Mazpulkā apgūst mazā biznesa skolu

2017. gada 18. maijs 13:10

144

Krotes mazpulks šomēnes svin 25 gadu jubileju. “Toreiz mācību pārzine Inese Vītoliņa mani obligāti brīvprātīgā kārtā piespieda doties uz mazpulku vadītāju semināru. Pirms tam par to nebiju domājusi, bet, kad atbraucu no semināra, paziņoju: Krotē būs mazpulks. Biju tādā vecumā, kad cilvēkam ir tik daudz prāta, lai neparakstītos uz afērām,” pirmsākumu atminas mazpulka vadītāja Indra Zvirbule.

Atgriežas kā palīgi
1992. gada 4. maijā zem ziedošas ābeles Krotes Kronvalda Ata pamatskolas direktore Regīna Zālīte pirmajiem septiņiem dalībniekiem pasniegusi mazpulcēna apliecību.
I. Zvirbule norāda, ka mazpulks ir organizācija, nevis pulciņš, tāpēc, tajā iestājoties, nevar kuru katru brīdi aiziet. Viņa rēķina, ka kopumā 25 gados mazpulkā darbojušies ap 260 jauno krotenieku. “Saku, ka viņi izgājuši mazo biznesa skolu, jo katru gadu jāraksta projekts – ar līgumu, analīzi, prezentāciju.” Bijušie dalībnieki atzīstot, ka tas dzīvē noder, ja arī tā nav saistīta ar lauksaimniecību. Darbs mazpulkā māca arī stāju, runas kultūru, prasmi uzstāties.
Ar lepnumu skolotāja piemin kādreizējos mazpulcēnus, piemēram, Gitu Špakovsku, kura atvērusi Liepājā savu restorānu, Evitu Valdmani, kura savā stādaudzēšanas saimniecībā uzņem tagadējos mazpulcēnus, Ģirtu Gūtmani, kurš mazpulkā sācis ar trušiem, bet nu izveidojis graudkopības saimniecību. Egitu Ķeķi viņa dēvē par “puķu meiteni” – katru gadu audzējusi kādu jaunu šķirni.
Kad mazpulcēni pabeidz skolu, viņi nereti vasarās atgriežas kā brīvprātīgie palīgi nometnēs.

Cālēns rada azartu
Mazpulcēniem ir daudz iespēju piedalīties dažādos projektos un pasākumos. Nesen bijuši uz Kurzemes mazpulku pieccīņu.
Vadītāja uzskata, ka mazpulku projekti ir individuāli veicami, jo kolektīvā projektā nevar izmērīt, cik katrs paveicis. “Ir svarīgi ieaudzināt bērnos atbildību paveikt visu no sākuma līdz beigām.”
Devītklasniece Ance Dreimane savu dzīvi vēlas saistīt ar mūziku, bet mazpulkā sākusi darboties 4. klasē. “Sāku ar dālijām. Abas ar mammu nopirkām dažādas šķirnes, un tās bija tik skaistas, ka turpinām audzēt,” stāsta meitene.
“Mans interesantākais projekts būs šogad – jāiesēj kultūras ar un bez biohumusa un jāpēta. Septembrī to braukšu prezentēt uz Vāciju starptautiskā projektā,” stāsta Sindija Mierture. Krotenieki bijuši daudzās starptautiskās apmaiņas programmās Polijā, Dānijā, Igaunijā, Somijā.
Danijai Rosvaldei līdz šim interesantākā šķitusi zemeņu audzēšana, bet Zane Strēle ķērusies pie laukos arvien vairāk ienākošas lietas – mājputnu olu inkubēšanas. “Ar kādu azartu viņa atskrēja rādīt bildi ar pirmo izšķīlušos cālēnu!” stāsta skolotāja.
Gatavojoties jubilejas svinībām, viņa kā savas “labās rokas” uzteic Evelīnu Jankevicu un Jūliju Kņūtu.

No darba atrunā
I. Zvirbule ir arī mazpulku Kurzemes zonas koordinatore. “Cik dalībnieku kādreiz bija Liepājas rajonā, tik tagad ir visā Kurzemē,” viņa salīdzina. Taču priecē, ka Kurzemē divus mazpulkus ir atjaunojuši un vada bijušie to dalībnieki.
Kādu laiku Krotē bijis valstī skaitliski lielākais mazpulks – 56 dalībnieki, gandrīz puse skolas audzēkņu. Pašlaik skaits ir mazāks, un šāda tendence vērojama arī citos mazpulkos. Sarunās to vadītājas secinājušas, ka bērni labprātāk izvēlas citas nodarbes – dzied, dejo, sporto. Vairs neizdodoties princips, ka katrs devītais atstāj aiz sevis vienu jaunu mazpulcēnu. “Tā varbūt ir pat valsts politika, kas neļauj bērniem ko darīt. Nesaprotu arī, kāpēc vecāki ļoti sargā savus bērnus no darīšanas. Bērns tā kā gribētu piedalīties, bet vecāki atrunā – vai, tur būs daudz jāstrādā. Protams, ka daudz jādara, jo rezultātu bez darīšanas nevar dabūt.” Pieredzes braucienos citās valstīs redzēts, ka ne tikai skolās jaunieši tiek mudināti ar saukli “Mācies darot!”.
Tāpēc tiem vecākiem, kuri atbalsta savas atvases, I. Zvirbule saka īpašu paldies. Zane Strēle piebilst, ka iegādāties inkubatoru cāļu perināšanai ieteikusi tieši mamma.
“Ja ir stiprs karognesējs, tad jebkura darbība notiek,” saka skolas direktore Gita Spiģere. Mazpulka vadītāja darbs tiek apmaksāts kā interešu izglītības pulciņa stundas. Direktore zina, ka skolotājai tajā jāiegulda daudz laika brīvdienās un arī atvaļinājumā. “Ja gribi tajā kustībā būt, tad tas ir jādara.” Arī no bērnu puses šis darbs balstās uz pašu interesi. “Ja esmu aktīvs, tad darbojos visur, kur varu. Ja grib rezultātu un panākumus, tad nevienam viegli neiet,” direktore zina, ka mazpulcēniem, tāpat kā lielajā lauksaimniecībā, gadoties pieredzēt, ka nekas nesanāk – iesētais nesadīgst.
“Ja tā nebūtu sirdslieta, tad pusi mūža to laikam nedarītu,” atzīst I. Zvirbule.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Mazpulkā apgūst mazā biznesa skolu

Kategorijas