Rekurzeme.lv ARHĪVS

Interesi ietekmē prakses rezultāts

Interesi ietekmē prakses rezultāts

“Mazpulkam šis bija pirmais lielais pasākums, ko paši organizējuši,” palepojas Rudes pamatskolā bāzētā Otaņķu 840. mazpulka vadītāja Indra Mokorenko. Aprīļa beigās viņi rīkoja Nīcas novadnieku kopā sasaukšanu pasākumā “Augam vajag draugu”, kur notika stādu pirkšana, pārdošana, dāvināšana un maiņa. Mazpulkā darbojas pieci aktīvi mazāko klašu Rudes pamatskolas audzēkņi. Vadītāja novērojusi, ka dalību mazpulkos ietekmē pašu veikto pētījumu rezultāti, tas ir, izdodas vai neizdodas izaudzēt kādas konkrētās lauksaimniecības kultūras.
Otaņķu 840. mazpulks nupat uzsācis 21. darbības gadu pēc tā atjaunošanas un karoga iesvētīšanas. I. Mokorenko rāda karogu. Tas ir zaļi balts ar simbolisku zeltītu āboliņa lapiņu centrā un ar mazpulka nosaukumu. “Karogu izdevās atjaunot ar sponsora, Austrālijas latvieša Jāņa Spirēna gādību 1996. gadā. Interesanti, ka Latvijas mazpulka karogu iesvētīja tikai pagājušogad,” zina stāstīt mazpulka vadītāja. Viņa ar pārtraukumiem kopu vada pēdējos četrus gadus. Pirms tam mazpulku vadījušas Evita Ločmele, kura joprojām ir Rudes skolas skolotāja, Aija Ratniece un bijusī nīceniece skolotāja Anita Atteka, kura pašreiz dzīvo un strādā Liepājā. I. Mokorenko ir Rudes pamatskolas ģeogrāfijas un dabaszinību skolotāja.

Apņemas pētīt
“Pasākuma “Augam vajag draugu” iecere radās, kad aprunājāmies ar apkārtējiem un secinājām, ka, revidējot savus dārzus, paliek pāri stādi, kuri savairojušies, ka biezs, vai vairs nav vajadzīgi. Ārā gluži negriboties mest, tādēļ izdomājām, ka jāuzrīko vietējo tikšanās. Tagad kā reiz ir sēšanas un stādīšanas sezona,” pasākuma ideju pamato mazpulka vadītāja.
“Šogad divi dalībnieki audzēs  un pētīs `Šalotes` sīpolus, pierakstot burtnīcās savus novērojumus. Viens dalībnieks ir apņēmības pilns noiet audzēšanas un pētīšanas ceļu no priežu sēkliņas līdz jaunaudzei. Vienam audzēknim saistoša likās līdzīga tēma – no tomāta sēkliņas līdz gardam lečo. Piektais dalībnieks, kura vecākiem mājās ir aitas, pētīs vilnas realizēšanas iespējas Latvijā un gaļas patēriņu savā ģimenē,” jauno mazpulku plānus izklāsta skolotāja.
Agrāk dalībnieku esot bijuši vairāk. “Taču spars apstājas brīdī, kad kaut kas nesanāk un nevar vairs sadūšoties turpināt, tādēļ mazpulku pamet. Piemēram, pēdējais gadījums ar vienu dalībnieku, kuram neizdevās izaudzēt ķiplokus, kā bija iecerējis. Lai gan togad ķiploki nepadevās nevienam,” pieredzē dalās vadītāja. “Bērni baidās no neizdošanās,” secina I. Mokorenko. Jautāta, vai pēc skolas beigšanas mazpulcēni izvēlas ar lauksaimniecību saistītu jomu tālākapguvi, I. Mokorenko apdomā un noteic: “Vairāk nē nekā jā.”
Septembra beigās, ap Miķeļiem, notikšot vietējā skate, kad mazpulki un citi interesenti izrādīs savu vasaras veikumu – kas izaudzēts no pašu rokām sētām sēkliņām un stādītiem dēstiem.

Pielāgosies pilsētai
I. Mokorenko atmiņā palikusi zirņu audzēšana. “Bija sadarbība ar Priekuļu selekcijas staciju. Iesējām dažādu krāsu zirņus. Mazpulkiem bija jāskaita, cik ziedu katrai šķirnei, cik pākstis un cik zirņu tajās, kā garšo un tā tālāk. Atceros, ka bija jāliek uz ziediņiem virsū “cepurītes”, lai nenotiktu apputeksnēšanās ar citām šķirnēm,” stāsta vadītāja. “Pēc tam visi izaudzētie zirņi bija Priekuļiem jāatdod ar visu mūsu veikto uzskaiti un grāmatvedību,” stāsta skolotāja. Tāpat bērni izprovējuši prasmes kukurūzas audzēšanā, daudz pētītas cukurbietes un kartupeļi, daudzreiz apskatīta zirgu audzēšana un kazkopība.
“Kad februārī biju Latvijas Mazpulku forumā, tur uzsvēra, ka akcents uz pētniecību un attīstību nākotnē jāliek uz tādām laukaugu kultūrām, kas piemērotas audzēšanai Latvijas apstākļos. Piemēram, cidonijām, rabarberiem un smilts­ērkšķiem,” zina teikt I. Mokorenko. “Parādījās ideja, ka mazpulkus varētu dibināt arī lielpilsētās, pielāgojot mazpulku kustību šādiem apstākļiem. Izskanēja ideja par stādu audzēšanu, kas jau ir zināma un populāra, kā arī tika apspriesta iespēja pilsētā audzēt un vērot eksotiskos un modernos mājdzīvniekus. Piemēram, man un vēl daudziem kolēģiem bija pārsteigums, ka ir tādi istabas eži!”