Rekurzeme.lv ARHĪVS

Starp tomātiem, zemenēm un izmēģinājumu lauciņu

ANITA PLATACE

2017. gada 1. jūnijs 07:00

3400
Starp tomātiem, zemenēm un izmēģinājumu lauciņu

Gaviezniece Terēza Gūtmane sevi nesauc par īstu laucinieci, agronomiskās un dārzkopības zināšanas apguvusi patstāvīgi un daudzajos apmeklētajos kursos. Deviņdesmitajos gados braukusi uz visām iespējamajām mācībām un Lauku dienām. Tas rezultējies ar faktu, ka nelielā platībā viņa ražu prot iegūt agrāk nekā vidusmēra audzētāji.

Siltumnīcā ziedošie tomāti sēti februāra beigās, tad piķēti podiņos, bet plēves mājā izstādīti aprīlī. Saimniece vērtē, ka tomātu stāvi saauguši pat lielākā augumā un spēcīgākām lapām, nekā varētu būt. Pie “vainas”, iespējams, ir mēslojums – kāds paziņa atvedis mājas baložu mēslus, ko Terēza ierakusi siltumnīcas zemē. Paprikai tie ļoti patikuši, bet tomātiem ir varbūt pat par daudz.

Ievieto “radiatorus”
Siltuma saglabāšanai siltumnīcā vēsajās naktīs Terēza tur ievietojusi “radiatorus” – ar ūdeni piepildītas pieclitru pudeles, kas dienas laikā sasilst, bet naktī siltumu atdod. Pirmos sarkanos tomātu bumbuļus šogad varētu baudīt ap Jāņiem.
Terēza stāsta, ka lielās siltumnīcas vienā pusē tomāti vienmēr padevušies sliktāk. Tur esot augstāks smilts slānis augsnē. Izrakusi tur grāvīti un sapildījusi ar sienu, vistu mēsliem un zemi, salaistījusi, un šogad tajā malā tomāti padodas vissmukākie. Saimniece zina, ka vislabāk būtu, ja varētu veikt siltumnīcas zemes analīzes.
Audzētāja padalās atziņās, ko pati guvusi no agronomiem un lasītās literatūras. Ar tomātu lapu izlaušanu viņa neaizraujas. Ja tomātu stāda apakšējās lapas ir veselas, tad tās jāsaglabā, jo augs trūkstošās vielas vispirms ņemot no tām. Tomātu ķekaru apakšējā lapa baro, augšējā – aizsargā. Ja bumbuļi jau smuki aizmetušies, tad augšējo var nolauzt.
Augu mēslošanai Terēza raudzē zāļu vircu. Mucā ar ūdeni liek pieneņu saknes, nedaudz sajauc ar šķidrmēsliem, ar iegūto šķidrumu aplaista. Raudzējumu varot gatavot no visām nezālēm, tad augi mazāk slimojot.
Saimniece pārliecinājusies, ka paprikai netīk augt kopā ar tomātiem, bet vietas trūkuma dēļ ne vienmēr tai var izdabāt.

Tīk sētie sīpoli
Atklātā laukā Terēzas sētās un stādītās dobes jau zaļo. Zirņi sēti gada simtajā dienā un salu pārcietuši bez problēmām. Saimniece gan spriež, ka kopš senču laikiem, no kurienes nāk šis datums, laiks gan stipri sagrozījies. Aug timiāns un citi garšaugi.
Rabarberiem pirmā raža jau novākta, to augšana pasteidzināta, martā apklājot ar agroplēvi. Ar to pārklāj arī ziedēt sākušās zemenes, lai netiktu klāt ziedu dūrējs. Šogad vēsajā laikā šis kaitēklis tā nevairojas, bet citu gadu bijis “ka melns”. Zemenes stādītas melnajā plēvē, tiek laistītas ar piliensistēmu. Kad būs aizmetušās vairāk ogu, plēvi ņems nost.
Terēzai patīk sētie sīpoli. Arī tos sējusi ļoti agri, audzējusi zem agrotīkla. Pērn sadīgusi tikai puse, tāpēc šogad sējusi biezāk, bet nu būs jāretina.
Par izmēģinājumu lauciņu Terēza sauc krūmmelleņu un dzērveņu stādījumus. Dzērvenes var pavairot arī ar spraudenīšiem, mellenes – ar apgrieztajām stīgām. Abas aug saticīgi pamīšus, jo tām nepieciešams vienāds augsnes skābums. To panāk ar kūdru, skuju koku skaidām, pat zemē iestrādātām ābolu izspiedām.
Terēzas aizsākto augļu dārzu turpina kopt meita ar ģimeni. Viņu bišu barībai aug mātere un citi nektāraugi. Saimniece vēro, ka pēdējais laiks ievākt ābeļu ziedus tējai. Pie šā darba likšot mazmeitu.
“Ja nestrādāsi, tad nekā nebūs,” zina rosīgā dārzkope.