Brīvības iela Aizputē vijas tālāk par citām

Brīvības iela ir visgarākā iela Aizputē, apgalvo novadpētniecības muzeja darbinieki. Tā iesākas Piestātnes ielā un aizvijas līdz pat slavenajam Misiņkalnam. Kā laika gaitā iela mainījusies un vai aizputniekiem tur patīk, “Kursas Laiks” devās noskaidrot uz pašu epicentru – Brīvības ielu.
Privātmājas, parks un mototrase
Brīvības ielai ir sena pagātne. Piemēram, kādreizējā Aizputes dzelzceļa stacija atradusies tieši pretī tagadējās Brīvības ielas sākumam. Meklējot informāciju Aizputes novadpētniecības muzejā, tā vadītāja Jolanta Berga atklāj, ka pati dzīvo Brīvības ielā.
Vietā, kur iela krustojas ar Liepājas ielu, jau daudzus gadus darbojas arī degvielas uzpildes stacija “Kings”, kas Aizputes autovadītāju vidū ir ļoti iecienīta.
Pārsvarā šajā ielā sabūvētas privātmājas, taču Brīvības iela sevī ietver dažādas ēkas un vietas – Misiņkalnu, parku un kapsētu, kā arī mazdārziņu aleju.
Satiktie iedzīvotāji priecājas, ka Brīvības iela asociējas ar skaisto liepu aleju, kas stiepjas gandrīz visā ielas garumā, un klusumu, kas baudāms gandrīz visu gadu. Izņēmums esot dienās, kad Misiņkalnā notiek motokross. Jā, Brīvības ielas otrā galā atrodas Misiņkalna mototrase – vieta, kur pulcējas motosporta cienītāji. Vietējie nesūdzas un motoru rūkoņu pacieš.
Misiņkalns – vienmēr cieņā
Kā aizputnieku izpriecu vieta Misiņkalns pieminēts jau 1896. gada 11. maija pilsētas domes sēžu protokolā, stāsta novadpētniecības muzejā. Kā vēsta dokumenti, 1920. gada 30. jūnijā pilsētas valde nolēmusi visu iedzīvotāju labā Misiņkalnu pārvērst par parku. Tomēr iecerēto parka ierīkošanu uzsāka tikai pēc tam, kad pēc 1934. gada 15. maija nomainījās pilsētas vadība un Misiņkalns tika pārdēvēts par Vadoņkalnu. Gadu vēlāk 30,357 hektārus lielo zemesgabalu piešķīra pašvaldībai pilsētas parka vajadzībām un pavasarī sāka labiekārtošanas darbus. Nosaukums Vadoņkalns iedzīvotājiem nepatika, un to tāpat turpināja dēvēt par Misiņkalnu.
“1938. gada jūnijā notika sarīkojumu laukuma izbūve, izrīkojuma laukuma planēšana, kā arī grants pārvešana uz Gulbju saliņu. Izbūvēja Gulbju dīķa kāpnes un iegādājās laivu,” stāsta J. Berga.
Arī šodien Misiņkalns ir ļoti iecienīta pastaigu vieta aizputniekiem un divreiz gadā šeit notiek motokrosa sacensības. Par kādreizējās estrādes atrašanās vietu liecina vairs varenu koku ieskauts asfaltēts laukums ar koka podestiem dziedātājiem un zāliens ar solu rindām skatītājiem, secina muzejniece.
Vēlas, lai atgrieztos rosība
Brīvības ielas 36. namā “Kursas Laiks” sastop Mirdzu Grīnbergu, kura šajā brīdī rūpīgi kopj piemājas mauriņu. Astoņdesmit astoņus gadus vecā kundze šeit dzīvo jau ilgi, Brīvības ielā pavadīti aptuveni 60 gadi, un šīs ielas apkārtne viņai ir ļoti mīļa. “Pārcēlos uz šejieni kara laikā, vēlāk mācījos pedagoģiskajā skolā, ilgus gadus strādāju Aizputes vidusskolā, bet vēlāk arī Lažas skolā,” stāsta pensionāre. Viņai ļoti pietrūkstot agrākās rosības, kas bijusi tik raksturīga Misiņkalnam. Daudzu gadu garumā šeit bieži notikušas balles, koncerti un kopā sanākšanas. “Kādreiz brauca teātri no Rīgas, bija balles. Tagad nav nekā. Ļoti gribētos, lai te atkal būtu dzīvība, jo tas bija ļoti skaisti, kad uz ballēm pucējām bērnus un arī paši gājām,” atmiņās gremdējas kundze.
Arī Mirdzas kaimiņiene Lidija Apoga priecājas, ka viņas nams atrodas Brīvības ielā. “Dzīvoju šeit kādus 70 gadus un esmu kārtīga aizputniece,” smejoties nosaka L. Apoga. Paskatoties atpakaļ laikā un salīdzinot Brīvības ielas vizuālo izskatu, kundze secina, ka šobrīd iela ir daudz sakārtotāka un sakoptāka. Vislabāk patīkot Misiņkalna parks, kurā var izstaigāties pēc sirds patikas.
Bauda mieru un klusumu
Dodoties cauri izslavētajam parkam, “Kursas Laiks” sastapa Aiju Līni. Jaunā māmiņa Brīvības ielu visbiežāk izvēlas, lai pastaigātos ar bērnu, jo te ir klusi, mierīgi un gaiss ir svaigs. Viņa novērojusi, ka Brīvības iela kļuvusi sakoptāka: “Pēdējā laikā te kļuvis vēl skaistāks. Jaunizbūvētās parka taciņas mums ļoti noder, kad ar bērnu pastaigājamies.”
Brīdī, kad ieradās “Kursas Laiks”, Dace Jostmane, baudot silto saulīti, tīrīja mājas pagalmu un gatavojās pavasarim. Viņas ģimene pēc vairākiem Īrijā nodzīvotiem gadiem atgriezusies Brīvības ielā, kur vīram pieder privātmāja. “Iepriekš dzīvoju Aizputes otrā galā, bet iepazinos ar vīru, un viņam šeit bija māja. Kamēr strādājām Īrijā, mājā neviens nedzīvoja, bet, paldies Dievam, neviens to neapskādēja, nekas nebija uzlauzts vai nozagts. Šī ir laba, droša iela,” uzskata D. Jostmane. Lai arī Jostmaņu ģimene Brīvības ielas rajonā nedzīvo pārāk ilgi, viņiem šeit patīk un augstā vērtē ir šejienes klusums un miers. Arī kaimiņiem neesot ne vainas – Brīvības ielas iedzīvotāji sadzīvo draudzīgi.
Kategorijas
- Citas ziņas
- Tirgus
- Atbildam lasītājiem
- Laža
- 8778
- Afiša
- Koncerti
- Sports
- Teātris
- Muzejos
- Izstādes
- Citi pasākumi
- Kino
- Balles
- Laikraksta arhīvs
- Video
- Foto
- Reklāmraksti
- Ekonomika
- Veselība
- Lietotāju raksti
- Kriminālziņas
- Kultūra
- Dzeja
- Konkursi
- Dzīvespriekam
- Sports
- Futbols
- Basketbols
- Handbols
- Autosports
- Motosports
- Volejbols
- Vieglatlētika
- Citi sporta veidi
- Florbols
- Hokejs
- Ziemas sporta veidi
- Soču Olimpiskās spēles
- Liepājas amatieru futbola čempionāts
- Lejaskurzemes novadu futbola čempionāts
- Pasaules ziņas
- Vietējās ziņas
- Liepājā
- Latvijas ziņas
- Dienvidkurzemes novadā
- Izglītība
- Sporta sērija "Izrāviens"
- Piedalies konkursā!
- Saeimas vēlēšanas
- Viena diena uzņēmumā
- Izklaide
- Projektu raksti
- Saimnieko gudri
- Atpazīsim melus!
- Kultūras saknes
- Rūpēsimies par vidi
- Mediju kritika
- Eiropā
- Starp divām reformām