Nozari ietekmēs vietējās reformas un globālie procesi

2017. gada 11. maijs 07:00

“Lauksaimniekiem šobrīd ir divas svarīgas lietas – nodokļi un zemes iegādes nosacījumi,” saka Saeimas deputāts un Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Putra, tiekoties ar Liepājas apkaimes zemes kopējiem.

Cer novērst “caurumus”
Valsts prezidents likumu par zemes iegādes nosacījumiem ir atgriezis Saeimai atpakaļ otrreizējai skatīšanai. Tagad tajā valodas prasmes līmenis no A1 ir pacelts uz augstāko B2. Valsts valodas komisija norādījusi, ka potenciālajam zemes apsaimniekotājam prezentēt savu biznesa ideju ar A1 līmeni neesot iespējams. E. Putra norāda, ka tas nav unikāls risinājums, Vācijā šāda norma jau pastāvot, bet par to būs jāpacīnās Eiropas Komisijā, un esot pazīmes, ka tas var izdoties. E. Putra piekrīt, ka šai reformai vajadzēja nākt jau daudzus gadus agrāk, un paredz, ka tā stāsies spēkā 1. jūlijā. Likuma mērķis – lai uz lauksaimniecības zemes notiktu ražošana. Tiek strādāts pie jauna regulējuma zemes iegādes kritērijos, lai ieviestu ko līdzīgu kā Vācijā, Francijā, proti, zeme ir ražošanai, ne spekulācijai.
Kāds lauksaimnieks bilst, ka ārzemniekiem jau nevajag zemi pirkt, viņiem pietiekot ar ilgtermiņa nomas līgumu ar lielām soda sankcijām pie tā laušanas. Tad zeme reāli pieder viņam.
E. Putra norāda, ka Civillikuma normas jebkurā gadījumā ir augstākas par nomas līguma punktiem. Viņš atzīst, ka lielākais “caurums” joprojām ir tas, ka zemi var nopirkt kā kapitāldaļas, un cer panākt likuma grozījumus. “Diemžēl nav ieviesta norma, ka zemi var pirkt tikai fiziska persona. Tas atrisinātu daudzus jautājumus.” Lobijs esot ļoti liels, piemēram, pat Zviedrijas vēstnieka līmenī. Kā zināms, liela interese par Latvijas zemi ir Zviedrijas pensiju fondiem.

Skaitļi par labu “nespēlē”
Ja tiks apstiprināts Finanšu ministrijas nodokļu reformas piedāvājums, lauksaimnieki būs zaudētāji, jau iepriekš bažas pauda zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.
Līdzšinējā nodokļu politika ir bijusi lauksaimniecības attīstību veicinoša, vērtē E. Putra. Bet, skatoties nākotnē, esot bažas par lauksaimnieku iedzīvotāju ienākumu nodokli. Pavisam lauksaimniecības sektorā tā maksātāju esot aptuveni 203 tūkstoši, no tiem vairāk kā pusei gada apgrozījums nepārsniedz 50 tūkstošus eiro. “Faktiski tās ir pašnodarbinātas personas, kuras veic saimniecisko darbību.”
Strādājot pie nodokļu reformas, pamatdoma bijusi samazināt darbaspēka nodokli no 23 uz 20 procentiem, regulējumā iestrādāt 80% izdevumu griestus, bet E. Putra iebildis, ka lauksaimniecība ir specifiska nozare. “Ir dažādi gadi ar atšķirīgiem ienākumiem. Domāju, ka lauksaimniecībā nevienam nav 20% peļņa. Jau 10% ir rādītājs, uz kuru tiekties.”
Ja līdz šim pārējās nozares, kam nebija atvieglojumu, maksāja 15% uzņēmuma ienākuma nodokli (UIN) plus 10% par dividendēm un viņiem kopējā likme samazinās uz 20%, tad UIN maksātājiem lauksaimniekiem sanāk no 10% pacelties uz 20%.
Tāpēc no ZM un lauksaimnieku organizācijām tiek gatavoti priekšlikumi un meklēts risinājums. Viens no iespējamajiem – daļu subsīdiju iekļaut izdevumos, piemēram, platību maksājumus. “Skaitļi šobrīd nav mums par labu spēlējoši,” secina E. Putra. Kopā lauksaimnieku apgrozījums ir aptuveni 280 miljoni eiro, no tiem kā peļņa apliekami pieci miljoni. Nodokļos tiek samaksāti aptuveni 1,2 miljoni eiro. Kopējās nodokļu politikas ietvaros subsīdijas nav paredzēts aplikt ar iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN). Ieviešot reinvestēto peļņu, visa nauda, ko atstāj uzņēmumā, netiek aplikta ar nodokli līdz brīdim, kamēr neizņem dividendes vai tām pielīdzināmus ienākumus.

Vēršas pret krāpniekiem
Reinvestētā peļņa un IIN samazinājums kopā veido pusmiljardu eiro, un šis zaudējums valsts budžetā ir jākompensē. “Tāpēc parādās akcīze, reversā PVN nozares. Reversais PVN graudiem ir diezgan veiksmīgi nostrādājis, nozarē nav vairs krāpnieku,” zina Saeimas deputāts, kurš pēc sanāksmes plāno doties sēt.
Ieguvums no šīs reformas būšot ekonomiskā izaugsme. Bāzes scenārijā ir plānots trīs gados tautsaimniecībā papildus ieguldīt četrus miljardus eiro fondu naudas. Šābrīža 29% IKP nespējot nodrošināt vajadzību reālu izpildi.
Tautsaimniecības komisijai lauksaimniecība nav prioritāte, tāpēc E. Putra bieži dodoties uz tās sēdēm. “Bieži vien tur neizprot lietas, dabas aizsardzības organizācijām ir absurdas prasības. Ir stereotipi, piemēram, ka visa zeme ir saindēta.” Deputāts uzskata, ka Latvija Baltijas jūras piesārņošanā dod ļoti mazu daļu.
Mikrouzņēmumu nodokli paredzēts saglabāt esošajā līmenī, taču pie samazināta apgrozījuma – no 100 tūkstošiem uz 40 vai 50 tūkstošiem gadā. “Tas vairs nebūs saistoši lielajiem uzņēmumiem, kas to izmantoja nodokļu optimizācijai,” uzskata E. Putra. Savukārt lielākajai daļai mikrouzņēmumu šis slieksnis ne tuvu nav aktuāls – vidēji tas esot 16 tūkstoši eiro. E. Putra cer, ka vienkāršāka varētu kļūt nodokļu administrēšana. Piemēram, paredzēts samazināt aiļu skaitu ienākumu deklarācijā.
Jāprasa nodokļa atdeve
Pašvaldībām ir diezgan liela rīcības brīvība nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmes noteikšanā – no 0,2 līdz 1,5 procentiem. Liela daļa uzliekot maksimālo likmi. “Jūs par to varat prasīt no pašvaldības daļu šīs naudas novirzīt, piemēram, grants uzbēršanai uz ceļiem,” rosina E. Putra un min piemēru, ka Mazsalacā bioloģiski strādājošam zemniekam ir 50% NĪN atlaide. Laima Veidemane atgādina, ka Rucavas novadā arī zemniekiem dod atlaidi, taču kadastrālā vērtība spekulatīvu darījumu dēļ aug un ne visi šo atlaidi saņem.
E. Putra piekrīt: “Tāpēc jāpārskata kadastrālo vērtību politika, to aprēķināšanas formulas komponentes. Lauksaimniecības zemes cena pieaug vidēji par pieciem, septiņiem procentiem gadā. Kāpēc tad zemes vērtība pieaug par 10%? Nav pareiza formula.”
Deputāts pastāsta arī par globālām aktualitātēm. “Esam lielu pārmaiņu priekšā, jo Lielbritānija ES kopējā budžetā dod aptuveni ceturto daļu. Taču nav ļaunuma bez labuma. Mums platību maksājumi lielāki nekļūs, bet starpība ar citām valstīm saruks.”
Arī mūs skars izaicinājums, ar ko sāk saskarties lielās valstis. Tās sākot domāt, kas būs ar vidējo slāni, jo lielās rūpnīcas, kas lētā darbaspēka dēļ bija Ķīnā, pamazām nāk atpakaļ uz Eiropu un robotizējas. Vidējais kvalificētais darbaspēks tuvākajā nākotnē nebūs vajadzīgs. Paliks tikai profesijas, kurās nepieciešama tiešā saskarsme un cilvēka intelekts.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Nozari ietekmēs vietējās reformas un globālie procesi

Kategorijas