Dzīves kvalitāte Latvijā

2017. gada 20. aprīlis 07:00

122

Tas, vai esam laimīgi, lielā mērā ir atkarīgs no mums pašiem. Par to pārliecināts Latvijas Universitātes (LU) Psiholoģijas nodaļas vadītājs Ivars Austers, kurš, pats veicot un iedziļinoties citu pētījumos, secinājis, ka ārējie apstākļi un iedzimtība mūsu laimes faktoru nosaka vien par 50%. Mūsu pašu gribai un spēkam veidot laimīgu dzīvi ir atvēlēti 40%. Kas tad īsti nosaka to, vai esam laimīgi, un kā varam rast prieku ikdienas nodarbēs, stāsta dažādi nozares speciālisti un mūspuses iedzīvotāji.

Mūžīgajā vāveres ritenī
Taujājot LU Psiholoģijas nodaļas vadītājam Ivaram Austeram par to, kādas ir cilvēka prasības pret savu dzīvi un tās kvalitāti, viņš atbild: “Ir vairāki veidi, kā runāt par to, ko cilvēki sagaida no dzīves, kādas ir viņu prasības. Jāatzīst, ka Latvijā nav unikalitātes: mums gribas vairāk vai gribas to, kas pie laimes nenoved. Ir tāds savdabīgs vāveres ritenis – gribam baudu no visa iespējamā. Pierodam pie patēriņa baudas. Angļi to dēvē par hedonic treadmill – to varētu salīdzināt ar dzīvnieka skriešanu pa būrītī uzstādītu riteni: dzīvnieks skrien pa apli un nekur uz priekšu netiek. Tā ir arī ar cilvēkiem un laimi.”
LU profesors iezīmē biežākās cilvēka problēmas vēlmju realizācijā: “Cilvēki domā: man ir “golfiņš”, nopirkšu “pasātu” – būšu laimīgs. Bet nekas jau nemainās – tas ir tas paradokss. Ja mēs sekojam patiesajiem sabiedrības mērķiem, laimīgi nekļūstam. Protams, ekonomiskā situācija atstāj iespaidu uz dzīves kvalitāti. Pētījumi rāda, ka cilvēki būtu apmierināti, ja pelnītu ap 2000 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas – taču mēs zinām, ka ir maza daļa cilvēku, kuri pelna šādas summas.”

Padoms – izsist sevi no sliedēm
Kas ikdienā dara cilvēkus laimīgus? “Attiecības ar cilvēkiem. Ar ģimeni, draugiem. Svarīgs aspekts ir palīdzēšana. Ir pierādīts, ka palīdzēšana citiem ir cieši saistīta ar laimi – cilvēks ir laimīgs, ja var kādam palīdzēt. “Swedbank” vērtību pētījums parāda, kāds ir vidējais laimīgais cilvēks – tā parasti ir trīsdesmit līdz četrdesmit gadus veca, izglītota sieviete. Jo, kā pierādījies, sievietes ir laimīgākas par vīriešiem un izglītotie ir laimīgāki par mazāk izglītotajiem. Individuālisti ir laimīgāki par komandas cilvēkiem.” To I. Austers sasaista ar senseno gudrību “katrs pats savas laimes kalējs” un piebilst: “Nevajag gaidīt kaut ko no citiem. Daudz ko var sasniegt arī pats saviem spēkiem.”
Spriežot par to, kas ikdienā ietekmē cilvēka laimes sajūtu – ārējie apstākļi vai paša iekšējās problēmas, profesors saka: “Gan, gan. Tā ir abpusēji nozīmīga lieta. Runājot par to, kas ir svarīgāks – iedzimtība vai vide, ir izpētīts, ka laimes līmeni gandrīz uz pusēm ietekmē gan viens, gan otrs.” Izrādās, puse jeb 50% no mūsu laimes līmeņa ir ģenētiski noteikti – laimes vai nelaimes sajūta var būt iedzimta, 10% ir situācijas noteikta ietekme, bet 40%, ko I. Austers uzsver kā gana lielu skaitu, ir cilvēka paša ietekme – tas, kā cilvēks pats var izmainīt savu dzīvi un būt laimīgs.
Šim viedoklim pievienojas arī šaha trenere Rudīte Bērziņa: “Ikdienā laimīgs cilvēks jūtas tad, ja ir harmonijā ar sevi. Katru dienu tā nav: tie laimes mirkļi katram ir savi un katram ir savas vērtības. Piemēram, šodien spīd saulīte, nevienam šajā mirklī no manis neko nevajag, es varu iet, kur es gribu, un darīt, ko gribu – tad ir labi. Man patīk jūra, pastaigas pie dabas. Prieku dod arī laba šaha partija: tā kā es mācu bērniem šahu, tad ir liels prieks redzēt, ja sākumā mums nesanāk, tad beigās tā lieta aiziet. Man, piemēram, patīk, kontaktēties ar cilvēkiem, kuriem pašiem acīs dzirkstele – kuri nav sausiņi. Galvenais – piepildīt savu dzīvi ar vērtībām, kas tev tuvas, jo nekad jau nebūs tā, ka ir tikai labās dienas un tikai sliktās dienas. Labs padoms: tad, kad iet ļoti, ļoti grūti – izdari ko neikdienišķu, izsit sevi no sliedēm!”

Mazas lietas sniedz lielu prieku
Psiholoģijas doktors I. Austers atklāj veidus, kā ikdienā sevi iepriecināt un padarīt laimīgāku: “Pētījums par studentiem parāda, kā vienkāršas lietas var atvieglot ikdienu. Studenti uzsver, ka viņiem svarīga komunikācija ar draugiem, ēšana, precīzāk – tās baudīšana, kad nesteidzīgi vari sēdēt un izbaudīt laiku, ko velti ēšanai. Svarīgs faktors, kas ietekmē laimes sajūtu, ir hobiji. Tāpat nozīmīgas ir arī romantiskas attiecības – tas ir svarīgi jebkurā vecumā. Un vēl studenti uzsver sportošanas un atpūtas nozīmi. Tās ir it kā mazas, bet ļoti svarīgas lietas.” Tāpat pozitīvu lādiņu ikdienā var sniegt palīdzēšana citiem, hobiju izkopšana, centieni saskatīt jēgu tajā, ko darām. “Tas attiecas arī uz ceļošanu: ceļojumam nav jābūt dārgam, bet interesantam. Ir jāatrod kaut kas nebijis – jācenšas saskatīt visu jauno,” uzsver I. Austers.
Uz jautājumu, kas, pēc psihologa domām, visbiežāk cilvēkus nomāc, I. Austers atbild: “Darbs, veselība, ģimenes problēmas – tās ir lietas, kas visbiežāk ietekmē cilvēka pašsajūtu un laimi. Ļoti cilvēkiem krīt uz nerviem braukšana kaut kur – to uzskata par lieku laika patēriņu. Piemēram, cilvēks nereti izvēlas dzīvesvietu, vadoties pēc tās atrašanās vietas – prestižs rajons, skaista daba apkārt un tā tālāk, bet nepadomā, ka gadījumā, ja dzīvesvieta atrodas tālu no darbavietas, tad, pavadot ilgstošu laiku ceļā, viņš visticamāk būs dusmīgs un neapmierināts. To cilvēki parasti saprot tikai vēlāk.”

Sapņus iegulda bērnos
Par to, ka laimi lielā mērā ietekmē tieši ģimene un arī bērni, pārliecinājušies ne viens vien. Gan uzņēmēja Daina Ozola, gan santehniķis Māris Stupelis atzīst, ka viņus laimīgus dara bērni – iespēja redzēt viņus laimīgus un veselus. M. Stupelis arī atklāj, ka bērni dod iespēju realizēt paša dzīvē nesasniegtos mērķus: “To, ko neesmu pats izdarījis, tagad varu ielikt bērnos. Kas pašam neizdevās, to es vēl visu varu labot, ieguldot bērnos.” Savukārt D. Ozola norāda uz tiešo saikni starp savu un savu bērnu labsajūtu: “Esmu apbēdināta un neapmierināta brīžos, kad bērni neklausa, kad ir slimi, kad nevaram iziet laukā. Galvenais, lai ir veselība, lai ir darbs – tad jau viss ir.”

Oma mainās līdzi laikapstākļiem
Uz cilvēka noskaņojumu ietekmi atstāj arī laikapstākļi. Par to pārliecinājies Latvijas Radio strādājošais meteorologs Daumants Vidiņš: “Ir dažādi pētījumi, kurus es esmu lasījis, kas atklāj, ka ir zinātniski pierādīts: jo mazāk saules, jo vairāk pēc garas ziemas cilvēkiem ir pavasara depresijas. Protams, mums, ziemeļos, tas ir īpaši. It kā nāk gaisma atpakaļ, bet ķīmiskie savienojumi ķermenī vēl nav apmainījušies, nav vēl uzņemti vajadzīgie vitamīni, un cilvēks jūtas nomākts. Bet tas tiešām ir saistīts ar ķīmisko sastāvu cilvēkā pašā – D vitamīna trūkumu un visu citu. Ir vajadzīga saule, bet ne pārlieku.”
Rakstnieks Andrejs Migla apliecina, ka viņa garastāvokli diezgan lielā mērā ietekmē laikapstākļi. Viņš stāsta: “Pēkšņās laika maiņas mani nomāc. Vienu dienu ir ļoti silts, citu – auksts vējš. Skatoties pa logu, liekas, cik skaists laiks! Bet ārā auksti.”
D. Vidiņš iezīmē problēmas arī saulainajā Austrālijā. “Ir interesants piemērs par Austrāliju: lielākais ādas vēža procentuālais skaits pasaulē, tāpēc ka arī Austrālijā dzīvo liela daļa eiropiešu-iebraucēju, kuru āda nemaz nav piemērota turienes laikapstākļiem. Austrālijā tomēr ļoti daudz spīd saule. Visam jābūt ar mēru. Latvijā, protams, saules ir par maz un ir D vitamīna trūkums. Esmu gājis pie ārstiem, un viņi saka: Latvijā ir akūts D vitamīna trūkums. Tikai dažus mēnešus – trīs mēnešus vasarā – situācija ir normāla. Ja pat vasarā cilvēks nepamanās nosauļoties, tad ir pavisam traki.”
Arī laika prognozes, ko esam pieraduši dzirdēt dēvējam par labvēlīgajām un nelabvēlīgajām, mēdz ietekmēt cilvēku pašsajūtu. Cilvēkus ļoti bieži iespaido gaisa spiediena pārmaiņas, kas atkarīgas no konkrētās laika prognozes. Uz jautājumu, vai cilvēki lielā mērā paši neieciklējas un nenoskaņo sevi uz negatīvām pārmaiņām sevī, meteorologs atbild: “Protams, ir izteikts placebo efekts. Bet kaut kas tajā visā ir – cilvēki nav izlasījuši laika ziņas un tik un tā jūtas slikti. Trešajā prognozē ir liels spiediens, un citi cilvēki to burtiski jūt: viņiem sāp galva, viņi tiešām jūtas slikti. Tas ir laikapstākļu dēļ: gaisa spiediens strauji mainās, un to var just cilvēki, kas ir jūtīgāki. Galva reibst un spiediens mainās tā rezultātā.” Tomēr D. Vidiņš iepriecina visus Latvijas iedzīvotājus, atzīstot, ka 2. prognoze, kas ir labvēlīgā, Latvijā ir visbiežāk – vismaz 200 dienas gadā.

Emociju proporcija un jēga
“Zinātne prasa: vai esi laimīgs? Un te ir dažādi veidi, kā to skatīt. Viens no galvenajiem paredz, ka laime sastāv no trīs savstarpēji svarīgiem punktiem. Pirmais: pozitīvo emociju proporcija, līdz ar ko izriet arī otrais punkts – negatīvo emociju proporcija. Nenoliedzami, jābūt arī tām, lai cilvēks novērtētu to, kas viņam ir, bet šai proporcijai attiecīgi jābūt mazākai. Un trešais: ir jājūt vērtējums, jēga tam, ko darām. Cilvēkam svarīgi saprast, ka viņš dzīvo jēgpilnu, nozīmīgu dzīvi,” taujāts, pēc kādiem kritērijiem vispār būtu pareizi vērtēt dzīves kvalitāti, atbild I. Austers.
Ik gadu visā pasaulē tiek veikts pētījums “World Happiness Report”, ko latviski varētu dēvēt par pasaules laimes ziņojumu, proti, katru gadu tiek apkopota informācija par cilvēku apmierinātību ar dzīvi dažādās pasaules valstīs. “World Happiness Report” pētījums balstās uz sešām pamatnostādnēm, kas cilvēkiem un valstij kopumā svarīgas, lai to vērtētu kā laimīgāko pasaulē: brīvība, dāsnums, veselība, sociālais atbalsts, ienākumi un uzticama pārvaldība. 2016. gada pētījumā atklājās, ka laimīgākie pasaules iedzīvotāji ir dāņi, taču 2017. gadā viņus apsteiguši norvēģi – par to liecina informācija vietnēs www.worldhappiness.report un www.dailymail.co.uk.
Pirmoreiz šāds ziņojums tika apkopots un publicēts 2012. gadā. Pa šiem gadiem gan nav viena izteikta līdera, tomēr, kā izrādās, ar dzīvi visapmierinātākie ir tieši cilvēki skandināvu valstīs. Šīs valstis visbiežāk redzamas, gozējoties pirmajās piecās vietās. Jāatzīst, ka arī Latvija kopvērtējumā nemaz neizskatās slikti – 2016. gadā esam sevi novērtējuši kā 68. laimīgākos iedzīvotājus pasaulē no 157 valstīm kopumā. Šajā ziņā gan mūs apsteidz lietuvieši, kas ar dzīvi 2016. gadā bijuši apmierinātāki un nonākuši 60. vietā. Tomēr mūsu kaimiņi igauņi ierindojas vien 72. vietā.

Baltieši šogad jūtas laimīgāki
Ziņojuma veidotāji lēš, ka Norvēģijas galvenais panākums, šogad nonākot pirmajā vietā, ir ilgtermiņa domāšana par valsts attīstību, nevis tiekšanās pēc tūlītēja labuma, kas novērojama lielā skaitā citu pasaules valstu. Piemēram, Amerika šogad ir zaudējusi savu pozīciju un noslīdējusi lejup par vienu vietu – 2016. gadā ASV bija 13. pozīcijā, šogad – jau 14. Pētnieki atzīst, ka tas noticis viena nozīmīga iemesla dēļ: šogad cilvēki zemāku vērtējumu devuši tieši sociālajās jomās, kā sliktāku novērtējot dāsnumu, sociālo atbalstu, uzticamu pārvaldību un brīvību. Tas parāda, ka Amerikas attīstību kavē nevis ekonomiskie apstākļi, bet gan sociālie, ko zināmā mērā varētu saistīt arī jaunā ASV prezidenta Donalda Trampa piekopto politiku, kas cilvēkiem liek šaubīties par savas dzīves apstākļu pastāvību.
Kas pozitīvi, šajā – 2017. – gadā Latvija pakāpusies uz augšu par 14 pozīcijām un nu ieņem 54. vietu 155 valstu kopvērtējumā. Ar ko tas izskaidrojams? Iespējams, uz citu valstu fona jūtamies drošāk un novērtējam savu brīvību. Varbūt iedzīvotāji sapratuši, ka galvenais laimes kritērijs nav vis materiālais nodrošinājums un citi materiāli labumi, bet gan drošības sajūta, savstarpēja kopība un socializēšanās ar citiem valsts iedzīvotājiem. Ja salīdzina šāgada pētījumu visās trīs Baltijas valstīs, tad redzams, ka tieši mums ir vislielākais kāpums kopējā sarakstā. Lietuva pakāpusies par astoņām vietām un nu ierindojas 52. vietā, savukārt Igaunija pakāpusies par sešām vietām un šobrīd atrodas 66. pozīcijā starp pasaulē laimīgākajām valstīm.

Dusma par jauniešiem
Rakstnieks Andrejs Migla uz jautājumu, kas ikdienā dara laimīgu un par ko priecājas, atbild: “Par to, ka Liepāja paliek ar katru dienu skaistāka. Es pastaigājos sestdienās un vienmēr vēroju: pa šiem gadiem katru reizi kaut kas skaists.” Ar dzīvi Latvijā kopumā A. Migla ir visnotaļ apmierināts. “Vienīgā vieta, kur gribētu dzīvot – kur tad vēl? Te ir tik daudz atmiņu, skaistu atmiņu!”
Krasi pretējās domās ir R. Bērziņa. Viņu nomāc esošā Latvijas situācija. “Mani nomāc šābrīža Latvijas politika. Kāpēc? Jo mēs esam izdzinuši no valsts gudros Latvijas jauniešus, inteliģenci. Godīgi sakot, man šobrīd ir tāds piktums! Mana meita beidza ģimnāziju, beidza ar ļoti labām sekmēm. Izrādās, ka budžeta grupas vai nu mums nav, vai ir divas, trīs. Un nevis uzņem pēc vidējās atzīmes, bet pēc latviešu valodas un angļu valodas rezultātiem. Ja jaunieši tagad brauc prom no valsts, tad ārzemēs viņi mācās pilnīgi par velti. Šādā veidā mēs viņus izdzenam un tad brīnāmies, ka grimstam,” sašutusi R. Bērziņa.
“Cik ilgi var lidināties pa romantiskiem mākonīšiem? Ir jāskatās reāli: mēs tiešām esam daļu Latvijas inteliģences izdzinuši. Un, ja mēs tagad izdzīsim tos jauniešus, kuriem nebūs budžeta grupu – nu sorry. Ir tā, ka mēs tiešām šobrīd lidināmies pa mākoņiem – reālā dzīve ir skaudrāka, nekā mēs domājam, tai Latvijā. Mēs tā esam pārņemti ar savu iekšējo dzīvi, iekšējām problēmām, ka politikā neiesaistāmies, bet mēs tai pīļu dīķī peldam visi kopīgi,” neapmierināta ir šaha trenere.
Savukārt uzņēmēja D. Ozola un santehniķis M. Stupelis ir pārliecināti: ja ir vēlme, labi dzīvot var arī Latvijā. M. Stupelis pauž: “Kā pats dzīvi veido, tā ir. Var jebkur labi dzīvot. Ja pats grib, tiecas uz kaut ko, tad viss sanāk arī te. Nav tik traki.” Vīrieša teiktajam pievienojas arī D. Ozola. “Es nebraukšu nekur. Kamēr man viss ir – kur man jābrauc? Iespēju ir, tikai pašam vajag gribēt, vajag strādāt. Cilvēki aizbrauc, vergo tur, bet te neviens negrib tā vergot. Ja latvieši te strādātu tāpat kā ārzemēs… Bet visiem vajag labus darbus, visiem vajag kaut ko perspektīvu. Te viņi visi grib būt direktori, visi grib kaut kas būt. Neviens neies kasē, neviens neies rūpnīcā, jo visiem vajag izrādīties. Bet tur, ārzemēs, visi strādā melnos darbus, savu veselību sabendē līdz pēdējam. Mana draudzene arī ārzemēs strādā: veselības nav, brauc uz Latviju ārstēties. Naudas ir vairāk, bet vai tas ir to vērts? Nezinu. Ja pats kusties un kaut ko dari, tad perspektīvas ir arī tepat. Visu var, tikai jāgrib ir,” savu nostāju pauž uzņēmēja.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Dzīves kvalitāte Latvijā

Kategorijas