Latvijas karogs – viens no vecākajiem pasaulē

2017. gada 3. maijs 07:00

4. maijs Latvijas valstij ir īpaši svētki. Šajā dienā vēsturiskas sēdes laikā Latvijas PSR Augstākā Padome ar 138 balsīm pieņēma deklarāciju par Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu. Pirms divdesmit septiņiem gadiem Latvija atguva savu neatkarību un atjaunoja 1922. gadā pieņemto Satversmi. Viens no mūsu valsts svētākajiem simboliem ir karogs.

Vēstures liecības stāsta, ka Latvijas valsts karogs radīts 19. gadsimtā, pamatojoties uz seno letu jeb letgaļu karoga aprakstu, kas Atskaņu hronikā pieminēts kā Cēsu zemes karogs. Kad zemgaļu vadonis Namejs uzbruka Rīgai 1280. gadā, Cēsu komturijas vienība kaujas laukā ieradās ar sarkanbaltsarkanu karogu, un Atskaņu hronikā lasāmas šādas rindas: “To dzirdējuši, nāca nu ar sarkanu tie karogu, kam vidū balta josla bija. To pirmo reizi ieraudzīja pie Cēsīm, tur tas zināms nācis un letu zemē plīvot sācis, kur sievas braši zirgos jāj un vīriem darbos līdzās stāj. Tik tiešām to jums sacīt varu, ko arī šajā brīdī daru, tas letu karogs ir paties.”
Letgaļiem piešķirtie karogi pirmo reizi pieminēti 1209. gadā līgumā ar Jersikas ķēniņu Visvaldi viņam dotajā lēņu grāmatā. Mūsu valsts karogs uzskatāms par vienu no senākajiem mūsdienās izmantojamiem valsts karogiem pasaulē.

Izskatu maina līdz ar varu
Laika gaitā, mainoties likumiem un varām, arī karoga izskats ir mainījies. Pētot fotogrāfijas, vēsturnieki atklājuši, ka 1917. gada 1. maijā, laikā, kad valstī aktīvi darbojās latviešu strēlnieki, ierasto sarkanbaltsarkano karogu rotāja uzraksts “Mēs ejam atriebt senču vaidus un nepabeigtās cīņas veikt!”.
Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā par šā karoga izmantošanu vai glabāšanu draudēja kriminālatbildība, bet iedzīvotāji to turpināja izmantot kā protesta zīmi pret neatkarības zaudēšanu un PSRS okupāciju.
Latvijas Kultūras ministrijas izveidotajā mājaslapā “Nacionālā identitāte” rakstīts, ka atkārtota karoga pieņemšana notika tikai 1991. gadā, pēc tam kad Latvija izstājās no Padomju Sociālistisko Republiku Savienības. “Der atzīmēt, ka šajā laikā posmā valsts nebija bez karoga. Vairāk nekā piecdesmit gadus valstī par valsts karogu tika atzīts padomju karogs ar sirpi un āmuru,” raksta www.nacionalaidentitate.lv.

Lietošanu regulē likums
Ikviens Latvijas iedzīvotājs zina, ka sarkanbaltsarkanais ir mūsu karogs, bet vai visi zina, kāda ir karoga un krāsu simboliskā nozīme? Karoga karmīna krāsa, asins krāsa, tika uzskatīta par latviešu tautas uzvaras simbola krāsu. Ienaidnieku asinis, kurus slavenajiem latviešu bruņiniekiem bija izdevies uzveikt smagās cīņās, ir milzīga spēka un vietējo iedzīvotāju varenības simbols. Karoga baltā krāsa tiek uzskatīta par tīrības, ticības un labestības krāsu. Tā atspoguļo tautas ticību labākai nākotnei un valsts iedzīvotāju tīros nodomus, skaidro Latvijas Kultūras ministrija.
Karogs ir katras valsts lepnums, tādējādi ļoti svarīgi ir cienīt un pareizi lietot to. Pirmie dokumenti saistībā ar valsts karogu bija ministriju un departamentu rīkojumi un pavēles, kas izdotas 1918. gada beigās un 1919. gadā. Tikai 2009. gadā tika pieņemts likums par vienojošu valsts karoga lietošanu, un šobrīd ir diezgan daudz dažādu regulu, kas nosaka vienotus karoga lietošanas principus.
Tā, piemēram, karogu aizliegts lietot pie ēku fasādēm, kuras tajā brīdī tiek remontētas vai atrodas avārijas stāvoklī. Aizliegts lietot bojātu, izbalējušu, netīru vai citādi nepiemērotu Latvijas valsts karogu, tāpēc iedzīvotājiem pirms karoga izkāršanas vai citādas lietošanas jāpārliecinās, vai audumā nav parādījies kāds caurums vai pleķis. Likuma burts arī nosaka dienu, kurā karogs obligāti jāizkar mastā, un nosaka kārtību, kādā jāizkarina dažādu valstu karogi kopā ar Latvijas karogu.
Likumdevējs norāda, ka lietošanai nederīgs karogs jāiznīcina diskrētā veidā. Tiesa, kas domāts ar vārdiem “jāiznīcina diskrētā veidā” precīzi nav saprotams. Veicot izpēti, “Kursas Laiks” noskaidroja, ka diskrētā iznīcināšana nozīmē sagriezt karogu pa krāsu strēmelēm.

Arī kātam ir savi noteikumi
Regulas un noteikumi attiecas ne tikai uz karoga lietošanu, bet arī uz karoga kātu vai mastu. “Karoga kāta garumam un diametram jābūt proporcionālam karoga izmēram,” raksta “Latvijas Vēstneša” portāls “Par likumu un valsti”. Karoga kāts jāizgatavo atbilstoši valsts likumā noteiktajām prasībām. Piemēram, jāievēro tas, ka karoga kātam jābūt garākam par karoga garāko malu. Tāpat karoga kātam jābūt taisnam, gludam un baltā krāsā. Karoga kāta augšējam galam jāpiestiprina dekoratīvs uzgalis.
Pie ēkas fasādes novietojamu karoga kāta turētāju ieteicams izgatavot tā, lai tajā ievietotais karoga kāts atrastos 40 grādu leņķī pret ēkas fasādi.
Likumā noteikts, ka vietās, kur Latvijas karogu nelieto pastāvīgi, to paceļ ne vēlāk kā pulksten 9 no rīta un nolaiž ne agrāk kā pulksten 21 vakarā. “Vai paceļ tad, kad sākušies svētki, svinības, sēru vai cita ceremonija, un nolaiž, kad minētie pasākumi beigušies,” teikts MK noteikumu Nr. 405 10. punktā.
Iedzīvotājiem jāatceras, ka šābrīža normatīvie akti liedz publiski lietot valsts karogu, uz kura attēloti simboli, zīmes vai uzraksti. Aizliegts publiski lietot karogu, kas papildināts ar bārkstīm vai jebkādiem citiem dekoratīviem vai informatīviem elementiem.

Paši izveido mastu
Lauras Liepas ģimenes māja atrodas Rolavā Grobiņas novadā. Lauras tēvam pirms aptuveni sešiem gadiem radās ideja, ka pie mājas jāuzstāda karoga masts, kurā uzvilkt valsts karogu. “Tāds kā sapnis par karogu, kas plīvo pagalmā, bija jau ļoti ilgu laiku,” atklāj L. Liepa, tāpēc viņas tētis no meža atnesis milzīgu koka kātu, šķiet, egles, kas, pēc viņa domām, būtu ideāli piemērots karoga kātam.
Diemžēl atnestais koka gabals ilgi nogulējis piemājas šķūnīti, jo Liepu ģimenei ikdienā nepietika laika tā apstrādāšanai. “Sākotnēji tas tur tika nolikts, lai žūst, cerot, ka radīsies iedvesma to pārveidot par kārtīgu mastu. Tomēr ikdienas steigā par to piemirsās,” atklāj L. Liepa. Tā tas turpinājās, līdz pirms diviem gadiem ģimenes galva beidzot pievērsās masta izgatavošanai un noskatīja vietu, kur to uzstādīt – ģimenes īpašuma centrā – pagalma vidū.
“Tā kā tētim vienmēr paticis darboties ar koku, viņam jau bija skaidri saprotams, ko un kā viņš darīs. Sākumā kāts tika noslīpēts, apstrādāts un nokrāsots balts,” sagatavošanas procesu atstāsta Laura, pieminot, ka tētis pats arī izgatavojis koka detaļas skaistumam un pievienojis mehānismu ērtai karoga uzvilkšanai.
“Pēc tam kad bija iekārtota vieta, kur sliesies karoga kāts, tētis pats saviem spēkiem bezgala amizantā veidā deviņus metrus garo kātu nostutēja,” ar smaidu atceras Laura.
Iesākumā karogs pagalma vidū plīvojis katru dienu, bet šobrīd to paceļot svētku un atceres dienās. “Īpašas dienas ir arī ģimenes locekļu vārda un dzimšanas dienas – svētki tomēr,” skaidro jaunā sieviete.
Ko Liepu ģimenei nozīmē valsts karogs? “Mūsu ģimenē šis karoga masts ir ārkārtīgi īpašs, jo pašu rokām veidots. Un arī pats karogs ir īpašs un nozīmīgs, jo simbolizē mūsu mīļo Latviju – mājas! Šis vienkāršais, tomēr īpašais karoga kāts ir viena no tām lietām, ar kurām mēs ģimenē lepojamies un ar prieku sakām: “Mūsu pašu radīts!””

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Latvijas karogs – viens no vecākajiem pasaulē

Kategorijas