Otra iespēja atgūt zaudēto mācībās

2017. gada 25. maijs 07:00

310

Vajadzība pēc vidējās izglītības, apmeklējot skolā nodarbības vakaros un mācoties patstāvīgi, vienmēr bijusi liela, pauž Aizputes novada neklātienes vidusskolas direktore Taisa Sorokina. Izvēle par labu vidusskolas pabeigšanai šādā veidā ir saistīta ar audzēkņu dzīves apstākļiem, pārsvarā ekonomisko situāciju un darbu, kā arī vēlmēm augt karjerā.
“Tālmācības izglītības programmas īpašais mērķis ir nodrošināt iespēju iegūt izglītību neklātienē tālmācības formā cilvēkiem, kuriem nav iespēju regulāri apmeklēt izglītības iestādi darba, dzīvesvietas, veselības stāvokļa, sociālu vai citu iemeslu dēļ, kuri dod priekšroku individuālam mācību tempam un kuri gatavi patstāvīgai mācību vielas apguvei,” skaidro Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas un dokumentu pārvaldības nodaļas konsultante Inese Baltiņa.
Liepājas reģionā ir divas izglītības iestādes, kas piedāvā apgūt vidusskolas mācību vielu, audzēkņiem uz skolu neejot katru dienu un izglītojoties vairāk patstāvīgi: Aizputes novada neklātienes vidusskola un Liepājas vakara (maiņu) vidusskola. Abas mācību iestādes uzsākušas jauno audzēkņu uzņemšanu nākamajam mācību gadam. “Vislielākā pieteikšanās notiks augustā,” pēc pieredzes zina teikt T. Sorokina.
Visā Latvijā ir 28 neklātienes, vakara un tālmācības vidējās izglītības iestādes. Tajās skolēnu skaits svārstās no 37 Cēsu 2. vakara vidusskolā līdz Rīgas vakara ģimnāzijā lielākajam audzēkņu skaitam – 743. Liepājas vakara vidusskolā izglītojas 322 audzēkņi.

Audzēkņu skaits – stabils
Aizputes neklātienes vidējās izglītības iestādei ir četri informācijas punkti – pašā Aizputē, novada pagastā Cīravā, Nīcā un Grobiņā. “Pašreiz visos punktos kopā mācās 287 skolēni. Skolēnu skaits gadu no gada ir aptuveni līdzīgs. Pērn Aizputes neklātienes vidusskolā mācījās 330 audzēkņi,” pastāsta T. Sorokina. Pērn pa visiem četriem konsultāciju punktiem vidusskolu pabeiguši 70 skolēni. Tas ir tikpat, cik divās vai trijās klātienes vidusskolas klasēs.
Par audzēkņu skaitu neklātienes izglītības iestāde nekad nav bažījusies. “Tas, ka skolēnu skaits ir stabils un katru gadu nokomplektējam klases, nozīmē, ka vajadzība pēc šādām skolām ir. Jūtam, ka cilvēki grib mācīties, iegūt dokumentu, kas apliecina pabeigtu obligātās izglītības posmu. Mums katrā klasē mazāk par 12 cilvēkiem nav,” direktore palepojas. Piemēram, Cīravas informācijas punktā 10. klasē mācās 29 cilvēki. Bez vidusskolas izglītības programmas šeit var iegūt arī pamatizglītību, apgūstot 7.–9. klases mācību saturu. “Tur gan mums ir izveidota apvienotā klase no 13 skolēniem,” skaidro T. Sorokina.
Esot tendence, ka skolēnu skaita pieplūdums – pat līdz 50 audzēkņiem – ir semestra vidū. Mācīties gribētāji ir gan no Aizputes un novada, gan arī Kuldīgas, Skrundas, kuri brauc uz mācību stundām Aizputē, savukārt punktos attiecīgi mācās izglītojamie no Liepājas, Nīcas, Grobiņas. Nodarbības Aizputē un konsultāciju punktos notiek pēcpusdienās, pārsvarā divas dienas nedēļā.
Populāra kļūst tālmācība
“Situācija mūsu skolā gadu no gada ir stabila, tikai jāņem vērā, ka visā valstī skolās samazinās skolēnu skaits. Redzēsim, kā tas ietekmēs neklātienes skolas. Varētu būt, ka samazināsies arī mums,” prognozē Liepājas vakara (maiņu) vidusskolas direktore Alla Matvejeva un stāsta: “Kādreiz skolas pašas audzēkņus ar sliktiem rezultātiem no skolas izslēdza, sūtīja mēģināt tālāk pie mums. Taču tagad tās pašas mēģina noturēt pie sevis.”
Liepājas vakarskolā salīdzinoši esot pieaudzis audzēkņu skaits tālmācībā. “Tas tādēļ, ka daudzi strādā ar datoriem, mūsdienu cilvēki vairāk dzīvo tehnoloģiju vidē,” uz tendencēm norāda A. Matvejeva un piebilst: “Taču, lai teiktu, ka vakarskolā, neklātienē vai tālmācībā ir vieglāk mācīties un pabeigt, to gan es nedrīkstu apgalvot. Ja, piemēram, iestājas 100 audzēkņi, pabeidz 30 līdz 40 procenti. Neklātiene, tālmācība nozīmē daudz mācīties pašam. Mums bija gadījums pagājušo gadu, kad viena meitene ļoti labi mācījās tālmācībā, bet visos eksāmenos izkrita. Nonācām pie secinājuma, ka kāds ir mācībās palīdzējis.”
Neklātienes un tālmācības vidusskolas audzēkņiem līdzīgi kā parastajās vidusskolās ir jāraksta kontroldarbi un ieskaites. Mājasdarbus pilda elektroniski. “Šis izglītības ieguves modelis ir ar tālmācības elementiem,” paskaidro T. Sorokina. “Tālmācībā kā tādā būtu pašiem daudz jāmācās, nezinu, vai kāds audzēknis, ņemot vērā viņu situāciju un apstākļus, uz to būtu gatavs.”

Atsāk atbilstoši apstākļiem
“Nāk pēc 18 gadiem, kuriem ir bijis pārtraukums mācībās. Audzēkņi ir pārsvarā vecumā virs 40 gadiem. Savulaik viņi kādu iemeslu dēļ nav pabeiguši vidusskolu, pametot mācības. Bieži viņiem ir pieredze, ka mācībās nav veicies, taču ar laiku radusies vēlme un apstākļi iegrozījušies tā, ka viņi tomēr vēlas pabeigt kādreiz iesākto un pielikt punktu,” vidējo neklātienes vidusskolas audzēkni apraksta T. Sorokina.
Neklātienes vidusskolā audzēkņu sieviešu un vīriešu īpatsvars esot vienādās proporcijās. “Tie, kuriem grūti klājies parastā vidusskolā ar mācībām, neklātienē grib mācīties, jo nodarbībās saņem vielas izskaidrojumu, bet apgūt nepieciešamo vielu var sev vajadzīgajā tempā, darot to patstāvīgi mājās, pildot uzdevumus un mājasdarbus,” priekšrocības apraksta direktore.
Visbiežākie iemesli mācībām neklātienē jebkādā vecumā ir darbs. Piemēram, parastajās vidusskolās matemātika un latviešu valoda ir vismaz sešas, septiņas stundas nedēļā, bet neklātienes vidusskolā tās ir uz pusi mazāk. “Tas ir par maz, jo arī klātienē ne vienmēr attiecīgo stundu skaita laikā var izskaidrot plānoto. Varbūt tādēļ eksāmenos, īpaši matemātikā, neklātienes skolās ne vienmēr ir tie augstākie un labākie rezultāti,” atzīst T. Sorokina.
Ir audzēkņi, kuri pēc Aizputes neklātienes vidusskolas absolvēšanas izlemj iegūt augstāko izglītību. Pērn daži izlēmuši mācīties Lauksaimniecības universitātē Jelgavā un Liepājas Universitātē. “Esam ievērojuši tendences, ka tiem audzēkņiem, kuri strādā, bet vēlas mācīties, mācību dēļ rodas problēmas ar darba devēju. Viņi vienkārši savu darbinieku, kurš vienlaikus ir arī izglītības iestādes audzēknis, nelaiž uz eksāmeniem,” atklāj T. Sorokina. Daudzi strādā ārzemēs, neklātienē izvēlējušās mācīties arī topošās un jaunās māmiņas. Kā norādīts skolas pašvērtējumā, tās auditorija ir arī audzēkņi, kuriem ir grūtības mācībās, un sociālās atstumtības riska grupas jaunieši.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Otra iespēja atgūt zaudēto mācībās

Kategorijas