Esi sveicināta, Latgales galvaspilsēta!

2017. gada 27. aprīlis 07:00

Tieši tāpat kā šā gada Lieldienu brīvdienas, arī brauciens uz Rēzekni pārsteidza ar sniegu. Tas, protams, netraucēja iepazīt septīto lielāko Latvijas pilsētu, kaut jāatzīst, ka apsnigusi šī vieta noteikti izskatās stipri citādāk nekā tūrisma sezonas laikā.
Uz Latgales galvaspilsētu devos divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, lai kopā ar kolēģi piedalītos 9. Starptautiskajā Latgalistikas konferencē Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā, un otrkārt, lai beidzot apskatītu un kaut mazliet arī iepazītu pašu pilsētu.

Viesmīlīgi ļaudis
Uz Rēzekni devāmies ar vilcienu no Rīgas un galā nokļuvām, kad ārā jau bija tumšs. Pirmais iespaids par rēzekniešiem radās pavisam drīz – tā kā nebija ne mazākās nojausmas, uz kuru pusi jādodas, lai nokļūtu naktsmājās, sākām jautāt cilvēkiem ceļu. Tik patīkams bija atklājums par rēzekniešu sirsnību – kāds pāris, kuru uzrunājām, bija gatavs ne tikai smalki izstāstīt ceļu, bet pat pavadīt līdz vajadzīgajai adresei. Turklāt šo cilvēku interese par to, kas mūs atvedis uz viņu pilsētu, nudien bija saviļņojoša. Uzzinājām ne tikai ceļu uz naktsmītni, bet arī – kā nākamajā dienā nokļūt akadēmijā uz konferenci. Jāpiebilst gan, ka sarunas norisa krieviski, taču tam šajā gadījumā nebija nozīmes.
Latgales galvaspilsētu no viena gala līdz otram var izstaigāt kājām, tās ziemeļu un dienvidrietumu robežu savieno galvenā iela – Atbrīvošanas aleja, kas ir vien 5,5 kilometrus gara. Ja aleju izstaigā no viena gala līdz otram, tas garantē, ka būs apskatīti arī svarīgākie kultūrvēsturiskie objekti, izņemot vienīgi Rēzeknes katedrāli, kas ir atsevišķa vēstījuma vērta. Protams, var izmantot arī pilsētas autobusus, par vienu braucienu maksājot 50 centus. Otra lieta, ko šķiet svarīgi piebilst – Latgales galvaspilsētas centrā svarīgākā iepirkšanās vieta ir Liepājas iela, kurā atrodas Rēzeknes Centrāltirgus.

Vispirms darbs, tad izklaide
Apgalvojums, ka Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija (bijušais Rēzeknes skolotāju institūts) ir viena no sakoptākajām un modernākajām augstākās izglītības iestādēm Latvijā, ir vietā. Kaut ēkas rekonstrukcija tika pabeigta 2013. gadā, šķiet, ka tas noticis tikai vakar. Ikviena telpa, vienalga – auditorija, koridori, garderobe vai kafejnīca, iekārtota, domājot par apmeklētāju ērtībām.
Konferences apmeklējums, atgriežoties Rīgā, bija radījis interesi; tā par akadēmiju lika meklēt papildu informāciju. Kāpēc galvenās ēkas priekšā novietots katoļu garīdznieka Nikodema Rancāna piemineklis? Izrādās, šī leģendārā personība bijusi arī Rēzeknes Valsts skolotāju institūta direktors. Tāpēc pasniedzēji to vēl aizvien neformāli dēvējot par monsinjora Nikodema ēku. Otrā pasaules kara laikā Latgales galvaspilsēta cieta smagus zaudējumus, taču skolotāju institūtu nenopostīja pilnībā – karam beidzoties, no ēkas gan bija atlikušas tikai sienas.

Sola sapņu piepildījumu
No kuras vietas sākt Rēzeknes iepazīšanu? Iespējams, vislabāk to būtu darīt no Rēzeknes upes, kas devusi pilsētai tās nosaukumu, krastmalas. Pavisam netālu no tās slejas pirmā akustiskā koncertzāle Latvijā – Latgales vēstniecība “GORS”, kas, kaut vizuāli ļoti atšķiras no citiem pilsētas centra namiem, labi iekļaujas kopējā ainavā.
Vien nedaudz soļu attālumā no koncertzāles pamanu savdabīgu vides objektu – Sapņu koku, kam blakus novietotajā aprakstā solīts visu vēlmju piepildījums. Nenopietni? Droši vien, taču, ja tas palīdz noticēt un piepildīt sapni kaut vienam vienīgam cilvēkam, Sapņu kokam ir jēga.
Citus pilsētas viesus, iespējams, turpat, pie Rēzeknes upes tilta, vairāk saistīs ozoli, ko 1937. gadā stādījuši Kārlis Ulmanis, Jānis Balodis un Krišjānis Berķis.

Pieci altāri un viena sirds
Viesojoties Rēzeknē, būtu nepiedodami neapmeklēt dievnamu, ko pirms tam biju skatījusi vien fotogrāfijās. Tā kā precīzi nezināju pat nosaukumu, konferencē satiekot savu pasniedzēju Latvijas Universitātes profesori Lidiju Leikumu, kurai Latgalē labi zināms katrs vismazākais stūrītis, viņu iztaujāju, kā nokļūt līdz “tai slavenajai baznīcai”. Rēzeknes Vissvētākās Jēzus Sirds Romas katoļu katedrāle ir viens no Latvijā iespaidīgākajiem dievnamiem, kā torņi pamanāmi no liela attāluma. Turp devos pa Latgales ielu, kas, šķiet, nedaudz saglabājusi pirmskara Rēzeknes izskatu. Uzmanību saistīja gan senākā pilsētas aptieka, gan vēsturiskā apbūve – divstāvu ķieģeļu nami.
Ja teiktu, ka katedrāle ir iespaidīga, tas nozīmētu nepateikt neko. Milzīga sarkanu ķieģeļu celtne ar diviem torņiem un vēl deviņiem mazākiem tornīšiem. Vai zināt otru dievnamu, kurā atrodas pieci altāri? Galvenais altāris un centrālais joms veltīts Jēzus Sirds godam. Pārējie – Vissvētākajai Jaunavai Marijai, Svētajam Jāzepam, Svētajam Antonam un Dieva žēlastībai. Logus grezno vitrāžas: vienā attēlots Svētais Meinards, otrā – Svētais Alberts.
Vēstījuma noslēgumā kaut ar pāris vārdiem jāpiemin arī piemineklis “Vienoti Latvijai” (“Latgales Māra”), kas atrodas Atbrīvošanas alejas vidū. Piemiņas vietas liktenis mulsina – tas ticis uzstādīts trīsreiz! Padomju varas gados tieši šai pašā vietā tika uzstādīts Ļeņina piemineklis.
“Latgales Māra” ir piemiņas zīme par godu Latvijas vienotībai un Brīvības cīņām. Šis piemineklis un Rēzeknes katedrāle uzskatāmi par vissvarīgākajiem Latgales galvaspilsētas simboliem un atpazīstamības zīmēm gan tuvumā, gan tālumā.

+ 3

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Esi sveicināta, Latgales galvaspilsēta!

Kategorijas