Līvas ciema svētki aizvadīti ar divējādām izjūtām

2017. gada 25. maijs 07:00

1082

Līvas ciema svētki aizvadīti ar divējādām izjūtām

Maija nogalē ar siltiem saules stariem nosvinēti Līvas ciema svētki, kuru laikā jau piecpadsmito reizi aizvadīts arī Līvas tirgus. Pasākuma rīkotāji atklāj, ka šogad saņemti 328 tirgotāju pieteikumi, bet apstiprināti 210, izvēloties pašus labākos un interesantākos.

Tirgotāji no tuvienes un tālienes
Šogad kultūras programma bija iedalīta četrās daļās. Tautas dejas varēja iepazīt svētku sadaļā “Dzintara krasta ļaudis”, kur piedalījās gan latviešu, gan lietuviešu dejotāji. Tādas senas latviešu spēles kā klimpiņu sišanu un cūku ganīšanu bērni varēja apgūt īpašā Spēļu sētā. Rudzu maizes stāstu no grauda līdz maizes kukulim varēja izdzīvot Maizes mājā, bet alus gatavošanu – Akmens alus brūvēšanas darbnīcā.
Savukārt tirgus laukums pulcēja vairāk nekā 200 dažādus amatu pratējus un meistarus no visiem Latvijas novadiem, kā arī no Igaunijas, Lietuvas un ASV. Jau trešo gadu apmeklētāji varēja izstaigāt arī Liepājas Meistaru ielu, kurā tika demonstrēti liepājnieku rokām darināti izstrādājumi.
Lai veicinātu amatniecības tradīciju turpināšanos jaunos dizaina produktos un pakalpojumos, Līvas ciema svētku rīkotāji ik gadu piešķir balvu “Līvas ciema meistarstiķis”. Šogad to ieguva Lietuvas keramiķis Ēriks Hincs, kurš ir sava amata meistars jau gandrīz 30 gadus.

Zaudē darbu un attīsta hobiju
“Mēs jau 27 gadus ar šo te nodarbojamies,” stāsta Ēriks Hincs no Panevēžas, norādot uz māla darinājumiem. Keramika allaž bijusi viņa aizraušanās. Meistars darbojas kopā ar sievu un nopietni šo arodu attīstījuši, kad krīzes laikā Lietuvā zaudējuši darbu. “Mums bija līdzīga situācija kā jums Latvijā, un šī bija viena no iespējām, kā nopelnīt maizi,” stāsta Ēriks.
Šobrīd pāris ceļo pa Baltijas valstīm un piedalās dažādos tautas amatniecības gadatirgos, kur gan pārdod savu produkciju, gan ļauj cilvēkiem pašiem darboties ar mālu. Izrādās, ka Liepāja Ērikam ir īpaša pilsēta, jo jaunībā nodzīvojis šeit divus gadus, kamēr dienējis armijā. Arī Līvas tirgū pāris piedalās jau vairākas reizes un ir priecīgi, ka šeit vienmēr ir tik patīkama atmosfēra. “Arī tirdzniecības vietu cenas pie jums ir draudzīgākas. Mēs par šo vietu uz divām dienām samaksājām 30 eiro, un tas vēl ir labi! Lietuvā mēs citos gadatirgos esam samaksājuši pat 50 un vairāk eiro,” atklāj amatnieks.

Vienam – labi, citam – slikti
Inga Plūme Līvas tirgū piedalījās pirmo reizi. Apmeklētājiem viņa piedāvāja iegādāties savus rokdarbus no zīmola “Pluminga” – ziedu virtenes, kroņus un matu stīpas. “Šeit ir forša atmosfēra un noskaņa. Dzīvē šis ir otrais tirdziņš, kurā piedalos, tāpēc grūti spriest, bet pirmais iespaids pēc Liepājas ir ļoti labs! Cilvēki šeit ir atvērti un priecīgi, ir forši,” novērojusi rokdarbniece. Viņa neizslēdz iespēju, ka nākotnē piedalīsies vēl kādā gadatirgū Liepājā.
Bet kāda ir pircēju aktivitāte un vai skaistos darinājumus cilvēki arī pērk? To “Kursas Laiks” jautāja pārdevējiem. Salīdzinot ar citiem gadiem, cilvēku ir mazāk, pastāstīja kāds tirgotājs, kurš savu vārdu nevēlējās atklāt. Viņš ar savu produkciju piedalās jau daudzus gadus, un šī reize neesot īpaši veiksmīga. Anonīmajam pārdevējam piekrīt arī zvejnieki, kuri vīlušies par šā pasākuma ienākumiem. “Šogad ir švakāk nekā citus gadus, jo nav cilvēku. Tie, kas te iet, tikai iet un neko nepērk. Piedalāmies jau septīto gadu un zinām, kā ir bijis. Piemēram, Stinšu svētkos muguru neatliecām un nevarējām uzspēt, jo rindai nebija gala, bet šeit – tukšums,” salīdzina zivju gatavošanas meistari no Jūrmalciema Gunta un Aivars.
Antra Kalēja Liepājā ieradusies no Saraiķiem un apmeklētājiem rāda, kā pīt grozus. “Šis ir bišķi par smagu, lai katrs varētu darboties, bet skatīties noteikti var,” iedrošina amatniece. Pāvilostas novada iedzīvotāja uzskata, ka šogad tirgus ir izdevies. “Ir vairāk dalībnieku, un ir arī dažādi jaunumi. Apmeklētāju gan ir mazliet mazāk nekā parasti, citus gadus ir bijis vairāk,” novērojusi meistare.

Iestājas par amatniecības saglabāšanu
“Par šito jau mēs esam šaušalīgi daudz runājuši,” iesāk Laila Luzere no Aizputes, kad ierodas “Kursas Laiks”. Sieviete jau daudzus gadus piedalās dažādos tirgos visā Latvijā un novērojusi, ka strauji kāpušas tirdzniecības vietu cenas. Viņasprāt, tas negatīvi ietekmē amatniecības attīstību. L. Luzere Līvas tirgū piedāvā rokdarbus – no dabiskiem materiāliem veidotas rotaļlietas bērniem. “Tieši par Liepāju es to nevaru teikt, jo Liepājā cenas ir normālas – par šo vietu samaksājām 20 eiro, bet citur ir ļoti traki,” stāsta L. Luzere un atceras gadījumu, kad pēc dalības kādā Latvijas tirgū saņēmusi rēķinu par 90 eiro.
“Tie, kas paši nestrādā, nopērk, pārdod un mierīgi guļ, bet mēs, amatnieki, to nevaram pavilkt. Izgatavošana prasa ilgu laiku, jāpārdod, jāsamaksā par vietu un kaut kas arī jānopelna. Mūs, amatniekus, vienkārši iznīcina,” uzskata aizputniece. Viņasprāt, šāda nesaprātīga naudas plēšana par tirdzniecības vietām veicinās to, ka rokdarbi izzudīs un paliks tikai mašīnas veidotais. Lailas pieredze liecina, ka Latvijā ļoti izteikti var redzēt – vislabāk nopelna starpnieks, kurš pieprasa samaksu par tirgošanās vietu, nevis pats meistars, kurš izgatavo preci.

+ 5

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Līvas ciema svētki aizvadīti ar divējādām izjūtām

Kategorijas