Apmeklējot “Lielo dzintaru”, gūst traumas

2017. gada 8. jūnijs 07:00

1964

Apmeklējot “Lielo dzintaru”, gūst traumas

“Es tikai zinu, ka neesmu vienīgā. Jāturas nevis vīram pie rokas, bet stingri pie margas,” saka gaviezniece Alma Kāle, kura, apmeklējot koncertzāli “Lielais dzintars”, guva traumas.

Laikraksts skaidroja, kāpēc noticis šāds negadījums, ko par to saka ārsti un kā situāciju gatavojas risināt koncertzāles vadība.
Kundze pastāsta, ka laimējusi iespēju apmeklēt koncertzāli gida pavadībā bez maksas, taču sapņa īstenošana izvērtusies par ilgstošu ārstēšanās procesu.
Ieejot koncertzāles foajē, A. Kāles uzmanību pievērsa interesanti krēsli, kurus devās apskatīt tuvāk, bet nepamanīja divus pakāpienus. Gaviezniece nokrita un stipri sasita labo roku un kāju. Sākumā licies, ka trauma nav tik nopietna, tomēr izrādījās, ka ir pārrautas saites. Šā gada 5. maijā pat veikta operācija. “Ķirurgs arī noteica – atkal “Dzintars”,” atceras kundze. Savukārt sasistajai kājai trīs nedēļas pēc kritiena parādījusies roze jeb akūts ādas iekaisums, kuru ārstējot, kundze iedzīvojusies alerģijā no zālēm. Neveiksmīgais kritiens izvērties par veselības problēmu ķēdi. “Nepatīkama lieta, ja tajā foajē notiek izstādes,” saka kundze.
Arī citas paziņas esot atzinušas, ka, apmeklējot, piemēram, mākslinieka Egila Rozenberga gobelēnu izstādi, uzmanību vērš uz darbiem, nevis to, kur jāliek kāja. Citi stāstījuši, ka baidās iet, ja ir apavi uz paaugstinājuma, jo koncertzāles telpās nejūtas droši. Kāda A. Kāles paziņa foajē sasitusi muguru.
Aptuveni mēnesi pēc negadījuma A. Kāle koncertzāli tomēr apmeklējusi, bet šoreiz mazmeitas pavadībā. “Pieļauju, ka vecums arī spēlē savu lomu. Iespējams, ka grīdas segums ir pārāk slīdīgs.
Kāpnes – platas, pat neuzdrošinos iet pa vidu,” uz iespējamajiem uzlabojumiem norāda kundze.

Policija netiek iesaistīta
“Tas, ka “Lielajā dzintarā” var pārkrist pāri bortam, tas ir viennozīmīgi. Slīpās sienas un grīdas, bet ne jau tāpēc jauks nost koncertzāli, “ saka Liepājas reģionālās slimnīcas Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļas virsārsts Uldis Balodis. Viņš skaidro, ka netiek izdalītas traumas, kuras gūtas, piemēram, koncertzālē, un atzina, ka savā praksē neatceras nevienu pacientu, kurš būtu guvis traumas minētajā vietā, jo dienā tiek apkalpoti ap 40–50 pacientiem.
U. Balodis norāda, ka šāda informācija varētu būt Liepājas Pašvaldības policijas rīcībā. Laikrakstam, sazinoties ar Pašvaldības policiju, izdevās noskaidrot, ka iestādes rīcībā šādas informācijas nav, un tās pārstāvis ieteica sazināties ar Valsts policiju, kur tās pārstāve Madara Šeršņova norādīja, ka nav reģistrēts neviens tāds gadījums. Viņa paskaidroja, ka gadījumos, kad iedzīvotājs traumas gūst pats, policija netiek iesaistīta.

Apzinās bīstamās vietas
Koncertzāles “Lielais dzintars” sabiedrisko attiecību vadītāja Elizabete Hartmane atzina, ka telpās bijuši gadījumi ar aizķeršanos un paklupšanu, taču bijuši gadījumi, kad cilvēkiem pašiem iepriekš ir konstatētas veselības problēmas. Piemēram, Kāds noģībst, jo 1000 sēdvietu lielajā zālē kļūst slikti. Apkalpojošais personāls tam vienmēr pievēršot uzmanību un, ja nepieciešams, izsauc Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, sagaida to kopā ar cietušo un vienmēr paņem kontaktinformāciju, lai pēc notikuma ar apmeklētāju sazinātos.
Sabiedrisko attiecību vadītāja informē, ka nav bijuši gadījumi, kad apmeklētājs būtu salauzis roku, kāju vai guvis smadzeņu satricinājumu. Bieži vien pietiek padzerties ūdeni, atgulties vai ieelpot svaigu gaisu. Tāpat koncertzāles pārstāve atzina, ka katras nedēļas sākumā tiek izrunāti aizvadītās nedēļas notikumi, lai nepieciešamības gadījumā situāciju risinātu. Koncertzāles vadība ir apzinājusi vietas, kurās apmeklētāji visbiežāk savainojas, piemēram, pakāpiens uz 1. stāva kafejnīcu, kas pārveidots, lai būtu lēzenāks. Vietās, kurās iespējams atsist galvu, novilkta brīdinājuma lente. E. Hartmane atceras, ka pēdējais nopietnais gadījums bijis pirms vairāk nekā pusgada koncertzāles foajē. Taču par citiem gadījumiem, kad, apmeklējot izstādi, būtu gūtas traumas, koncertzāles pārstāve nevarēja komentēt un aicināja apmeklētājus par negadījumiem informēt koncertzāles vadību.

Arhitektūras brāķis
Ēkai galvenais ir funkcija, un forma ir tikai pakārtota. Savukārt austriešu arhitekta Folkera Gīnkes virsuzdevums jau no paša sākuma bija spilgta forma, simbols, vēstījums, bet funkcija –sekundāra. Asu kritiku Liepājas koncertzāle izpelnījusies arī Latvijas Televīzijas raidījumā “Adreses”. Tās vadītājs, bijušais Latvijas Arhitektu savienības valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Ķibilds uzskata, ka ēkas plānojums ir haotisks un atgādina bezcerīgi sapiņķerētu vadu mudžekli. Un nosauc to par arhitektūras brāķi, kurš tagad tiek lāpīts ar papildu tēriņiem. Koncertzāle esot spiesta algot gandrīz 20 vietu ierādītājus, un tie publiku laipni sagaida jau pie ieejas.
M. Ķibilds norāda, ka fundamentālā kļūda projektā, kuru atzīst arī pašas ēkas arhitekti, ir trepes, pa kurām ejot var elementāri sasist galvu. “Vietas, kur atsist galvu vai paklupt, brīdinājuma zīmes, akli strupceļi un simtiem virzienu norāžu. Puķu podi, kas kalpo nevis skaistumam, bet kā aizsargbarjeras, četrrāpus uzkopjamas telpas, tualetes ar pisuāriem pie pašas ieejas, simtiem nelietderīgi izķēzītu kvadrātmetru,” tā M. Ķibilds raksturo “Lielo dzintaru”. Arhitekta atbildība pret savu darbu un cieņa pret tā lietotājiem – neesot ne tuvu.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Apmeklējot “Lielo dzintaru”, gūst traumas

Kategorijas