Bunkā svin latviski un pavasarīgi

2017. gada 11. maijs 07:00

633

Jau vairāk nekā desmit gadus Priekules novada Bunkā līdztekus neatkarības atjaunošanas gadadienai norisinās arī pagasta svētki. Tie aicina kopā pašreizējo Bunkas pagasta daļu – Tadaiķu, Krotes un Bunkas ciemu un lauku teritoriju – iedzīvotājus un tos, kuri te pastāvīgi nedzīvo, bet šo pagastu vienmēr sauks par savām mājām.

Kam brīvdiena, kam svētki
Bunkas pagasta svētku svinību rīkošanā tiek ņemti vērā ierastā apmeklētāju loka vēlmes un ierosinājumi, kā arī tiek ievērotas izveidojušās tradīcijas, pasākumu apmeklēšanas tendences un kultūras aktualitātes sabiedrībā, pastāsta svētku rīkotāja, Bunkas kultūras nama direktore Malda Andersone. Svētku datums jau zināms gadu no gada, taču apstiprinājums tiem tiek izdarīts iepriekšējā gada beigās, kad tiek sastādīts nākamā gada plāns un budžets.
Katru gadu svētku laikā tiek pateikts paldies un izteikta pateicība tiem cilvēkiem un labajiem darbarūķiem, kuri visa gada garumā iesaistās Bunkas kultūras nama aktivitātēs un ar kuriem izveidojusies savstarpēji veiksmīga sadarbība. Šogad katram vēl papildus klāt Pateicības rullītis ar tautisku grāmatzīmi prievītes veidolā, tādējādi ievērojot pagasta svētku simbolisko laiku – Latvijas Neatkarības dienu un valsts simtgades svinību sākumu.
Lai arī pasākuma diena – 5. maijs – bija noteikta par valstī oficiālu brīvdienu, lielākā daļa Pateicības rakstu palika nepasniegti, jo aicinātie sadarbības partneri uz svētkiem nebija ieradušies. Kā vēlāk noskaidrojās, lielākoties – darba dēļ. Svētku laikā, arī pirms un pēc tiem, gan organizatoru, gan arī apmeklētāju vidū tika runāts: kam tad īsti brīvā diena bija brīva? Tomēr tiem, kuriem brīvais laiks, laikapstākļi, veselība un visāda citāda varēšana ļāva doties ārpus mājām, visi bija Bunkas pašā sirdī – pie kultūras nama, kur kopā ar saviem novadniekiem ļāvās draudzīgām sarunām, atkalsatikšanās priekam, pirkšanai, kultūras baudīšanai, labiem vārdiem un pozitīvam garastāvoklim.
Svētku īpašā viešņa šajos svētkos bija Latvijas Televīzijas šova “Īstās latvju saimnieces” dalībniece no Kurzemes novada – Valda Upeniece no Nīgrandes. Viņa Bunkas kultūras namā sākusi viesoties pirms pāris gadiem, kad aicināta piedalīties tematiskajās pēcpusdienās. Nīgrandniece sarūpējusi dāvanas pagasta krietnākajiem un čaklākajiem saimniekiem – pašas darinātus baltus galdautus. Tie tika Dzintrai Niedolai, zemnieku saimniecības “Saules” saimniecei, un Edītei Vītolai, “Ģildēnu” dvēselei.

Iemīļoti izklaidētāji
Rīta koncertā uzstājās Liepājas dziedošo aktrišu folkloras kopa “Atštaukas”, ar ko kultūras iestādei ir vairāk nekā 20 gadu sadarbība. Viņas svinībām piešķīra azartu priecāties. “Bunkā esam vismaz reizi gadā kādā pasākumā aicinātas. Tas nozīmē, ka mūs šeit gaida,” koncerta atklāšanā ievadvārdus sacīja galvenā “atštauka” Ināra Kalnarāja.
Tūlīt pēc viņas sacītā garām ansamblim svētku epicentrā ar skaļu troksni ierodas vēl kādi viesi-izklaidētāji, kurus gaidīt gaida visu vecumu svētku apmeklētāji. Tie ir moči, kurus stūrē īsti rokeri! “Atštaukām” rodas pēkšņā ideja-joks, ka tos balvā saņems divi izturīgākie svētku dalībnieki. Ap motociklistiem pie pagasta centra galvenā ceļa tūlīt saskrej bariņš ātri brauktgribētāju.
Svētku dienā saules pielieto Bunkas centru pieskandina uzmundrinoša motoru rūkoņa. “Pati esmu svētkos otro reizi, bet manam dzīvesbiedram Uldim Kuplēnam un kolēģiem Bunkas svētku apmeklētāju iepriecināšanā ar ātrumu un brīvām izjūtām ir lielāka pieredze,” pastāsta Inese Bruže. “Braucam visur, kur mūs aicina. Prieks, ka pagastos arī kaut kas notiek, ne tikai pilsētās. Pārsvarā mums sanāk iepriecināt ar savu piedāvājumu bērnus un vecāka gadagājuma kundzītes, kuras, izbraucot ar kārtīgu motociklu, var atcerēties jaunību, kad brauca ar “javiņu”, kas bija, protams, lēnākas nekā mūsu moči,” smaidot viņa saka, norādot, ka tie, kuri izbrauc vienreiz, vēlas tajā pašā reizē vēl vienu braucienu. “Ātrumu var izbaudīt. Asas izjūtas – brīvākas kustības,” izbraukuma iespaidus uzskaita I. Bruže.
Šogad pirmo gadu otrais koncerts notika pusdienlaikā. Klausītājus iepriecināja viena no šobrīd populārākajām grupām – “Rumbas kvartets” no Kuldīgas. Liela daļa apmeklētāju to iepazinuši no muzikālajiem televīzijas raidījumiem un pērn visas dienas garumā Bunkā senioru zaļumballē.

Tirgotāji dodas ārpus pilsētām
Šogad Bunkas pagasta svētki, līdzīgi kā citus gadus, nebija iedomājami bez Pavasara tirgus, kas pulcēja rekordlielu tirgotāju skaitu – vairāk nekā 30. Tirgotāji gan no paša Bunkas pagasta, gan arī no citām Priekules novada vietām, kā arī Liepājas, Brocēniem, Grobiņas un Pāvilostas novada un no Pūres.
Bunceniekiem uz vietas ir iespēja atjaunot augļu dārzus ar SIA “Pūres dārzi” stādiem. Pārdevēja Daina Proknere, kura pircējiem izstāsta par katru šķirni – stādīšanu, īpatnībām un garšu, ikdienā sastopama Liepājas Pētertirgū. “Mēs te esam pirmo reizi. Tirdziņš ir tīri normāls, un mums iet neslikti. Kaut katru reizi tā būtu! Svētki ir ļoti skaisti, īpaši “Atštaukas” tādam tirgum piešķir to dzirkstelīti,” slavē tirgotāja.
Pirmo reizi Bunkas pagasta svētku tirgū piedalās Mārīte Jēkabsone no Brocēniem. Mājražotājas piedāvājumā ir dažādu garšu sieri un kūkas, kurus svētku apmeklētāji vēlas gan nogaršot uz vietas un iegādāt kā ciemakukuli mājās palikušajiem vai svētku galdam. “Man vienmēr patīk svētki, arī ikdienā man patīk tos sagādāt citiem. Ar pozitīvo domāšanu mēs katrs radām svētkus ap sevi. Ir ļoti patīkami cilvēki, atmosfēra, bet žēl, ka maz jaunatnes. Ticu, ka kādreiz laukos atgriezīsies lielāka dzīvība, jo tā tam ir jābūt. Tāda ir mūsu būtība,” uzsver svētku dalībniece.
Liepājnieks Imants Ginters svētkus apmeklē pēc septiņu gadu pārtraukuma, piedāvājot 25 šķirnes no viņa ģimenei pieejamām pašu audzētajām 150 dažādu veidu un krāsu rozēm. “Puķes kā tādas ir latviskas, bet cenas kož,” vispārīgi situāciju raksturo rožu audzētājs.
Marika Petrovska piedāvā pašceptu maizi – bez piedevām, ar sēklām, rudzu, augļu un ar gaļu. “Cilvēki pērk un novērtē. Daudz braucu pa gadatirgiem ārpus pilsētas. Ikdienā tā nesanāktu iepazīt vietas ārpus Liepājas, bet, tā kā nodarbošanās ir šāda, tad iznāk tikt vairāk ārpus mājām – esmu spiesta meklēt vietas ārpus pilsētas,” priecājas M. Petrovska. Tirdziņā viņa piedāvā arī savas mammas siltumnīcā audzētos gurķus par četriem eiro kilogramā. “Viņai arī tomāti ir aizmetušies, varat braukt skatīties,” laikrakstu mudina maizes cepēja.

Svētki kā rādītājs eksistencei
“Nekāda vaina svētkiem. Laiks ir smuks. Bērni īpaši gaidīja svētkus, jo zināja, ka būs piepūšamās atrakcijas, tas viņiem ir liels notikums,” vērtē Krotes iedzīvotāja Gunda Gūtmane un norāda: “Pērn nebijām, jo jaunākais dēls bija mazs. Taču ir patīkami, ka svētki tiek rīkoti. Var satikt pazīstamos. Nekur nav jābrauc, jo tepat uz vietas varam nopirkt visu vajadzīgo, piemēram, stādus.”
Savukārt pensionārs Ārvaldis Brencis ir ne tikai Bunkas pagasta svētku regulārais apmeklētājs, bet arī citu pārvaldes un kultūras nama tematisko pasākumu apmeklētājs, bez kura padoma un vērtējuma nav iedomājams neviens notikums pagastā un arī Latvijā. “Šogad visa tā padarīšana tāda kuplāka. Es vienmēr esmu klāt, jo ir jāatnāk un jāpaskatās. Piemēram, pēc tirgošanās pagastā var novērtēt, ka kaut kas notiek. Svētkos ir jautrība, visiem ir, ko darīt. Ir jāiziet no mājas, lai tādējādi atbalstītu gan vietējo kultūru, gan ražotājus,” uzsver buncenieks un novēl: “Lai mēs katrs Bunkas pagastā nepazaudētu skatu nākotnē! Jo dažreiz ir tā, ka esam sarūguši un negatīvi. Nemaz jau tik slikti nav, kā liekas.”

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Bunkā svin latviski un pavasarīgi

Kategorijas