Apriķu muzejs turpinās rūķīšu tēmu

2017. gada 1. jūnijs 07:00

392

Muzeju naktī līdz ar tās tēmu “Laika rats” uzsākta Apriķu muzeja 30 gadu jubilejas atzīmēšana. Lielākas svinības plānotas rudenī pasākumā “Leģendu nakts”. Kā tiks svinēta nozīmīgā jubileja, muzeja darbinieces pagaidām vēl neatklāj.

Izstāsta “caur pasaku”
“Mēs esam Apriķu muzejs, taču tautas valodā esam Rūķīšu muzejs. Tas ir mūsu zīmols, ko izveidojuši paši apmeklētāji. Mēs radījām veidu, kā pasniegt stāstījumu par muzeju interesanti un radoši, lai patiktu gan lielam, gan mazam apmeklētājam – izrādījās veiksmīgi,” pastāsta muzeja vadītāja Aina Cērmane. Katrs, kurš bijis Apriķu muzejā, A. Cērmani daudz labāk un ātrāk atpazīs rūķenes tēlā un zina kā Rūķīšu Ainu. Kopā ar kolēģēm gadu gaitā viņa izstrādā muzeja ekskursijas scenārijā arvien jaunas nianses. A. Cērmane izgājusi pat speciālus kursus par latviešu tautas pasaku pielietojumu muzeja nodarbībās. “Tēma ir cieši saistīta ar rūķu simboliem,” norāda muzeja vadītāja.
Par pasaku iekļaušanu izglītojošajās nodarbībās muzeja darbinieces slavē Apriķu pamatskolas direktore Velga Ļaudama. “Kad muzeja darbinieces mūsu bērnus pirmo reizi aicināja uz jaunizveidoto ciklu, bērni ar vilkšanu uz turieni bija jāvelk. Ko – uz muzeju jāiet? Nē, negribu! – tāda bija sākotnējā attieksme. Taču tagad pēc katras reizes, kad viņi paviesojušies vietējā muzejā, arvien biežāk izskan jautājumi: kad mēs atkal nāksim?” saka skolas direktore.
“Pasaka stāsta, tā māca vērtības, tās var izdzīvot katrs pats, iejūtoties lomās, jāizspēlē notikumi. Pasaku tekstos bieži tiek pieminētas lietas, priekšmeti, kas ir muzeja klāstā. Tur ir vecvārdi, aprakstīti paradumi,” pastāsta krājuma glabātāja Dzintra Jankovska. Tādējādi īpaši jaunāka gadagājuma apmeklētāji var reālā dzīvē apskatīt kādu senu lietu, uzzināt tās pielietojumu senatnē un šo priekšmetu funkciju mūsdienās. Programmā iekļauta arī mīklu minēšana. Īpašu romantiku šim senlatviešu vakarēšanas paradumam piešķir muzeja telpās iekurtais pavards.
Ceļ godā pēdējo īpašnieku
1745. gadā celtā Apriķu muiža, kurā iekārtota pamatskola un muzejs, no 1901. līdz 1912. gadam piederējusi somu maršalam un vēlāk Somijas prezidentam Karlam Gustavam Mannerheimam. Muzejs kalpo gan kā muižas, gan arī novadpētniecības muzejs. Pērn pavasarī uz ēkas fasādes piestiprināta piemiņas zīme Mannerheima ģimenei. Tā kā šajā muižā un apkārtnē somam bijusi nozīmīga loma, Somijas delegācijas muzejā un muižā tiek uzņemtas regulāri. Plānots, ka ekskursantu grupa no Somijas šeit ieradīsies arī 6. jūnijā.
Muzejs ar savas atrašanās vietas šarmu un popularitāti nu jau septiņus gadus iemanto aizvien jaunus interesentus akcijā “Apceļosim Latvijas pilis un muižas”. “Esam ieguvuši nominācijas “Labo sajūtu muiža” un “Viesmīlīgākā muiža”,” palepojas A. Cērmane.
Pašlaik muižas sajūtu istabā, kur atrodas senatnīgā podiņu krāsns, notiek kosmētiskais remonts. Pēc muzeja darbinieču stāstītā, remonts telpā nav bijis vairāk kā desmit gadus.
Vēl muižas attīstības tuvākajos plānos ir panākt fasādes izgaismojumu tumšākajās stundās.

Iedvesmojas annenieki
Krājuma glabātāja un otrs rūķis Dz. Jankovska, kura muzejā strādā trīs mēnešus, bet iepriekš Apriķu pamatskolā mācījusi matemātiku, atzīst, ka vēstures liecību glabātavu tagad iepazīst ar svaigu skatījumu. “Man viss ir jāiepazīst no jauna. Kamēr strādāju skolā, daudz muzeju nesanāca iepazīt, līdz galam nesapratu, ar ko tas nodarbojas. Šo periodu saucu par pārkvalificēšanos un jūtu, ka darbs muzejā ir mana sirdslieta. Tagad es pamazām apgūstu muzeja fondu. Mans primārais uzdevums ir sakārtot muzeja priekšmetu datubāzi. Jāveido apraksti, lai par tiem būtu pieejama izsmeļoša informācija,” savas sajūtas par jauno darbu apraksta Dz. Jankovska.
Dobeles novada Annenieku pagasta skolotāja Inta Balčūna, viesojoties Apriķu muzejā, pastāsta, ka savā dzīvesvietā jau sen lolojusi ieceri veidot vēstures istabu. Viņa vērtē, cik apskaužami labi, balstoties uz Apriķu atrašanās vietas šarmu un auru, muzejs ir iedzīvinājis un kļuvis atpazīstams ar rūķu tēliem un nes labās sajūtas katram apmeklētājam. “Gadu no gada ieceri par savas vēsturiskās istabas izveidi atlikām, jo nebija finansējuma. Tagad beidzot naudu esam dabūjuši. Tā kā Annenieku pagasta centrs ir leģendārie un tautā pēc nosaukuma zināmie Kaķenieki, lūk, mēs papildus vēstures liecību glabātavai gribam savu kaķu istabu. Doma ir savākt priekšmetus par un ap kaķiem, pārsvarā rokdarbus,” ideju izklāsta I. Balčūna.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Apriķu muzejs turpinās rūķīšu tēmu

Kategorijas