Rekurzeme.lv ARHĪVS

Dzimto valodu nostiprina “Starpbrīžu Stāstiņos”

LIENE ANDERSONE-KOLOSOVA

2017. gada 20. aprīlis 07:00

1907
Dzimto valodu nostiprina “Starpbrīžu Stāstiņos”

Vairāk nekā 20 gadus Rucavas novada Dunikas pagasta Sikšņu pamatskolā četras reizes mācību gadā vecāki saņem informatīvu skolēnu veidotu avīzi par norisēm skolas dzīvē. Par izdevumu atbildīgā informātikas skolotāja Agrita Brizga uzsver, ka skolēnu izvedumā “Starpbrīžu Stāstiņi” bērni par notikumiem izstāsta tā, kā viņi prot izstāstīt, bet vienlaikus nostiprina un izkopj latviešu valodas zināšanas.

Bērnu un vecāku starpnieks
“Starpbrīžu Stāstiņi” Sikšņu pamatskolā iznāk kopš 1995. gada. Iniciatīva veidot skolēniem pašiem savu izdevumu piederēja leģendārajai literatūras skolotājai Astrai Rancānei. “Mums ir stipras tradīcijas šajā jomā. Agrāk skolēni avīzes izdeva teju katrā skolā, uzskatīja to par prestiža lietu, tagad bērnu un skolotāju kopražojumi, kur fiksēti skolai nozīmīgi fakti skolēnu acīm un radošie darbi, ir saglabājušies vien dažās Liepājas reģiona novadu skolās,” novērojumos dalās Sikšņu pamatskolas direktore Sandra Malakauska.
Skolēnu avīze “Es un Tu” kopš deviņdesmitajiem gadiem turpina iznākt Ata Kronvalda Durbes vidusskolā. Informatīvā avīze, kur paust savas domas jaunajai paaudzei, ir Vaiņodes vidusskolā ar nosaukumu “Skolas Bruģis”, Priekules vidusskolā drukātais izdevums ar anglisku vārdu – “Solutions” (latviski – “Problēmu Risinājumi”), par sava izdevuma izlaidi rūpējas arī Aizputes vidusskolā. Skolas avīzes ir arī dažās Liepājas vispārizglītojošās skolās.
“Skolēnu veidotā avīze ir kā tilts starp vecākiem un viņu bērniem, lai uzzinātu vairāk par notiekošo skolā. Novērots, ka bieži ģimenēs skolas vecuma bērni saviem pieaugušajiem ģimenes locekļiem daudz ko neizstāsta, vispār daudz nesarunājas par dzīvi un gaitām skolā,” zina teikt A. Brizga. Tādēļ skolēnu avīzē tiekot iekļautas nozīmīgākās ziņas, kas būtu jāzina skolēnu ģimenēs. “Pārsvarā ir apraksti par aizvadītajiem skolas pasākumiem un gaidāmajām norisēm,” avīzes saturu raksturo skolotāja.

Darbojas aktīvākie
Avīze tiek izdota dažos desmitos eksemplāru. “Plānojam, ka turpmāk tirāžu samazināsim – uz ģimeni būs viens eksemplārs, toties krāsains un kvalitatīvāks. Pašreiz avīze ir katram skolēnam un katram ģimenē, bet melnbalta. Kopējot bildēm zūd kvalitāte,” saka skolotāja.
“Starpbrīžu Stāstiņus” veido un tās tapšanā tiek piesaistīti skolas aktīvākie audzēkņi. Pašreizējais Sikšņu skolas avīzes redaktors ir 9. klases skolnieks Mariss Jānis Tiļugs, kurš “Starpbrīžu Stāstiņu” pulkā darbojas no 5. klases. “Vairāk pildu rakstu salikšanas funkciju – esmu datorsalicējs. Varu pielietot savas iegūtās zināšanas informātikā. Ja vajag, skolotāja man palīdz,” paskaidro Mariss un pastāsta, ka nemaz jau nav tik daudz to skolēnu, kuri raksta un grib rakstīt. “Grūti savākt rakstus. Uzrunāju tos, kuri bijuši uz kādu pasākumu, lai viņi uzraksta, kā paticis,” pastāsta avīzes redaktors.
Marisa vietnieks un liels palīgs rakstīšanā ir 7. klases skolnieks Emīls Knubis. “Man patīk rakstīt par sporta notikumiem, vienmēr obligāti jāuzraksta par kādu pasākumu. Godīgi sakot, diezgan grūti ir uzrakstīt rakstu,” atzīst jaunietis.
Puiši atklāj, ka interesantākais avīzes tapšanā ir galarezultāts. “Visbiežāk notiek kuriozas situācijas, kad kādam skolēnam ir uzdots uzrakstīt par kādu skolas pasākumu, bet aizmirst par fotografēšanu. Tad reizēm sanāk, ka pašā pasākuma noslēgumā tiek fotografēts ar telefoniem. Foto sanāk gana labi un interesanti,” smaidot saka A. Brizga.

Valoda bagātīgāka tiem, kuri lasa
“Vislielākais pluss no šāda interešu izglītības pulciņa ir tas, ka galarezultātā ir atbildība par informācijas sniegšanu. Otrs – bērns, kā mācējis izstāstīt, tā ir arī uzrakstījis. Svarīgi, ka bērns mācās izteikties savā valodā, kas nozīmē, ka viņš to ar laiku iemācīsies. Tikai jādod šāda iespēja,” uzsver S. Malakauska. “Kad skolā sāk strādāt kāds jauns skolotājs, bērni viņu nointervē. Tā viņi iepazīst cilvēku tuvāk,” piemēru min direktore un uzsver: “Īpaša nozīme un vērtība ir arī tam, lai jaunieši paši pēc iespējas vairāk rakstītu radošos darbus paši – dzeju, prozu. Viņi tos publicē avīzē, viņu domas izlasa citi.”
“Skolotāji cenšamies daudz nejaukties bērnu darbā, izlabojam tikai interpunkcijas jeb pieturzīmju un drukas kļūdas,” piebilst A. Brizga. “Avīzes veidošana ir papildu treniņš rakstīšanas prasmei. Ņemot vērā tehnoloģiju attīstību, skaistās rakstīšanas prasmes zūd. Bērniem avīzes veidošana noder, nostiprinot latviešu valodas zināšanas un pielietojumu. Uz to skola liek akcentu,” saka skolas direktore. Viņasprāt, valodas prasmes un bagātīgāks vārdu krājums ir tiem jauniešiem, kuri daudz lasa, apmeklē bibliotēku. To ļoti varot just.
Direktore pastāsta, ka obligātās literatūras vietā skolā ir ieteikums vispār lasīt. “Lasīt jebkādus autorus latviešu valodā, īpaši meklējot arvien jaunus autorus, pēc tam aicinām par grāmatām pastāstīt. Latviešu valodu stiprinām, arī mudinot audzēkņus piedalīties skatuves runas konkursos.”