Rekurzeme.lv ARHĪVS

Katrs mēģinājums kā svētki

Katrs mēģinājums kā svētki

“Mums katrs mēģinājums ir svētki,” saka Nīcas novada Otaņķu tautas nama senioru deju kopas “Teiksma” vadītāja Kristīne Jaunbrūna, kura kopā ar dalībniecēm aizvada vēl pēdējos mēģinājumus 10 gadu jubilejas koncertam. Tas notiks 6. maijā, kad kolektīvs saviem draugiem un atbalstītājiem atrādīs sešas dzīvespriecīgas dejas.

Desmit gados – trīs vadītājas
Vienā no pēdējiem mēģinājumiem pirms jubilejas koncerta kundzes ir ietērpušās jaunajos kostīmos. “Tie mums ir nedēļu veci tērpi,” smejot saka vadītāja. “Katra dalībniece kolektīva labā kaut ko izdara. Tērpi ir vairāki, bet uz jubileju vajadzēja jaunus – viņas pašas tos sarūpēja,” K. Jaunbrūna lepojas ar sava kolektīva dalībniecēm.
K. Jaunbrūna ir pēc skaita trešā “Teiksmas” vadītāja. Kāda no dalībniecēm viņai iečukst ausī datumu, kad kļuvusi par vadītāju – tas bijis 2009. gada jūlijs. “Iesākumā uz Otaņķiem brauca viena no senioru deju aizsācējām Liepājas rajonā – priekulniece Inguna Zēģelniece. Pēc tam viņu nomainīja toreizējā kolektīva dalībniece Alīda Vārna,” pastāsta K. Jaunbrūna, paaicinot smaidīgo un mūžīgi optimistisko kundzi pievienoties sarunai. “Vadītāja biju kādus trīs gadus. Man ar dejām ir saistīta teju visa dzīve – 40 gadi. Kādreiz skolā vadīju bērnu un jauniešu deju kolektīvus. Kad Kristīne atnāca strādāt, tad atkal kļuvu par dalībnieci. Man jau dikti patīk tās dejas!” sajūsmināti saka 84 gadus vecā otaņķniece. Viņa ir visvecākā kolektīva dalībniece un dejo no pašiem tā pirmsākumiem 2007. gadā.
K. Jaunbrūna uz Otaņķiem brauc no Liepājas. “Mēģinājums notiek no autobusa līdz autobusam. Pulksten 11 sākam, ap vieniem beidzam, kad atkal dodos atpakaļ uz pilsētu,” teic vadītāja, kura citviet vada divus vidējās paaudzes deju kolektīvus – “Vaduguni” un “Vērgalīti”.

Izvēlas vienkāršu horeogrāfiju
“Mēs mācāmies dažādu tautu senioru dejas – igauņu, lietuviešu, izraēļu, grieķu un citas. Tās ir dejas ar horeogrāfiju, kas piemērota tieši senioriem,” skaidro K. Jaunbrūna. Soļus un kustības atsevišķām dejām viņa veido arī pati. “Horeogrāfija nav grūta, tā veidota, lai nebūtu sarežģīta, bet sniegtu prieku un nodrošinātu kustības – tāds ir dejas mērķis,” stāsta vadītāja. Viņa atzīst, ka ir patīkami, ja vecāka gadagājuma sievietes var izrauties no mājām, no ikdienas, atnākt uz kultūras namu un mēģinājuma laikā starp dejām apspriest to, kas pa nedēļu noticis katras dzīvē. “Mums katrs mēģinājums ir svētki. Ir izveidojušās tradīcijas, piemēram, kopā svinam dzimšanas dienas,” viņa priecājas.
Svinēt kolektīva desmit gadu pastāvēšanu uz Otaņķiem atbrauks sadraudzības kolektīvi. “Teiksmas” dalībnieces piedalās Latvijas Senioru deju apvienības pasākumos un koncertē novada pasākumos. “Kad esam lielajos pasākumos, dejojam kopdejas, kas visiem kolektīviem ir vienādas, bet katrai kopai ir arī savas individuālās dejas. Piemēram, mums ir deja “Rozamunde” un “Lillā limuzīns”,” stāsta K. Jaunbrūna. Mēģinājumi notiek saliedētā gaisotnē, dalībniecēm sejā smaids, viņas dzied līdzi dziesmu vārdiem un jūtas omulīgi. “Tādēļ jau tās ir kopā pabūšanas dejas,” noteic vadītāja.