Mūsdienīgs mājoklis divsimtgadīgā ēkā

2017. gada 27. aprīlis 07:00

8874

Medzes pagasta “Maztāši” ir kādreizējās Tāšu muižas daļa. Reinis Kuncītis spriež, ka dzīvojamā māja, iespējams, bijusi vagara vai kāda cita priekšnieka mītne. Uz muižas ēkas esot skaitlis 1790, tātad arī viņu māja ap 200 gadu veca. Būvēta no milzu akmeņiem, pa starpām dekoratīvās līkloču joslās liekot sīkus akmentiņus. Reinis rāda, ka, izdrupušās vietas pielabojot, tik šiki pašiem nav sanācis.

Patīk plašums
Reiņa vecāki dēla ģimenei – māksliniekiem, kuri iepriekš mituši trīsistabu dzīvoklī Liepājā – atvēlējusi pusi mājas. Iekārtojuma projekts tapis pašu galvās un darbu procesā. “Mēs paprasām speciālistiem viedokli, bet pēc tam darām, kā paši uzskatām par pareizu,” atklāj Iveta Kuncīte. Dzīvojamajā un virtuves telpā nav griestu, skats atduras jumta čukurā. “Kad visu izgrāvām, mums patika tas plašums,” stāsta Iveta. Par brīvo telpu citi sakot – tur iznāktu vēl pāris istabu. Bēniņu stāvs izveidots vien daļēji, lai katram bērnam būtu pa privātai dzīves telpai. No augšas kā no torņa var redzēt, kas notiek koptelpā pirmajā stāvā. Jaunākais dēls savu nišu atdalījis, no kartona klučiem uzbūvējot cietoksni, ko sargā bruņinieki. Jau iezīmētas vietas, kur būs jumta logi.
Ēkā saglabāts manteļskurstenis un gādāts, lai tas būtu redzams no visām vietām, augšpusē pie tā Iveta iekārtojusi sev nelielu biroju. Mūsdienīgais kamīns tiks savienots ar manteļskursteni, un no tā atkal kūpēs dūmi.
Kāpņu margas veidotas no stikla, tāpēc labi redzamas arī pārējās vecās lietas – lādes, kumodes. Izaicinājums bijis paplašināt logus, graujot biezo akmens sienu. Tagad sienu biezumu vēl palielina siltinājuma slānis.

Ko vien var – saglabā
“Mēģinām pēc iespējas ar dabiskiem, īstiem materiāliem – ķieģelis, stikls, koks,” stāsta Iveta. Ko var, to saglabā; ko nevar, nomaina.
Galds taisīts pēc vecā prototipa, ko pašu vairs nav bijis iespējams saglabāt un atjaunot. “Uztaisījām pēc vecā, bet modernu,” saka Iveta. “Tā ir mūsu klasika, pēc 200 gadiem varbūt kāds teiks – redz, kāds senčiem ir bijis.”
“Kas par baļķīti!” Reinis norāda uz neizmesto griestu siju. Tam būtu grūti ko analogu sameklēt. Varot vien apbrīnot, kā ēku cēlāji milzīgos baļķus uzcēluši vajadzīgajā augstumā. “Tāpat kā piramīdas,” smejoties salīdzina Iveta.
Daļa elektrības vadu nav paslēpti, tos satur modē nākušie porcelāna izolatori. Apgaismojums esot lieta, par kuru vēl jāpadomā.
“Jā, mums nav standarts,” “Kursas Laika” vērojumiem piekrīt saimniece.
Vēlmes piepildās
Draugi mudinājuši pieteikties žurnāla “Deko” izsludinātajam konkursam. “Kā nu tā zvanīšu, latvietis jau nav radis lielīties,” sākotnējo atturību atminas Iveta. Intereses pēc tomēr pieteikušies, un pēc laika atskanējis telefona zvans – jūs esat finālā. Žurnāls viņus nodēvējis par modernajiem lauciniekiem, un balvā par iegūto 1. vietu neprofesionāļu grupā Kuncīši saņēmuši 500 eiro dāvanu karti no dizaina veikala un iegādājušies greznu vāzi.
“Lai ir mūsdienu prasībām atbilstošs mājoklis, bet vecā mājā. Pa krānu tek silts ūdens, traukus mazgā mašīna,” Iveta teic, ka tieši tāds ir viņu uzstādījums, un atzīstas – sākumā nav ticējusi, ka tas izdosies.
Mājas pašreizējais interjers izbūvēts dažu gadu laikā, darbus veicis algots meistars. Metālmākslinieka Reiņa hobijs ir būvniecība, paša rokām uzbūvēta klēts, taču mājas atjaunošanai būtu jāatrauj pārāk daudz laika no darba pienākumiem savā firmā.
“Ja darītu paši, tas vilktos gadiem. Esam nonākuši pie atziņas, ka katram jādara tas, ko viņš prot. Viens nevar būt viss,” secina Iveta.
Gada laikā būs uzbūvēta arī pirts, un plašajā sētā sākta rožu dobes iekopšana. Par izmaksām dzīvesbiedri nerunā – nosprieduši, ka tās labāk nerēķinās.

+ 11

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Mūsdienīgs mājoklis divsimtgadīgā ēkā

Kategorijas