Latvijas simtgades ekspresis piestāj Liepājā

2017. gada 1. jūnijs 07:00

Jau sensenis latvieši vienojušies kopīgā dziesmā un dejā, kas vēl šodien kā tradīcija simbolizē mūsu saknes, vienotību un spēku. Laikā no 26. līdz 28. maijam cauri visiem Latvijas vēsturiskajiem novadiem ceļoja Latvijas simtgades ekspresis, kurš 27. maija vakarā kopā ar vairāk nekā 180 pasažieriem – dziedātājiem un dejotājiem – piestāja arī Liepājā.

Jau neilgi pirms vilciena ierašanās gan uz dzelzceļa stacijas perona, gan gaisa tilta pulcējās diezgan kupls sagaidītāju pulks. Starp tiem – jauni un veci, ģimenes, jaunieši, bērni, mīmi, Liepājas pilsētas vadība, kā arī Liepājas Simfoniskā orķestra pūtēju orķestris un Liepājas Universitātes tautas deju kolektīvs “Banga”. Pilsētas viesi tika sagaidīti ar svinīgu maršu, un tālāk visi klātesošie kopīgi devās svinīgā gājienā uz Annas tirgus laukumu, lai baudītu koncertu “Draudzības spēks”, kurā pašmāju dejotāji no “Bangas” un vidējās paaudzes deju kolektīva “Bandzenieki” sacentās deju duelī ar simtgadei veltītā ekspreša tautas deju kolektīviem.

Trūkst informācijas
Starp simtgades ekspreša sagaidītājiem bija arī liepājniece Ineta ar meitu Kristu un mazdēliņu Edgaru. Viņa pastāstīja, ka par pasākumu dzirdējusi televīzijā. Lai gan līdz šim liepājniecei nav sanācis apmeklēt citus Latvijas simtgadei veltītos pasākumus, tomēr vasaras garumā tas noteikti tikšot īstenots. “Pamudināja jau laikam tas pats formāts, kā tas tiek veidots – ka brauc pa visu Latviju. Kā arī koris “Balsis” un Ints Teterovskis. Par dejotājiem es izlasīju tikai pēc tam,” atklāj sieviete.
Liepājas Simfoniskā orķestra mūziķis Guntis Kolerts, kurš arī bija starp pasākuma dalībniekiem, atzina, ka noteikti arī turpmāk apmeklēs šādus pasākumus. “Vienīgais, lai tas neiznāk tā spontāni, ka tiešām maz cilvēku par to uzzina un īsti nav informācijas, kas tas vispār ir. Gribētos vairāk informācijas, kāpēc tāds vilciens tiek organizēts, vai tie būs pastāvīgi reisi uz Krustpili, vai mēs varēsim aizbraukt uz Siguldu pa taisno?” skaidro mūziķis. Viņaprāt, būtu tikai pozitīvi, ja atjaunotu biežāku vilciena satiksmi. Vīrietis neatminas, kad pēdējo reizi būtu braucis ar vilcienu, bet jaunībā sanācis pat divas reizes nedēļā. “Vilciens jau patiesībā ir ļoti laba lieta. Protams, Eiropā ir daudz modernāk, tur ir prieks iekāpt vilcienos. Ar šādiem droši vien neviens īpaši negrib braukt. Ir jau arī daudz pretinieku, bet es domāju, ka vilcieniem ir jābūt. Ja būtu Liepāja–Maskava ātrvilciens, domāju, ka cilvēki brauktu. Kaut vai ne Maskava, bet Liepāja–Tallina, Liepāja–Viļņa vai vilcieni uz Eiropu, kas, piemēram, neiet sešas stundas kā kādreiz Rīga–Liepāja nakts vilciens, bet divas, trīs stundas,” domā G. Kolerts.

Visa iedzīve – vilcienā
Savu ceļojumu Latvijas simtgades ekspresis sāka no Latvijas austrumu robežas, no mazas stacijas – Indras. Pierasts, ka lielos svētkos visi brauc uz Rīgu, bet šoreiz dziedātāji un dejotāji apceļoja Latviju. Starp dziedātājiem – jauniešu koris “Balsis”, Rīgas Stradiņa universitātes koris “Rīga” un Banku augstskolas koris “Monēta”. Savukārt dejotājus pārstāvēja vidējās paaudzes deju kolektīvs “Auda”, Rīgas Stradiņa universitātes tautas deju ansamblis “Ačkups” un VEF kultūras pils tautas deju ansamblis “Dardedze”. Kā pastāsta jaunieši no kora “Balsis”, Liepājas koncerts ir septītais pēc kārtas. Ekspresis ar koncertu pirms tam piestājis Indrā, Daugavpilī, Krustpilī, Daugavā, Vecumniekos un Dobelē. Dziedātāji atzina, ka arī iedzīvotāji katrā vietā ir citādāki: daži ir aktīvāki, citi – ne tik, vieniem vairāk patīk dejas, citiem – kora dziedāšana. Arī repertuārā katrā pilsētā ir izmaiņas. Tas tiek nedaudz pielāgots novadam, uz kuru ekspresis dodas. Vienā pilsētā vairāk dejo dejotāji, citā dzied dziedātāji.
Visu brauciena laiku dziedātāji un dejotāji pavada vilcienā – ēd, ģērbjas, guļ, dzied un dejo. “Viss ir nodrošināts, un vēl pie rīklēm neķeramies,” pasmej koristi. Dažreiz mēģinājumi notiekot vilcienā, dažreiz tur, kur tas apstājies, lai atpūstos. Laiks starp pilsētām tiek īsināts sarunās, jo nav ne interneta, ne mobilā pārklājuma.
Šoreiz korim līdzi nebija tā diriģents I. Teterovskis, kurš tobrīd piedalījās Latvijas simtgadei veltītā pasākumā Talsos, taču pievienošoties savējiem atpakaļceļā uz Rīgu.
Novērojumus dalījās arī “Audas” vadītāja Nadīna Neimane-Gardoviča un “Dardedzes” vadītāja Ilze Kronberga: “Mēs sākām Latgalē, un latgalieši – tādi ar plašāku sirdi. Varbūt tas pārsteidza, ka Indrā bija ļoti daudz krievu tautības cilvēku, jo tā ir pierobeža. Viņus ļoti interesēja latviešu dziesmas un dejas. Tā uzņemšana bija ļoti sirsnīga un pārsteidzoša. Izrādās, ka Daugavā mēs piestājām stacijā, kurā 20 gadus nekad nav piestājis vilciens. Tā sajūsma, kā mūs sagaidīja izkāpjam no vilciena, bija neaprakstāma.”
Tālākais Latvijas simtgades ekspreša ceļš veda uz Tukumu, Rīgu, Inčukalnu, Siguldu un Valku.

+ 4

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Latvijas simtgades ekspresis piestāj Liepājā

Kategorijas