Kafejnīca stadionā – vieta ar pievienoto vērtību

2017. gada 27. aprīlis 07:00

373

Kafejnīca stadionā – vieta ar pievienoto vērtību

Pirms trim gadiem līdz ar jaunā futbola kluba “Liepāja” izveidošanu radās vīzija par “Daugavas” stadiona atdzīvināšanu. Liepājnieks Klāvs Timbra saskatīja vietas potenciālu, un kopš pagājušās vasaras te darbojas kafejnīca “Stadions”.
“Stadions un telpas ir diezgan interesantas, bet jāatzīst, ka vairāk šī ir sezonālā kafejnīca. Nostrādājām arī šo ziemu, bet man grūti spriest par nākamo sezonu,” stāsta kafejnīcas īpašnieks. Interesanti, ka ēstuvei bijušas divas atvēršanās. “Viena, kad mēs pārņēmām telpas un pirmo gadu nostrādājām tikai kā bārs un pasākumu kafejnīca. Pērn augustā mēs izveidojām šeit virtuvi un tad palaidām konceptu kā kafejnīca “Stadions” un picērija.”
Uzņēmuma mērķauditorija ir cilvēki, kuri pastaigājas parkā, kā arī stadiona apmeklētāji. Visbiežāk stadionā notiek futbola spēles, bet bijušas arī vieglatlētikas sacensības, bērnu futbols, suņu izstādes, grupas “Prāta vētra” koncerts, kad kafejnīca darbojās tikai koncerta VIP apmeklētājiem.

Virtuvē saimnieko īsts itālietis
Ēdienkartes piedāvājumā ir arī picas, ko iespējams pasūtīt uz mājām, turklāt šī laikam ir Liepājā vienīgā vieta, kur var dabūt vegāno picu. “Cilvēkiem garšo picas. Veidojot virtuvi, mēs apspēlējām dažādus stilus, kādos darboties, un nonācām līdz itāļu virtuvei un picām. Tīri tehniski tas ir vieglāk: cilvēkiem nav jāmāca, kas ir pica. Pasakot “pica”, ir skaidrs, ko klients sagaida. No mūsu puses tas likās interesants virziens, kurā strādāt. Pašiem šis koncepts likās pietiekami pievilcīgs, tāpēc izvēlējāmies darboties ar picām. Piemēram, pasākuma laikā būtu daudz grūtāk picu vietā cept jebko citu vai gatavot otros ēdienus. Blakus ir pludmale un parks, tāpēc cilvēkiem picu ir daudz vieglāk paņemt līdzi un pastaigas laikā baudīt,” skaidro kafejnīcas īpašnieks.
Uzņēmējam licies, ka cilvēkus varētu uzrunāt ar autentiskumu, oriģinālajām receptēm un izpildījumu, ja ne simtprocentīgi, tad maksimāli pietuvinot. Pirmo pusgadu kafejnīcā strādājis itālietis – pavārs, kurš bija sertificēts picu cepējs. “Tā mums bija gandrīz kā Dieva zīme – džeks no Itālijas Liepājā un vēl prot picas cept! Pārāk bieži tādi neparādās. Viņš apgrieza mūsu ieceres, receptūras un iestrādes kājām gaisā un pietuvināja tās Itālijai. Detalizētāk pastāstīja, kā tas darbojas, kas ir pica. Bija pat kuriozi atgadījumi – mums šķita pašsaprotama pica ar vistas gaļu un ananasiem, bet viņš teica, ka Itālijā vispār nav iedomājams tāds salikums. Man likās, ka tas ir standarta itāļu ēdiens. Kā jau itālim viņam ēdiena kultūra ir daudz dziļāka. To varētu salīdzināt ar dziedāšanu – mēs zinām, kuras ir tautasdziesmas un kuras nav, bet iebraucējam liekas citādi.”
K. Timbra novērojis, ka Latvijas patērētājs pusi no tradicionālajām itāļu picām nesaprot, tāpēc to piedāvājums veidots latvietim vēl saprotamāks. Piemēram, pica ar bekonu, vistas gaļu un apspēlētas šīs variācijas, jo pieprasījums rada piedāvājumu. Īpašnieks “Stadionā” ceptās itāļu picas sauc par maksimāli autentiskām, jo to mīklas ir paštaisītas un pamats slēpjas pāris vienkāršās niansēs.

Piesaista ar galda spēlēm
Vēl piedāvājumā ir citas standarta lietas, bez kurām kafejnīca nebūtu iedomājama, piemēram, salāti un dažādi pastas ēdieni. “Vasarā Jūrmalas parkā ir vairākas vietas, kur var paēst, bet man liekas, ka tā ir absurda situācija – par atsaldētiem kartupeļiem un ātro desiņu prasīt sešus eiro. Pie mums var nevis iekost vai bērnam aizbāzt muti, bet pilnvērtīgi paēst. Kā tas izdodas, ir jāvērtē pēc klientu atsauksmēm, bet virziens mums ir skaidrs.”
Viens no uzņēmuma sadarbības partneriem ir futbola klubs “Liepāja”. Kafejnīca kalpo kā sportistu ēdināšanas bāze, kas atvieglo gan futbola kluba darbību, gan uzņēmumam nodrošina regulārus ienākumus. Starpsezonas sagatavošanās posmā ēdināšana bija divas reizes dienā; kad ir sākusies sezona – vienu reizi. Arī liela daļa darbinieku paši nodarbojas ar sportu – sportiskais gars ir iekšā visos.
Lai piesaistītu klientus, tiek rīkoti novusa un zolītes turnīri. Ļoti apmeklētas ir erudīcijas spēles. “Būsim atklāti: cilvēki vairāk dodas uz atpūtas vietām centrā, līdz ar to mēs meklējām pievienoto vērtību. Tās nav vienīgās idejas, un šīs erudīcijas spēles ir pierādījušas to, ka nav problēma sapulcināt 30–40 cilvēku piektdienas vakarā parka vidū, lai arī ārā ir mīnus 10 grādi. Manuprāt, cilvēki ir izsalkuši, noilgojušies, ir vēlme un vajadzība pēc pievienotajām vērtībām. Iedzert kafiju vai paēst vakariņas – tas ir viens no segmentiem, un to vajadzību apmierina gandrīz jebkura kafejnīca Liepājā,” uzskata K. Timbra.
Viena no nākotnes idejām ir sarunu vakari, kuros cilvēks pēc ceļojuma atnāk un pastāsta savu pieredzi vai kāds veiksmīgs cilvēks var pastāstīt par savu karjeru. Kafejnīca nebrauks meklēt uzņēmējus, bet uzrunās apkārtējos. Piemēram, kāds izlases spēlētājs, kurš spēlē Liepājas klubā, varētu pastāstīt, kāds bija viņa ceļš uz Latvijas izlasi. Arī šī ideja kafejnīcas apmeklētājiem ir pietiekami saistoša, pieredzes apmaiņa mūsdienās kļūst aizvien populārāka, un tā būtu vēl viena no šīs vietas pievienotajām vērtībām.

Svarīgi – būt interesantiem
Liepājnieks uzskata, ka daļēji jauno kafejnīcu īpašnieku lāsts ir tas, ka viņi neapzinās, ka ir jādara un jāspēj darīt visu. “Nav tā – izdomāju, ka taisīšu vaļā picēriju, dabūšu picas cepēju, labāko bārmeni, grāmatveža aizvietotāju, sagādnieku un pats sēdēšu kafejnīcā pie galda un malkošu kafiju. Nav tā, ka pieņemsim darbā studentus un viņi vadīs mūsu kafejnīcu – tā tas diemžēl nenotiek. Ir jādarbojas pašam, nav citu variantu. Tirgus piedāvājums ir diezgan piesātināts, un cilvēks visu laiku attīstās. Pirms trīs gadiem nevienā kafejnīcā nebija kruasānu, bet tagad varam aizbraukt uz Karostas tālāko galu un tur tas izskatīsies kā no Parīzes atvests.”
K. Timbra uzskata, ka konkurencē var izdzīvot, ja tiek realizētas trakas idejas, kā arī nepazaudējot interesanto daļu. Viņaprāt, tas var būt ārzemju pavārs, interesanta ēdienkarte, interjers, atrašanās vieta vai servisa nianses. “Ir kafejnīcas, kas nav mainījušās desmit gadus, un ir daļa cilvēku, kas tieši to arī vēlas. Tajā pašā laikā ir daļa cilvēku, kuriem atliek vienu reizi padzerties, nākamajā reizē atnāk un kļūst garlaicīgi. Var būt arī interesants un nekvalitatīvs vai kvalitatīvs un garlaicīgs. Nekur Latvijā stadionā nav kafejnīcas, kur vari aiziet paēst un paralēli skatīties futbola maču. Itāļu picas stadionā, nevis frī kartupeļi un hotdogi. Liepājā ēdināšanas nozares latiņa ir uzstādīta pietiekami augsta, vairs nevar atļauties vienkāršības.”

Stadions – atvērts visiem
Iepriekš kafejnīcas telpas funkcionēja kā “Liepājas metalurga” īpašnieka Sergeja Zaharjina VIP telpas. Privāta telpa, no kurienes vislabāk var redzēt futbolu. “Tagad, atverot durvis, cilvēki pat nenāk iekšā. Mums ir izdevies salauzt mazliet to ledu no futbola kluba puses, jo mums bija interese, ka cilvēks noskatās futbolu un pēc tam var nākt šeit un parunāties ar sportistiem. Tas aizvien vairāk uzņem apgriezienus,” uzsver K. Timbra. Viņš aizvien vēl saņemot jautājumu – vai stadionā vispār drīkst iet? “Divdesmit gadus ir kultivēts, ka tas ir bijis bezmaz privātīpašums. Ļoti daudziem atmiņas no stadiona ir caur dēļu spraugu. Runājot ar Liepājas Olimpisko centru, kas ir šā kompleksa pārvaldnieks, arī viņu interesēs ir atdzīvināt stadionu. Lai jebkurš liepājnieks var nākt un izmantot šos skrejceļus, trepes, tribīnes. Protams, ir rezervētie laiki, bet ārpus tā nākt šeit neviens neaizliedz.”
Uzņēmējs ir pārliecināts: ja cilvēks vērstos Liepājas Olimpiskajā centrā ar saturīgām idejām, nebūtu nekādu šķēršļu stadionā organizēt dažādus pasākumus. “Puse liepājnieku, kuriem ir svarīgs futbols, bija pret “Prāta vētras” koncertu tikai tāpēc, ka zāliens tiek nobradāts. Kā redzam, zāliens ir zaļš un bez pleķiem. Visas šīs problēmas un bailes ir risināmas. Manā ideālajā utopijā katru piektdienu un sestdienu šeit kaut kas notiek – sacensības, izstādes vai kas cits, jo tie ir divi hektāri pilsētas centrā. Potenciāls ir milzīgs.”

+ 3

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Kafejnīca stadionā – vieta ar pievienoto vērtību

Kategorijas