Atdzīvina senās zināšanas

2017. gada 18. maijs 12:55

105

Pagājušajā gadā pedagoģijas zinātņu doktore, Liepājas Universitātes Dabas un inženierzinātņu fakultātes pētniece Vaira Kārkliņa izdeva grāmatu “Savvaļas augu virtuve”. Nupat viņa kopā ar bioloģi, universitātes lektori Vinetu Kulmani laidušas tautās grāmatu “Augu hidrolāti veselībai, labsajūtai un uzturam” ar apakšvirsrakstu “Senas zināšanas mūsdienās”.

Jo rok, jo atrod
Hidrolātus Vaira gatavo kopš 2011. gada. Gribējusi no augiem iegūt ēteriskās eļļas un to mācīties devusies uz Austriju. Tur iegādājusies nepieciešamo aparātu, bet mājās konstatējusi, ka eļļas iznākums ir ļoti niecīgs, taču paliekošais šķidrums patīkami smaržo. Sākusi internetā meklēt, ko ar to darīt, un “jo dziļāk rok, jo vairāk atrod”.
“Šī grāmata tapa ilgākā laikā nekā iepriekšējā,” stāsta Vaira. Tās rakstīšanai mērķtiecīgi piesaistījusi kolēģi Vinetu. “Atrast ieinteresētus cilvēkus nav tik viegli. Mūsu sadarbība iznāca ļoti veiksmīga,” viņa atzīst. Abām sadarbība jau bijusi, kad Vineta sniegusi padziļinātas zināšanas par augiem Vairas vadītajā floristikas studijā.
Grāmatā Vineta augus aprakstījusi no bioloģiskās puses, Vaira – vairāk no praktiskās. Visus grāmatā aprakstītos 80 augus pētniece ir izmēģinājusi. Vineta atzīst, ka pašas studiju laikā par šīm lietām nerunāja, nezāles tika uzskatītas tikai par iznīcināmiem augiem.
Hidrolātus abas gatavo gan biznesam, gan cilvēku izglītošanai. Vaira uzsver, ka ļoti svarīga ir atgriezeniskā saite, kad cilvēki stāsta, kas viņiem vajadzīgs, ko viņi meklē. Ar hidrolātiem Latvijā darbojas vēl trīs firmas, un Vaira to vērtē pozitīvi. Grāmata gan šī ir vienīgā.

Top katrā virtuvē
Rakstot Vaira savākusi literatūru par jaunākajiem pētījumiem no visas pasaules. “Tas nav nekas jauns. Metode ir piectūkstoš gadu veca,” viņa stāsta. “Mūsdienās senās zināšanas atdzimst, jo vēlamies tās izmantot. Agrāk tas bijis labi zināms, bet mūsdienās aizmirsts. Ķīmiskās vielas, ko ikdienā lietojam ar kosmētikas līdzekļiem, nav tās vēlamākās,” papildina Vineta. Tāpēc daudzi paši mājās gatavojot dabisko kosmētiku, un grāmata varētu sniegt piemērus un receptes iedvesmai.
Hidrolātus pielieto ne tikai kosmētikā, bet arī aromterapijā, masāžās, tos var pievienot dzērieniem, marinādēm, desertiem, pat maizei. “Tā mēs varam uzņemt bioloģiski aktīvās vielas, kas ir dabā mums apkārt,” pamato Vaira. No augiem ārā dabūt tās varot ikkatrs. Vēsturiski sieviete, virtuvē vārot zupu, tur taisīja arī ziedūdeņus. Metode neesot mainījusies, vienīgi uzlabota, dzesēšanai izmantojot ledu. Pilnīgi pietiekot ar virtuvē atrodamajiem traukiem.
Hidrolātus var izmantot arī mājdzīvnieku ārstēšanai un pasargāšanai no insektiem. Izmantojot tādus, kam sastāvā kaķumētra vai baldriāns, var iemācīt kaķiem nagus skrāpēt tam paredzētajā vietā.
Autores iesaka visiem, kam pieejamas augu izejvielas, hidrolātus pagatavot pašiem un visur pielietot. Katram augam ir savs dziedinošais spektrs, bet tie jāievāc un jāizmanto pareizajā laikā. Svarīga priekšrocība – hidrolātu var saglabāt veselu gadu.

Redz ceļu tālāk
Vaira pieļauj, ka kādu var atbaidīt svešvārds “hidrolāts”, bet tas vislabāk izsakot iegūtās vielas būtību, un šo terminu lieto arī Eiropā. Valstīs, kur gatavo ēteriskās eļļas, hidrolāts esot kā blakusprodukts. Vaira norāda svarīgu niansi: viņas gatavotajos hidrolātos eļļas nav atdalītas un smaržu buķete saglabāta.
Ziedūdens varot būt pavisam kas cits, piemēram, ūdens ar pielietu sintētisku smaržu, kam nav nekādu ārstniecisko īpašību.
Vineta pievērsusies vēl kādai augu izmantošanas iespējai – viņa gatavo izvilkumus eļļā. Piemēram, priežu un papeļu pumpuru, ievu mizas izvilkumu. “Tie ir interesanti līdzekļi, kas domāti locītavu sāpēm, elpošanas ceļu iekaisumu un ādas problēmu mazināšanai,” viņa stāsta.
Vaira atklāj, ka, savienojot hidrolātus un izvilkumus, taps vēl trešais produkts. “Man ļoti patīk šis virziens, un es redzu tur arvien tālāk.”
Ja rakstīs nākamo grāmatu, tad dziļāk par augu virtuvi.
Vaira šopavasar ieskābējusi gārsu kā kāpostus. Divām burkām vajadzējis salasīt divus grozus gārsas. Svarīgi augus vākt vietās, kur tos neskar rūpniecības un transporta izmeši, un tādu ir arvien mazāk. Vaira teic, ka dabas lielveikalā jāzina, kur katra nodaļa atrodas. “Tad jābrauc un jāskatās – ir prece vai nav.” Ja nepaspēji īstajā laikā – gaidi nākamo gadu!
Būšana dabā dziedē pati par sevi un dod enerģiju, zina abas sievietes.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Atdzīvina senās zināšanas

Kategorijas