Aizputes mūzikas skolai – 70

2017. gada 11. maijs 07:00

1175

13. maijā Aizputes mūzikas skola atzīmēs 70 gadu jubileju. Skolas direktore Arta Kangīzere svētkos iecerējusi kopā saaicināt bijušos un esošos audzēkņus un pedagogus. Pirms jubilejas A. Kangīzere, kura mūzikas izglītības jomu mazpilsētā vada 15 gadus, “Kursas Laikam” dalījās iespaidos par notiekošo skolā, izmaiņām tendencēs, attieksmē pret muzikālo izglītību un nākotnes attīstības vēlmēm.

Pedagogi un audzēkņi veido stabilitāti
“Uz jubileju saviem kolēģiem uztaisīju krūzītes ar mūsu kolektīva bildi. Tiesa gan, bildē divu skolotāju nav bijis klāt pie fotografēšanas – sitaminstrumentu pasniedzējs Andris Ērglis un klavierspēles pedagoģe Inese Indriksone. Otrs krūzītes vizuālajā noformējumā ir skolas ēkas bilde,” rādot skolas jubilejas veltes, stāstījumu uzsāk A. Kangīzere un atklāj, ka pedagogu kolektīvā ir septiņas sievietes un pieci vīrieši. “Tā ir vienlīdzība, līdzsvars un stabilitāte.” Direktore izrēķinājusi, ka kolektīvā vidējais vecums ir 48 gadi. Visvecākais ir Jānis Kudums, kurš māca pūšaminstrumentu spēli. Viņam ir 71 gads. Jaunākais kolektīvā ir ģitārspēles skolotājs Nauris Vrubļevskis, kuram ir 30 gadi. Seši pedagogi ir no Aizputes, pārējie seši uz darbu mūzikas skolā brauc no Liepājas, Durbes un Kazdangas. “Tā bijis jau no skolas pašiem pirmsākumiem, ka visi pedagogi nav vietējie,” direktore piebilst.
Par skolotāju trūkumu Aizpute nesūdzas, arī par audzēkņu skaitu ne tagad, ne nākotnē bažu neesot. Pati A. Kangīzere par mūzikas pedagoģi strādā 25 gadus, bet direktores amatā ir no 2002. gada. “Šogad vispār man profesijā tāds zīmīgo ciparu gads,” viņa secinājusi.
Skolā mācās 120 bērni. Tā ir vesela pamatskola kā, piemēram, Kazdangā, salīdzina direktore. Audzēkņi ir paši novadnieki, vēl brauc no Aizputes novadam netālajiem Kuldīgas novada pagastiem – Turlavas un Sermītes.

Bērna izvēle plus vecāku atbalsts
Daudzu izvēlē – mācīties vai ne – nospēlējot atbilde uz jautājumu: cik ilgi jāmācās? “Tie ir astoņi gadi,” uzsver direktore. “Protams, ir tādi klasiskie varianti, ka nevēlas muzikālo izglītību, jo ir radušās citas intereses vai tiek pildīta vecāku griba. Otrs variants – pēc gadiem jaunietis, kurš visbiežāk ir jau pieaugušais, nožēlo, ka nav sevi piespiedis turpināt mācīties mūziku, pametis skolu un nav pabeidzis.” Parasti jaunākajās klasēs izkristalizējoties, vai un ko audzēknis vēlas mācīties.
Jārēķinās, ka daudz jāmācās ir mājās. Skolā uz vietas ir instrumenti, ko lieto nodarbību laikā. Aizputes mūzikas skolā daudz kas sagādāts, rūpējoties par materiāli tehnisko mācību līdzekļu bāzi. “Līdzko ir redzams, ka bērns tiešām ir ar vēlmi mācīties un viņu nopietni interesē kāda instrumenta apguve, vecāki ļoti atbalsta savas atvases un iegādājas to. Tad var veltīt vairāk laika skanējuma un spēlēšanas prasmes izkopšanai mājās,” zina stāstīt A. Kangīzere.
Viņa novērojusi, ka ne labprāt audzēkņi un viņu vecāki vēlas vecā modeļa klavieres, jo, pirmkārt, tās esot nemodernas, otrkārt, aizņem lielu platību dzīvokļos. “Tikai atšķirība ir tāda, ka veco laiku klavieres var dabūt par lētāku naudu iegādāt vai pat par velti tās dāvina, bet jaunāks modelis maksā tūkstošus. Modernākām klavierēm arī nav tas skanējums, tā vairāk ir kā elektroniskā mūzika,” stāsta direktore un uzsver: “Jebkurā gadījumā vecāku atbalsts ir svarīgs gan bērnam, gan skolai.”
Katru gadu Aizputes skolu absolvē padsmit jauniešu. Šogad gan būšot izņēmums, jo muzikālo profesionālās ievirzes izglītības apliecību saņems seši audzēkņi. “Ja parēķina, tad pirms astoņiem gadiem bija krīze, kas ietekmēja gan skolas darbību, gan arī ģimenes, noskaņojums bija depresīvs. Gadu gaitā viss ir izdarīts tā, ka maksa par profesionālās ievirzes izglītību sporta, mākslas un mūzikas jomā ir simboliska – 1,42 eiro,” pastāsta skolas direktore.
Izglītības iestāde piedāvā 13 profesionālās ievirzes programmas: taustiņinstrumentu (klavieres un akordeons), pūšaminstrumentu (klarnete, flauta, saksofons, trompete, mežrags, tuba un eifonijs), stīgu (vijole, ģitāra) un sitaminstrumentu spēli, kā arī vokālās mūzikas apguvi. “Vislielākais pieprasījums cauri gadiem ir bijis pūšamo instrumentu apguvei,” novērojusi A. Kangīzere. Jaunas programmas nav plānots veidot.

Turpina izglītoties piektā daļa absolventu
Aizputes mūzikas skola ir senākā un lielākā Liepājas rajona mūzikas skola. To 1946. gada rudenī dibināja dziedāšanas skolotājs, vijolnieks Krišs Jankovskis. Pirmā skolas absolvēšanas apliecība izsniegta skolas bijušajai akordeona spēles skolotājai Astrai Jansonei. Kopš tā laika izsniegto apliecību skaits ir tuvu sešiem simtiem.
Iesākumā un lielāko daļu sava mūža skolas telpas atradās Kuldīgas ielā 24, kur patlaban atrodas autoserviss. Uz telpām pašreizējā, 1900. gadā būvētajā ēkā Jāņa ielā izglītības iestāde pārcēlās 1994./1995. mācību gadā. “Pa šiem vairāk nekā 20 gadiem ļoti daudz kas izdarīts, lai varētu sekmīgi strādāt, rādīt labus rezultātus konkursos un sniegt koncertus. Telpas ir saremontētas, lai būtu ērti un patīkami strādāt. Vēl ir plānā paplašinātākās telpās iekārtot skolas muzeju,” iecerēs dalās direktore.
“Lai satiktos bijušie un esošie audzēkņi un pedagogi, salidojumus atsevišķi netaisām. Tā vietā reizi piecos gados tradīcija ir svinēt skolas jubileju. Visi satiekamies dzimšanas dienas koncertos,” stāsta A. Kangīzere.
Pazīstamākie skolas absolventi turpina savu ievirzi mūzikā, ir ar zināmiem vārdiem Latvijā un pasaulē. Tie ir, piemēram, komponists Pēteris Vasks, klarnetists Valdis Drulle, diriģente Ilze Valce, dziedātājs, komponists Mārtiņš Freimanis, dziedātājs un pašreizējais skolas pedagogs sitaminstrumentu spēlē A. Ērglis, Liepājas Simfoniskā orķestra dalībniece Marta Kauliņa un Latvijas Mūzikas akadēmijas pasniedzēja Madara Stupele (Strazdiņa). Savukārt ērģelnieks Tālivaldis Deksnis skolas jubilejā Aizputes Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskajā baznīcā sniegs īpašo koncertu. Pēc tā mūzikas skolā muzicēs pūšamo instrumentu spēles absolventu orķestris. “Apmēram 20 procenti absolventu ik gadu aiziet izglītoties tālāk pa mūzikas līniju,” palepojas direktore. Šobrīd Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolā izglītību turpina seši absolventi – Dana Biteniece, Alise Svipsta, Edgars Jānis Kārkliņš, Reinis Ausmanis, Helmuts Audars un Adelīna Paņēvica.
“Jebkurā gadījumā ir lepnums, ka kārtējo reizi jādzird kāda sava audzēkņa vai absolventa vārds, kad atkal kaut kas labs un vērtīgs izdarīts,” noteic skolas direktore.

+ 1

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Aizputes mūzikas skolai – 70

Kategorijas