Rekurzeme.lv ARHĪVS

Cūku pupas var stādīt līdz Jāņiem

ANITA PLATACE

2017. gada 25. maijs 07:00

129
Cūku pupas var stādīt līdz Jāņiem

“Gribēju tirgū nopirkt cūku pupas stādīšanai, bet grūti bija atrast, tās piedāvāja tikai viena tirgotāja,” pieredzētajā dalās mazdārziņa saimniece. Vai tiešām tās ir deficīts vai arī piedāvājums sarucis tāpēc, ka stādīšanas laiks jau nokavēts?
   
Izķer no rokām
Pirms pāris dienām “Kursas Laiks” pārliecinājās, ka Pētertirgus bagātīgajā piedāvājuma klāstā cūku pupas neatrast. Tirgotāja Aina, viena no retajām, pie kuras var iegādāties šabeļpupiņas, stāsta, ka lielo pupu tiešām vairs nav. Pēdējās tirgotas pat par 10 eiro kilogramā, pirms tam cena bijusi četri eiro. “Man atnesa trīs kilogramus un tos no rokām izķēra.” Aina pieļauj, ka audzētāji savus pupu krājumus izstāda. Tās tirgū atkal parādīšoties, kad būs jau jaunā raža.
Pārsvarā cūku pupas stāda agri, bet vēl nekas nav nokavēts, pieredzē dalās liepājnieks Ziedonis Skaldis, kurš apsaimnieko dārzu Grobiņas novadā. Taču var darīt pretēji – stādīt pirms vai uz Jāņiem un tad ražu var vākt vēlu un svaigas pupas baudīt, kad citu dārzos to vairs nav.
Z. Skaldis stāsta, ka pupas audzēt ir viegli. Nevajag sasēt biezi, lai ar kapli var viegli aprušināt. Viņš iesaka paņēmienu, lai pupas augšanā apsteigtu nezāles un to kopšanai būtu mazāk darba. Sēklas materiālu vairākas dienas mērcē ūdenī, līdz parādās balti asniņi. Šādas pupas sadīgst strauji. Kādreiz populārs bija paņēmiens pupas stādīt vagās kopā ar kartupeļiem. Tagad tā darot reti.
Cūku pupas vieglāk audzēt nekā šabeļpupiņas, salīdzina Z. Skaldis. Tām netraucē salnas, pret kurām šabeļpupas ļoti vārīgas.
Speciālisti cūku pupas iesaka stādīt ikvienā mazdārziņā, jo tās kā visi pākšaugi uzlabo augsnes sastāvu. To saknes piesaista slāpekli, kura parasti augsnē trūkst un kurš augu augšanai ir ļoti vajadzīgs.
Cūku pupas dod priekšroku mālainai, bet labi aug jebkurā augsnē. Tās var sēt jau agri pavasarī, aprīlī, jo ir aukstumizturīgas. Sēj sešus līdz desmit centimetrus dziļi, 20 centimetru attālumā citu no citas, starp rindām atstājot apmēram 60 centimetrus. Pupām vajag pietiekami daudz mitruma, un īpaši svarīgi tas ir dīgšanas, ziedēšanas un pākšu veidošanās laikā.
Faktu, ka tirgū cūku pupu pašlaik nav, Z. Skaldis skaidro ar to, ka pēc apstādīšanas audzētāji uz tirgu tās vairs neved. No tirgotāja viedokļa izdevīgākie esot divi periodi – vest uz tirgu jaunās, svaigās pupas ar pākstīm vai kaltētās pirms Ziemassvētkiem.

Traucē kaitēkļi
Taču ir kāds apstāklis, kas audzētājus var no šīs kultūras atturēt. Dzirdēta šāda pieredze: “Neprotu izaudzēt cūku pupas bez kukaiņu bojājumiem. Ko darīt?” “Neaudzēju vairs, jo negribas ķēpāties ar laputu apkarošanu.”
Cūku pupas bojā galvenokārt divi kaitēkļi: pupu sēklgrauzis un melnā pupu laputs.
“Problēmas sākas ar sēklas materiālu, nevis ar vidi vai augsni dārzā. Ļoti bieži, novācot ražu, audzētāji pupu sēklas nešķiro, invadētās sēklas neiznīcina, turklāt sēklas materiālu glabā siltās noliktavās,” cēloņus norāda Latvijas Lauksaimniecības universitātes Lauksaimniecības fakultātes Augsnes un augu zinātņu institūta profesore Ināra Turka.
Z. Skaldis atzīst, ka kaitēkļus apkaro ar ķimikālijām. Līdz šim lietojis “Deci” vai “Fastaku”, bet nu šo preparātu izmantošana ir ierobežota. Tagad dārzkopības veikalos jāinteresējas par atļautajiem augu aizsardzības līdzekļiem.
Audzētājs zina paņēmienu, ka pret laputīm var cīnīties, pupu stublājus apkaisot ar pelniem, taču pats to nav pielietojis. Speciālisti iesaka pret laputīm insekticīdus izmantot, tiklīdz kaitēkļi parādījušies. Līdzekļus var lietot, ja gaisa temperatūra ir zem +20°C. Ļoti karstās dienās ieteicams apstrādāt no rīta vai vakarā. Pirms apstrādes obligāti jāizlasa preparāta etiķete, kur norādītas devas un nogaidīšanas laiks.
Pret sēklgraužu bojājumiem ķīmiskā apstrāde jāveic pākšaugu ziedēšanas laikā, kad kaitēkļi sadēj uz tiem olas. Daļēji tos var izķert, pirms pupu ziedēšanas sēklgraužu izlidošanas laikā izliekot dzeltenos līmes vairogus.

Ar pākstīm – garšīgākas
Latvijā Augu aizsardzības līdzekļu sarakstā neviena kodne cūku pupām nav reģistrēta. Taču kodinātas sēklas drīkst tirgot un stādīt. Kodnes var būt reģistrētas citā ES valstī, kur arī tiek apstrādātas sēklas, galvenokārt ar fungicīdiem.
Bioloģiskajā lauksaimniecībā atliek sējai iegādāties veselīgas sēklas un ievērot augu seku. Tajā pašā vietā pākšaugus atkārtoti audzē pēc četriem pieciem gadiem. Taču cīņa ir veltīga, ja iesēj kvalitatīvu sēklas materiālu, bet blakus kaimiņu laukā arī aug cūku pupas. Tad kaitēkļi drīz vien pārlido un invadē sējumus.
Labi izkaltētas cūku pupu sēklas glabā aukstā telpā no nulles līdz plus divu grādu temperatūrā, piemēram, neapkurināmos angāros, dezinficētās noliktavās. Siltā vietā sēklgrauži jutīsies lieliski un tikai gaidīs, kad sēklas atkal nonāks zemē.
“Man ļoti garšo pupas, vārot reibina to smarža,” atklāj Z. Skaldis. Taču citiem tā nepatīkot. Ja grib pupas ātrāk izvārīt un šajā procesā ietaupīt elektroenerģiju, tad vajag vārīt izlobītas – ir gatavas pēc 15 minūtēm. Taču ar pākstīm vārītās esot garšīgākas.
Nepanes aukstumu
Savukārt šabeļpupiņas ir viena no visvēlāk stādāmajām kultūrām, jo dīgsti ir ļoti jutīgi pret salnām.
Optimālā temperatūra pupiņu sēklu dīgšanai ir plus 20–25 grādi, bet augšanai plus 25–30 grādi. Ja augsnes temperatūra ir plus astoņi līdz desmit grādi, dīgsti parādās tikai pēc trīs četrām nedēļām. Dīgsti nepanes salnas un nepacieš sausumu, it īpaši uzdīgšanas un ziedēšanas laikā.
Pupiņas ir gaismas prasīgas, sevišķi veģetācijas perioda sākumā, kas atkarībā no šķirnes ilgst apmēram 75–130 dienas.
Pupiņu audzēšanai piemērota auglīga smilšmāla augsne. Tās slikti aug smagā, aukstā augsnē ar augstu gruntsūdens līmeni. Labākie pupiņu priekšaugi ir graudaugi, dārzeņi (izņemot pākšaugus), kartupeļi un cukurbietes.
Pupiņas sēj rindās 25 centimetru attālumā vienu no otras, trīs četru centimetru dziļumā, starp rindām atstājot 30–45 centimetrus. Tām ir nepieciešams slāpekļa mēslojums uzdīgšanas laikā un pumpuru veidošanās sākumā.