paši un nevienam nebūsim parādā,” uzsver Durbes novada piemājas saimniecības “Upmaļi” saimniece Kristīne Sikorska. Ģimene darbību laukos attīstīs tikai pašu rokām, iztiekot bez finansējuma no malas. Saimniecības pamatnodarbošanās ir truškopība, taču ir aizsāktas iestrādes kazu un aitu turēšanā.

Novērtē izdevīgo vietu
Sikorsku ģimene – Kristīne, viņas vīrs Atvars, meitas Evelīna un Katrīna – “Upmaļos” dzīvo nedaudz vairāk kā divus gadus. Lauku ikdiena un darbi nebija sveši ne Kristīnei, ne Atvaram. “Esmu neilgu laiku padzīvojusi pilsētnieces dzīvi, bet man tas galīgi, nu nepavisam nepatika. Man vajag laukus, iziet sētā, brīvību gribas! To var atļauties tikai laukos,” uzsver sieviete.
Ģimenes plāni dzīvei laukos esot kā deviņstāvu māja. “Tikai jālūko, kā to visu izdarīt. Svarīgākais ir sakārtot mājas – tās ir vecas, kā arī pārbūvēt dzīvnieku novietnes. Tepat ir upīte, kur makšķerēt, netālu ir grantskarjeri, kur vasarā peldēt, divdesmit minūšu attālumā ir Liepāja, dzīvojam blakus lielceļam, ziemā viegli ar lāpstu izrakties. Esam izdevīgā vietā,” bezbēdīgi saka saimniece un lepojas: “Vīrs dzīvo pa ārzemēm, strādā, es ar meitām – pa saimniecību. Vīrs pateica, ka mājās drīkstu darīt un nodarboties ar visu, ko vien gribu un patīk, tikai strādāt man nevajagot, par galveno iztiku rūpēsies viņš.”
Kristīne mācījusies gan sekretāres, gan pavāres arodu. Izmantojot valsts piedāvātās iespējas, pēc bērna kopšanas atvaļinājuma pieteikusies kursiem. “Nezināju, ko apgūt. Vīrs teica, lai izmantoju autovadītājas kvalifikācijas celšanu, mazums, kur tas var noderēt. Otrs, kur pieteicos, bija šuvējas kursi, jo varētu paši sev ko pašūt, īpaši meitām. Kad saņēmu apstiprinājumu tālākizglītības kursiem, nodomāju, ka esmu tikusi šuvējos, bet, izrādījās, grupa ātrāk nokomplektējās šoferiem. Esmu ieguvusi C kategoriju jeb kravas autovadītājas tiesības un 95. kodu. Kursos uz mani skatījās ar šķību aci, jo grupā bija gados un profesionāli, pieredzējuši vīrieši,” atceras Kristīne.

Mājlopus tur bērnu dēļ
Ar truškopību Kristīne oficiāli sākusi nodarboties 2010. gadā. “Pie manis nonāca pāris pundurtrušu. Tad sāka rasties cilvēku interese, vai man nav gaļas truši. Sāku turēt arī tos. Pēc kāda laika interese apsīka, paši savam patēriņam tik daudz trušu gaļas nevarējām apēst, darbošanos sašaurināju. Kad sāka ģimenē ienākt bērni, viņu dēļ pie trušiem ķēros klāt atkal nopietnāk, darbošanos paplašinot. Pirmā gaļa, kas bērnam jādod, ir tieši truša gaļa,” pieredzē dalās Kristīne.
Pašreiz saimniecībā ir pāri par 40 ausaiņiem. “Pamatā ir `Kalifornijas` un `Burgundijas` šķirnes vaislinieki, mammas pārsvarā ir jauktenes, jo tad gaļa ir labāka. Labāk man padodas kaliforniešu audzēšana, bet gribētos veiksmīgāk ar burgundiešiem. Nedarbojos nevienā kooperatīvā, ne ar vienu nesadarbojos, esmu pati par sevi. Produkciju – dzīvus trušus turēšanai, gaļu un ādiņas – realizēju ar interneta portālu palīdzību, kur ievietoju sludinājumus. Par noietu nesūdzos,” teic saimniece.
Patlaban viņa ādas izkaltējot un pārdodot pārpircējiem, bet, kad būtu iegūtas lielākā apjomā, ir doma sadarboties ar kādu Rīgas ģērētavu. “Viņi tur var apstrādāt gan trušu, gan kazu, gan aitu ādas, kas mums arī ir aktuāli,” uzzinājusi saimniece. “Aitas turam, lai būtu bio gaļa, bet pirmo kazu iegādājos, jo meitai konstatēja alerģiju. Nedrīkstēju dot ne savu, ne govs pienu. Mediķi teica, ka ir divi varianti: vai nu jālieto antibiotikas, vai atrodu kazu. Ziemas laikā parasti kazas tiek turētas ciet – nedod pienu. Meklēju un atradu – bērna tiesai pietika.”
Meitām Kristīne un Atvars iegādājušies divus krievu toiterjera sunīšus Boņuku un Dīnu, kuri izklaidē katru ciemiņu ar savām izdarībām, kā arī kumeliņu Pūpolīti. “Viņš ir slavenība. Latvijas Televīzijā bija raidījums “Ielas garumā” par Durbi. Tur bija zirgs un kumeliņš, kas skrēja līdzi. Kumeliņš tagad ir mans, iegādājos no īpašnieka.” Saimniecei ir doma, ka varētu bērnus vizināt ar ratiem vai kamanām.

Pati gatavo būrus
Tuvojas Lieldienas. Tematiski trusis vai zaķis pilda olu dēšanas funkcijas jeb ir auglības simbols. Kristīne teic, ka uz svētkiem nekāda tirgošanās nesanāks, jo tikai tagad sāksies trusēnu dzimšanas laiks. Pie katra no būrīšiem, kur mīt mātītes, pielikta zīmīte ar lecināšanas datumiem. “Lai zinu, kad gaidīt,” smaidot saka audzētāja. “Pavasaris ir trusēnu laiks. Ir pieņemts ziemas laikā mātītes likt mierā – lai atpūšas un uzkrāj spēkus! Mazuļi arī aukstākajā gadalaikā var dzimt un izdzīvot, ziemas mazuļiem ir labāka imunitāte.”
Par trušiem interese, viņasprāt, nekad nav zudusi. “Interese zūd tajā mirklī, kad saimniekam jāsaskaras ar slimībām, no kā truši nomirst. Tad sāp sirds un viņi izlemj vairs neturēt. Trušiem kā jebkuram lauksaimniecības dzīvniekam var piemesties slimības, ir nepieciešama vakcinēšana. Man bija gadījums, kad dabūju likvidēt vairākus desmitus garaušu tikai tādēļ, ka no Polijas atvedām trušus ar visu slimību. Tie aplipināja pārējos,” stāsta Kristīne.
Truši izmitināti saimnieces gatavotajos būros, kur klāt ir gan dzirdinātavas, gan barotavas. “Kad pie manis ņem trušus, vairāki pircēji prasīja, vai man nav būru vai vismaz nezinu, kam tādi ir. Ja jau ir pieprasījums, tad sapratu, ka jātaisa un jāpiedāvā. Pameklēju internetā. Paraugus atrodu krievu interneta adresēs, klāt pielieku savas idejas. Atklāju, ka man patīk ar koku un finieri strādāt,” par vēl vienu ejošu biznesa nišu pastāsta Kristīne.

Negrib būt parādā
Patlaban “Upmaļu” saimniece par trušu un citu piemājas saimniecības paplašināšanos vai uzņēmējdarbības nākotnes plānu rakstīšanu runā piesardzīgi. “Pirmkārt, ir jānoraustās no dažādu likumu un noteikumu prasībām. Otrkārt, nevaru un baidos ieguldīt, jo nezinu, vai atmaksāsies. Latvijā tā ir, ka vienā mirklī situācija var mainīties uz pretējo, tādēļ varam palikt zaudētājos. Piedalīties Eiropas projektos un ņemt finansējumu? Tas ir lieks risks. Ja tomēr tā lieta neaiziet? Būsim nokļuvuši parādu jūgā, un nebūs nekā. Vismaz kad ieguldām tik daudz, cik paši varam, nozīmē, ka jebkādā situācijā būsim paši paēduši, bet nevienam nebūsim parādā!”

+ 7

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Lauksaimniecībā iegulda tik, cik spēj paši

Kategorijas