Zemnieks: "Mūsu pašu bāleliņi zemi iztirgo"

2012. gada 26. jūnijs 17:09

923

Zemnieks: "Mūsu pašu bāleliņi zemi iztirgo"

Pieprasījums pēc liellopu gaļas Eiropā aug, un tās realizācijā lopkopjiem talkā nāk kooperācija. Cīravas pagasta ZS "Spāģi" saimnieks Jānis Vīksniņš šo nozari sauc par Latvijas iespēju un brīdina par šķēršļiem – zemes trūkumu.

"Lielākie bullēni šodien iet prom, un tā es ar viņiem viens pats tieku galā," stāsta J. Vīksniņš, nofiksējis bariņu lopu pārvietojamā aplokā pie ceļa. Aploks ir viegli transformējams, un atliek vien ar barību lopus iemānīt iekšā. "It kā nieka lieta, bet ļoti liels palīgs. Bez tā mēs mocījāmies, vilkām apkārt drātis, bet buļļi skrienot tās viegli rauj pušu. Tagad no mazotnes pierod pie aploka un nebaidās," atklāj saimnieks. Elektriskais gans lielajiem lopiem nav šķērslis – ja gribas ēst, paši iet meklēt barību. Uzgrūž drātīm teļu vai vājāko govi un tiek ārā.

J. Vīksniņš iegādājies Vācijā ražotu aploku, kas izturīgs un ar kuru darboties ir arī sievietes spēkos. To var transformēt arī ķīļa vai citā formā un izmantot veterinārārsta apmeklējuma laikā. Ir modeļi ar speciāliem lopu fiksatoriem.

Šādus aplokus ražo arī Latvijā, bet tie esot pasmagi un tādā pašā cenā. Vācu firma dodot uz pēcmaksu pusgada garumā, un, ja saimniekam nepatīk, varot sūtīt atpakaļ.

Šādu paņēmienu dzīvnieku sagrupēšanai un nošķiršanai izmantojot pārsvarā gaļas lopu audzētāji, jo šie dzīvnieki esot "špicīgāki" nekā piena devējas, kas pieradušas pie cilvēka.

Ziemā aploku var izmantot kā novietni, pāri pārvelkot biezu brezentu. Dzīvniekam galvenais – sausa guļvieta, ēdiens un ūdens. Ja vēders pilns, aukstums nav bīstams. Ziemā tie labprātāk uzturoties ārā nekā nojumē, paslēpjas vienīgi slapjdraņķī. Svaigā gaisā izturīgo dzīvnieku teļi izziemojuši lieliski.

J. Vīksniņš ar gaļas lopiem darbojas trešo gadu un sauc sevi šajā jomā par iesācēju. Nozarei pievērsies tāpēc, ka tā šķiet perspektīva. Eiropā liellopu un zemes trūkst. Liellopu gaļa ir veselīgāka nekā cūkas, un pieprasījums pēc tās aug. "Manuprāt, tā varētu būt Latvijas iespēja." Šai nozarei Kurzemē un Vidzemē ir piemērots reljefs, un tās allaž bijušas lopkopības reģioni valstī. Vienīgais šķērslis – trūkst zemes. Šopavasar J. Vīksniņš Cīravas pagastā nav varējis atrast sešus hektārus zemes nomai, lai paplašinātos kā bioloģiskais lauksaimnieks.

"Mani ir piemeklējis tas, kas daudzus latviešu zemniekus," J. Vīksniņš saka par savas saimniecības izvietojumu. Līdzās viņa pirms 12 gadiem iegādātajām mājām ir apsēti vācu fermera lauki, bet viņš savus lopus krauj piekabē un ved uz ganībām attālāk. "Šī programma zemes pirkšanai, ko valdība ar lielu pompu piedāvā, nāk 10, 15 gadus par vēlu." Zeme ir jau izpirkta, un "nekur nav teikts, ka atlikušo īpašnieki pārdos".

"Kad mēs kliedzām un bļāvām, ka kredītu vajag, tad valdība bija kurla, bija "gāzi grīdā!"," atceras J. Vīksniņš. Kredīts bijis nepieciešams, pirms šeit ieradās ārzemnieki. Tagad "mums paliek stūrīši".

Saimnieks dzirdējis, ka vācu uzņēmējs cenu nemaz neskatās, pārsola jebkuru. "Tā mūsu pašu bāleliņi zemi iztirgo. Tas ir skumji, bet fakts."

Gaļas lopi savus saimniekus "nepiesien", bet bez pieskatīšanas tos atstāt nevar. "Tas ir manās interesēs. Jo biežāk es tos pačubinu, jo vieglāk man viņiem pieiet un strādāt." Pie telēm, kas bija nošķirtas tālākās ganībās, saimnieks braucis katru dienu, un nu iepriekš mežonīgie lopi nākot pie rokas. "Kad vajadzēs savākt, būs vieglāk."

Gaļas lopi iet pārsvarā eksportā, jo Latvijā tik augstu cenu nemaksā.

J. Vīksniņš stāsta, ka "gaļiniekiem" jācenšas savu preci pārdot par iespējami augstāku cenu, jo govs gadā dod tikai vienu teļu, turklāt tirgum derīgi ir tikai bullēni. Piedzimušās telītes var tirgot uz vietas ganāmpulku papildināšanai. Šogad "Spāģos" piedzimuši tikai četri bullēni, un tā būs saimnieka vienīgā īstā peļņa. Ar telītēm pieaudzēs pats savu ganāmpulku. Lopkopji rēķinoties, ka bullēnu un telīšu proporcija parasti ir aptuveni 50 pret 50, bet viņam šogad gadījies, ka 90 procenti ir teles.

"Daudz jāmācās un jāattīstās," zina saimnieks. Audzējot eksportam, pret šo lietu jāattiecas citādāk, nekā to darīja agrāk. Pieprasītākās šķirnes ir ‘Šarolē’, ‘Limuzīnas’, ‘Angus’, arī to savstarpējie krustojumi. "Jāmāk tikai izaudzēt, pircēji atradīsies."

Lopu pārdošanā J. Vīksniņš sadarbojas ar kooperatīvu "ABC projekts". Šveices kompānija, kam kooperatīvs realizē lopus, prasa ar ekoloģiski tīru barību ēdinātus lopus.

"Kooperatīvs vēl jauns, veic tirgus izpēti," stāsta J. Vīksniņš. Arī daudziem biedriem nav pieredzes, un viņi vēl neražo pietiekami lielus apjomus. Lielajiem buļļiem būtu vajadzīgas speciālas novietnes. Kooperatīvam jāiziet cīņā ar daudzajiem starpniekiem, kuri uzpērk lopus. "Mēs gribam tirgū iet paši. Kā tas izdosies – redzēsim. Tas ir grūti," atzīst J. Vīksniņš. Iepriekš bēdīga pieredze bijusi liellopu audzētāju kooperatīvam "Laidars G". "Jāizslimo visas slimības, jāpacīnās par cenu. Nedrīkst atdot citiem pa lēto," J. Vīksniņš redz perspektīvu.

Veiksmīgs kooperācijas piemērs esot "Durbes grauds". "Tā biedri droši zina, ka viņi savu produkciju nodos par vislabāko cenu. Kooperācija vajadzīga visās nozarēs. Viens nekad nav bijis karotājs."

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Zemnieks: "Mūsu pašu bāleliņi zemi iztirgo"

Kategorijas