Rekurzeme.lv ARHĪVS

Liepājā atklās Džemmas Skulmes personālizstādi ''Krāsas garša''

Rekurzeme/Kursas Laiks

2017. gada 19. maijs 11:32

203
Liepājā atklās Džemmas Skulmes personālizstādi ''Krāsas garša''

Piektdien, 26. maijā pulksten 17 ''Lielais dzintars'' un fonds ''Mākslai vajag telpu'' aicina uz izcilās latviešu gleznotājas Džemmas Skulmes jaunāko darbu izstādes ''Krāsas garša'' atklāšanu Liepājas koncertzāles mākslas telpā ''Civita Nova''. Atklāšanas viesiem būs īpaša iespēja tikties ar pašu mākslinieci.

Izstāde "Krāsas garša" ir unikāla iespēja iepazīties ar visjaunākajiem Džemmas Skulmes darbiem. Tie gleznoti 2016. gadā un pārsteidz ar radošo uzdevumu vērienu. Izstādē skatāmās gleznas ir krāsas vieliskuma un abstrakta simbolisma izgaršošana. Māksliniece atzīst, ka darbi tapuši, izbaudot "to labo, meditatīvo sajūtu, kas rodas, satiekoties ar krāsu". Vienlaikus gleznas radušās kritiskā dialogā ar pašas Skulmes līdzšinējo veikumu un ar moderno glezniecību plašākā skatījumā -  "tā ir pretestība pret tiem smukajiem, labajiem paņēmieniem", komentē māksliniece. Izstādi "Krāsas garša" var dēvēt par Džemmas Skulmes "atbrīvošanās ceļa" (E. Kļaviņš) turpinājumu.

Atsevišķus stāstus izstādē veido 2015. gadā gleznotas ekspresīvas neodadaistiskas princeses, karalienes un bērni, kā arī agrāk tapušas kolāžas, kuras Džemma Skulme sauc dažādi – par "Kariatīdēm", "Putnubiedēkļiem" un "Vēstures piezīmēm", bet kuras vieno koncepcija izmantot to, kas pieejams mājās. Kubisma tradīcijās veidotās kolāžas ir vēl nenovērtēts kopums Džemmas Skulmes daiļradē, tās tapušas paralēli "tīrajai" glezniecībai no 1982. līdz 2012. gadam un būvē tiltus starp Latviju un pasauli, starp dažādos avotos un laikos izkaisīto latvisko identitāti, kā arī kļūst par autores simbolisku tiltu no padomju laikiem uz neatkarību. Ekspozīciju papildina kolāžās izmantotie materiāli no mākslinieces arhīva, kas atklāj vēl kādu Džemmas Skulmes ampluā – līdz pat šai dienai viņa ir nepārspējama un harizmātiska sabiedriskās dzīves līdere.

Aiz Džemmas vārda stāv cilvēks, kurš bijis neatsverams mākslas procesu balsts un virzītājspēks gan padomju laiku, gan brīvā Latvijā. Skulmju dzimtas atvase, gleznotāja un scenogrāfa Oto Skulmes un tēlnieces Martas Liepiņas-Skulmes meita, būdama viena no ievērojamākajām 20. gs. modernisma pārstāvēm, nupat kā ieceļama klasiķa godā. Viņa allaž turējusi roku uz aktuālās kultūras pulsa, aicinājusi ar lepnumu uzlūkot tās izcilākos pārstāvjus un mudinājusi uz šo cilvēku virzīto procesu izpratni caur savstarpēju dialogu. Tāpat viņas darbos rodamie ekspresīvie, abstrakcionistiskie tēli – sievietes kariatīdes, tautumeitas, sēdošās, dejojošās, rēgainie putnu biedēkļi un mātes – vēršas ārpus gleznu ietvara, lai dalītos personiskos atklājumos un pārdzīvojumos – ilgās, iekšējā neizpratnē, šaubās, sajūsmā un skumjās.