Četrkājainos viesnīcā lutina kā savas atvases

2017. gada 25. maijs 07:00

779

Četrkājainos viesnīcā lutina kā savas atvases

Ideja par privātas mājdzīvnieku viesnīcas veidošanu grobiņnieku Gustu ģimenei ienākusi prātā, kad pašiem ceļojuma laikā nebija, kam uzticēt savus mīluļus, turklāt nācies dot patvērumu kādai nelaimē nonākušai kucītei. Liepājas apkārtnē dzīvnieku viesnīcu vai mājdzīvnieka aukli neatraduši, Zane un Sandris pirms četriem gadiem dibināja uzņēmumu “ZooVilla”. Laika gaitā atklājies, ka Kurzemē šī biznesa niša nav no ienesīgajām un kaut cik atmaksājas vienīgi lielākajās pilsētās.

Pielīdzina ģimenes locekļiem
Ģimene atceras grūtdienītes pieņemšanu. Čipa – haskija un laikas krustojums – neapdomīgi tikusi uzdāvināta kādai omītei. Dzīvnieks ar izteiktām šķirnes īpašībām dauzoties veco sievieti apgāzis, un viņa salauzusi roku. “Pēc iekļūšanas autoavārijā Čipai nogrieza skalpu, nācās zaudēt arī asti. Tika apsvērta doma par suņa nospricēšanu. Padomājam: mums jau ir divi – Bernes ganu suns Rozīte un “vilciņš” Džesija, gan atradīsies vieta arī trešajam,” pastāsta Z. Gusta.
“Mārsilos” mītošajai suņu kompānijai pievienojušies vairāki kaķi. Mājas pagalmā un priežu audzes ieskautajā apkārtnē vietas gana visiem.
Zane un Sandris ķepaiņus pielīdzina pilntiesīgiem saimes locekļiem: “Viņi mums ir kā bērni. Kad draugiem teicām, ka jābrauc mājās pie meitām, viņi brīnījās. Bet mums taču pilna māja ar meitenēm: trīs sunenes, trīs kaķenes, es un mūsu meita,” smej dzīvnieku mīļotāja un piebilst, ka 2007. gadā iegādātā lauku īpašuma pirmais īpašnieks bijis zootehniķis.
Atskārtuši, ka ceļojumu laikā nav, kam kuplo dzīvnieku pulciņu uzticēt, dzīvesbiedri aptaujājuši draugus un kaimiņus, interesējušies internetā, taču tuvākajā apkārtnē ne mājdzīvnieku aukles, ne viesnīcas pakalpojumu neviens nav piedāvājis.
Liepājā tolaik bijusi viena dzīvnieku viesnīca, taču tā vairāk nodarbojusies ar suņu apmācību. Četrkājaino draugu pieskatīšanas serviss izrādījies attīstīts galvenokārt galvaspilsētā. Tātad liepājniekam, kurš dodas ceļojumā vai komandējumā, viena no izejām bija kopā ar suni doties uz Rīgu. Gustu ģimene nolēma situāciju mainīt, nodibinot SIA “ZooVilla”.
Lolojot dzīvnieku viesnīcas koncepciju, Z. Gusta centusies radīt apstākļus, lai pansijas iemītnieki justos tikpat ērti kā pašas suņi. Izremontētā palīgēkā iekārtoti trīs atsevišķi mājdzīvnieku apartamenti ar bērnu gultiņām un pagalmā divas āra rezidences – voljeri ar būdām. Tur gan suņi atrodoties reti: mājdzīvniekiem, kas parasti dienas pavada pilsētā, ļauts bez pavadiņas izskraidīties ar žogu apjoztajā pagalmā. Atbilstoši noteikumiem suns jāizved pastaigā trīs reizes dienā, taču “ZooVilla” lustēšanos brīvā dabā piedāvā biežāk.
Saimniekam tiek lūgts atvest mājdzīvnieka mīļlietiņas, barību un, ja nepieciešams, arī vitamīnus vai uztura bagātinātājus. Lai katram klientam nodrošinātu individuālu pieeju un maksimāli daudz uzmanības, vairāk par diviem mīluļiem “lauku kūrortā” vienlaikus neuzņem.
Ja cilvēks viegli saprotas ar savu astaini ķepaini, viņš gatavs atvērt sirdi arī citu mīluļiem, atzīst Zane. “Neviens no mums uzticētajiem suņiem nav pazudis vai bēdzis, jo pastāvīgi viņus uzraugām. Katrs skumst pēc mājām, tāpēc mēģinu ar viņiem “sarunāties”. Divus skaistus pūdelīšus bužināju un čubināju, laidu dzīvojamās mājas istabās. Man pat pārmests, ka suņus par daudz lutinu.”

Kuce pagalmā, cilvēks voljerā
Ziņa par sirsnīgo un korekto attieksmi pret mājdzīvniekiem viesnīcā izplatījusies bez reklāmas un īpašas sadarbības partneru meklēšanas. Diemžēl drīz vien atgadījies nopietns pārbaudījums. “Kad atveda ļoti niknu suni, dabūju pirmo dzīves skolu. Pēc divu dienu uzturēšanās pie mums kuce tā sastresojās un saniknojās, ka es patiešām nobijos. Man nācās sēdēt voljerā, kamēr nenomierināmais suns skraidīja pa sētu.” Bet Zane pikto dzīvnieku attaisno: “Manuprāt, sliktu raksturu sunim iedod saimnieks ar savām negācijām, īpatnībām.”
Tieši tad viņa sapratusi, ka bizness nav tik ienesīgs, lai riskētu ar savu veselību un dzīvību. Nodarbošanās palikusi vairāk kā sirdslieta, pašlaik “ZooVillā” vairākas reizes gadā uzturas tikai pastāvīgo klientu suņi. Gustu ģimene pievērsusies lauku tūrismam, un komforta sagādāšana atpūtnieku mīluļiem ir papildu pakalpojums.
“Liepājā dažas viesnīcas piedāvā mājdzīvnieka uzturēšanos, bet neviena – pieskatīšanu, kamēr saimnieki apmeklē, piemēram, koncertu, teātra izrādi vai citu pasākumu. Te tas ir iespējams,” spriež saimniece.

Var traumēt dzīvnieka psihi
“Esam pirmais individuālais dzīvnieku pieskatīšanas serviss Latvijā un Baltijā,” par 2006. gadā dibinātā uzņēmuma “Dod man ķepu” darbību saka tā vadītāja rīdziniece Kristīne Leja. Pakalpojums apdrošināts starptautiskajā apdrošināšanas kompānijā “Seesam Latvija”. Mūsu viesnīcas klienti lielākoties ir suņi un kaķi, gadījies pa trusim un seskam, bet ar eksotiskām radībām nav nācies kontaktēties. To, cik dzīvnieku Rīgā un Jūrmalā ik mēnesi pieskata, komersante nevēlas atklāt: sekmes biznesā esot mainīgas, taču, atrodoties tuvāk galvaspilsētai, par neperspektīvu to nevar saukt. “Pārstāvu individuālo servisu, ņemu tikai vienu, divus dzīvniekus, dažkārt man nāk palīgā kolēģes. Zinu, ka dzīvnieku viesnīcas Baltezerā un Mārupē darbojas ļoti veiksmīgi.”
Pirms 20 gadiem pārstājusi funkcionēt dzīvnieku viesnīca pie Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterinārmedicīnas fakultātes Jelgavā. Iemesls – trūkst piemērotu telpu un ieinteresētu cilvēku.
Sesto gadu dzīvnieku viesnīcas pakalpojumu Jelgavā piedāvā SIA “Sanarius” veterinārā klīnika. Veterinārārste Anna Jesereviča novērojusi, ka pieprasījums pēc dzīvnieku viesnīcas ir epizodisks: “Nupat pie mums divas nedēļas uzturējās kaķenīte, kamēr viņas saimnieki bija Krievijā. Bija pieteikti arī divi pekinieši, taču viņus neatveda. Iespējams, izpalīdzēt pieteicās kāds tuvinieks: jo par suņa vai kaķa pieskatīšanu prasām piecus eiro diennaktī. Un tie tomēr ir tēriņi. Turklāt tagad cilvēks var ceļot kopā ar savu mīluli. Viena mūsu klīnikas kliente plāno doties uz Kipru uz divām nedēļām un kaķi ņems līdzi. Ar viesnīcu vien, nesniedzot arī veterināros pakalpojumus, mēs noteikti nevarētu izdzīvot.”
A. Jesereviča zina, ka dažviet Latvijā dzīvnieku treneri piedāvā “divi vienā” – izmitina pie sevis nevaļīgu saimnieku mājdzīvnieku un pie reizes apmāca. Ārstesprāt, tas nav pareizi, jo apmācība jāveic pašam saimniekam. “Dažs suns, tāpat kā mājās uzaudzis bērns, ne visur spēj iedzīvoties. Ja izteiktu mājas mīlulīti bieži deportē, var deformēties viņa psihe. Pat tāds suns, kurš savās mājās nekad neko neposta, ir saskādējis mūsu dzīvnieku viesnīcas durvis, sagrauzis priekšmetus un saimnieku atstātās segas. Skumju un stresa dēļ dzīvnieks spējīgs sastrādāt visādus brīnumus.”

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Četrkājainos viesnīcā lutina kā savas atvases

Kategorijas