Liepājas ebreju draudzes muzejā godā vēsturi

2017. gada 20. aprīlis 07:00

160

Liepājas ebreju draudzes muzejā godā vēsturi

Aptuveni desmit tūkstošiem Latvijā dzīvojošo ebreju, tai skaitā 84 cilvēku lielajai Liepājas ebreju draudzei, pirmie pavasara mēneši ir svētku un atceres dienām piesātināti. Liepājas ebreju draudzes biedri ik nedēļu pulcējas, arī lai pētītu savas tautas vēsturi, ļoti senā pagātnē iedibinātās tradīcijas un analizē kādu Toras nodaļu.
Ebrejiem ir sava, visai sarežģīta laika skaitīšanas sistēma – pašlaik rit 5777. gads kopš pasaules radīšanas, tas iestājies līdz ar saules rietu 2016. gada 3. oktobrī. “Adara mēneša 14. dienā pēc ebreju kalendāra jeb 12. martā pēc Gregora kalendāra ebreji visā pasaulē atzīmēja Purima svētkus. Savukārt no 15. līdz 21. nisanam (šogad 12. aprīlī pēc Gregora kalendāra) ir galvenie jūdu svētki – Pesahs jeb Lieldienas – atbrīvošanās no Ēģiptes verdzības,” pastāsta Liepājas ebreju vēstures muzeja direktors Romans Očakovskis.

Svarīgākie – Tora un Talmūds
2007. gadā atklātā vēstures ekspozīcija, ko Liepājas ebreju draudze sauc par muzeju, izvietota divās zālēs. Eksponāti aptver vairāk nekā 400 gadu ilgu periodu, kopš pirmie ebreji Kurzemē ieradušies. 1799. gadā dibināta Liepājas ebreju draudze, un no paaudzes paaudzē saudzīgi nodots kultūras mantojums.
Vēstures ekspozīcijā var apskatīt īstu kipu, ko ortodoksālie ebreji nēsā ikdienā, un tefilinu – kastīti, kurā paslēpts izraksts no toras. Lūgšanas laikā to liek uz galvas, bet kastītei pievienotās ādas siksniņas tin ap roku. Reti kurš ir tuvplānā redzējis speciālo āža ragu šofaru, ko dievbijīgie ebreji pūš sinagogā, un apmetni talitu, ko lieto lūgšanu laikā.
Starp vērtīgākajiem vēsturiskajiem priekšmetiem ekspozīcijā ir paliels uz pergamenta loksnes ar roku rakstīts Toras fragments. Pavisam Tora ir 16 metrus gara un ietver visus ebreju likumus. Par šā relikta nokļūšanu muzejā jāpateicas liepājniekam Aigaram Prūsim, kurš 2001. gadā unikālo vēstures liecību uzgājis, remonta laikā nojaucot starpsienu K. Valdemāra ielā.
Tikpat nozīmīgs ir Talmūds – Tora ar izskaidrojumiem, ko mājas bēniņos Doņu ielā atradusi liepājniece Biruta Zīverte-Birons. To kara laikā izmantojuši ebreju pusaudži.
Jautāts, vai un kā mainījusies sabiedrības attieksme pret viņa tautiešiem, bijušais padomju kara flotes virsnieks atbild izvairīgi: “Tas ir sarežģīts jautājums. Antisemītisms bijis un ir daudzās pasaules valstīs, daži cilvēki savu pozīciju neslēpa arī padomju varas laikā. Pēdējos gados Latvijā tas izpaužas retāk, tomēr izpaužas. Latvieši varbūt to slēpj, bet šeit dzīvojošie krievvalodīgie internetā raksta negatīvus komentārus par ebrejiem.”

Organizē masveida slepkavības
Pirmie ebreji uz Latviju tikuši ataicināti strādāt, jo bijuši veiksmīgi tirgotāji un finansisti, kuru pakalpojumus labprāt izmantojusi vietējā vara, pat Kurzemes hercogs Jēkabs un viņa pēcteči, zina R. Očakovskis.
Pirmā pasaules kara laikā notika Liepājas ebreju kopienas reliģiskās, sabiedriskās un kultūras dzīves uzplaukums. Tika izveidotas ebreju mācību iestādes, viņi ļoti aktīvi piedalījās pilsētas ekonomikas attīstībā. 1930. gada reģistra dati liecina, ka Liepājā 48% ebreju nodarbojās ar tirdzniecību, 29% strādāja rūpniecībā, 7% bija ārsti, juristi, žurnālisti u.c brīvo profesiju pārstāvji, 1% bija nodarbināts lauksaimniecībā.
“1940. un 1941. gadā no Liepājas tika deportēti aptuveni 200 ebreju izcelsmes iedzīvotāju, par bagātniekiem uzskatītie. Kā piemērs tam ir Hermeru ģimene. Vispirms tika izvesta Lina Hermeris, bet viņas vīrs Hone, to uzzinot, uz Sibīriju devās labprātīgi. Vēlāk viņam radās problēma ar atgriešanās atļauju, jo izsūtīto sarakstos tāda vārda nebija. Briesmīgākā traģēdija 6500 lielo Liepājas ebreju kopienu skāra holokausta laikā, kad tika nogalināti 6320 cilvēki. “Necilvēkus” ķēra un šāva tieši uz ielas. Tika organizētas arī masveida slepkavību akcijas, īpaši Šķēdē gāja bojā vairāk nekā trīs tūkstoši ebreju.” Upuru vārdi iemūžināti uz piemiņas sienas Liepājas ebreju kopienas telpās un piemiņas grāmatās.
No ebrejiem, kuri palika Liepājā, izdzīvoja tikai divdesmit seši cilvēki, ko bija slēpuši, ēdinājuši, apģērbuši un sildījuši vietējie iedzīvotāji.
Muzeja apmeklētājiem, arī skolēniem, kuri šeit ierodas kopā ar pedagogiem, direktors daudz ko paskaidro, arī to, kā šeit nokļuvušas fotogrāfijas, kurās iemūžinātas kailas ebreju sievietes mirkli pirms nošaušanas Šķēdes kāpās: “Davids Zivcons, kuru vācieši piespieda strādāt par elektroradiomontieri gestapo, nozaga oficieru fotofilmiņas negatīvus un ar profesionāla fotogrāfa Maiera Štaina palīdzību izgatavoja attēlus. Tie vēlāk figurēja nacistu tiesas prāvās.”

Atpakaļ nākotnē
Līdz Otrajam pasaules karam Liepājā bija 12 sinagogas un ebreju lūgšanu nami. Tagad Liepājas ebreju draudze saimnieko Kungu ielā – īpašumā, ko atguvusi no Latvijas valsts. Lūgšanu zāle tiek izmantota dažādiem rituāliem, Toras un ebreju tradīciju mācīšanai. Lekcijas par jūdaismu tur lasa draudzes loceklis Eduards Kaplāns. Draudzes nama telpās tāpat darbojas svētdienas skola – lai jaunā paaudze apzinātos un izprastu savas saknes. Turpat tiek organizēti interešu klubi dažāda vecuma ļaudīm, funkcionē labdarības organizācija.
Ar cieņu un pietāti ebreji izturas pret aizgājējiem – vecvecākus un vecākus ar piemiņas lūgšanām atceras četras reizes gadā.
Kopumā Izraēlā ir ap 40 svētku un piemiņas dienu, ko ebreji sauc par laiku salām. Visvairāk to ir oktobrī. Svinamo un atzīmējamo dienu datumi mainās. Šogad 12. marta vakarā ebreju draudzes locekļi pulcējās vienkop, lai svinētu Purimu. Šo svētku neatņemama sastāvdaļa ir magoņmaizītes (homentaši), jautrība ar pārģērbšanos un Esteres grāmatas lasīšana.
Lieldienās jeb Pesahā ebrejiem visā pasaulē ir svarīgi neēst raudzētu maizi, bet macu, ko pasūta no Izraēlas. Par macas izcelsmi vēsta leģenda: ar faraona atļauju aizejot no Ēģiptes, ebreji līdzi paņēmuši aunus un miltus. Sajaucot miltus ar ūdeni, maize cepta saulē. Lieldienu sedara mielasts tiek pasniegts uz speciāla liela izmēra trauka, katru no sešiem ēdieniem ievietojot atsevišķā iedobē.

+ 6

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Liepājas ebreju draudzes muzejā godā vēsturi

Kategorijas