Mājas renovācija – iespējas, mīti un grūtības

2017. gada 8. jūnijs 07:00

186

Mājas renovācija – iespējas, mīti un grūtības

Sācies daudzdzīvokļu namu renovēšanas bums. Liepājā uzņēmums “Liepājas namu apsaimniekotājs” jau pabeidzis 21 projekta izstrādi un vēl 40 padomā. Pa pilsētu braukā konkursa “Energoefektīvākā ēka 2017” komisija un vērtē jau renovētās mājas, meklējot labāko. Lauku teritorijās pagaidām aina nav daudzsološa, lai arī valsts atbalsts ir pieejams arī mazpilsētās un ārpus tām.

“Kursas Laiks” pievienojās “Energoefektīvākās ēkas 2017” konkursa žūrijai, kuras sastāvā bija gan valsts finanšu institūcijas “Altum” speciālists, gan Rīgas Tehniskās universitātes profesors, gan citi speciālisti. Konkursu rīko Ekonomikas ministrija, Vides un reģionālās attīstības ministrija un žurnāls “Būvinženieris”.
“Kursas Laiks” mēģināja viest skaidrību – kādēļ Liepājā mājas renovē, bet ārpus pilsētas viss rit lēnāk vai stāv uz vietas. Meklējām arī atbildi atrunām un mītiem par māju siltināšanas trūkumiem. “Mājas renovācija nav tikai sienu siltināšana. Tas ir komplekss risinājums, kur nepieciešamības nosaka speciālisti. Tikai tad, kad ir skaidri zināms, kas jāmaina un kas jāremontē, var darīt. Var māju renovēt arī tā, ka iekšā ir kā termosā, krājas mitrums un veidojas pelējums. Ir bijuši arī sliktie piemēri,” atklāj konkursa rīkotāja Inese Bērziņa.

Palaiž nepatiesas baumas
Iztaujājot konkursa komisijā esošos speciālistus, “Kursas Laiks” apkopoja vairākus mītus par to, kāpēc cilvēki ir pret mājas renovāciju, kā arī reālus apgrūtinājumus lauku teritorijās. Finanšu institūcijas “Altum” energoefektivitātes eksperts Aldis Greķis atzina, ka iedzīvotāji ignorē faktu, ka mājas agri vai vēlu ir jāremontē, un izdomā dažādas atrunas. “Piemēram, cilvēki baumo, ka, ņemot kredītu, ir jāapķīlā īpašums, bet tā nav,” teic A. Greķis.
Savukārt iebildumi par pelējuma rašanos kā siltināšanas defektu nav arguments neuzsākt mājas remontu.
Daudz smagāku problēmu “Kursas Laiks” konstatējis novados, un tam tika rasts apstiprinājums, viesojoties Grobiņā. “Ir novadā daudzdzīvokļu mājas, kur cilvēki sākuši kurināt ar taupības krāsniņām. Diemžēl šādu māju renovācija izmaksātu daudz dārgāk, ja iedzīvotāji to uzsāktu, jo papildus būtu jārisina gan ugunsdrošības, gan ventilācijas problēmas,” atklāj Grobiņas novada Attīstības un uzņēmējdarbības nodaļas vadītājs Uldis Ķepals. Šī problēma ir ne tikai Grobiņas novada dažos ciemos, bet arī visos citos novados ap Liepāju, kur vien “Kursas Laiks” bijis.
Visbeidzot, līdz šim banku kreditēšanas politika bijusi noraidoša lauku teritorijām, jo dzīvokļu tirgus pat Aizputē un Priekulē tiek uzskatīts par pasīvu. Tas nozīmē, ka iegūt kredītu atsevišķam dzīvoklim kādā lauku ciemā ir praktiski neiespējami. Māju renovācijai ir valsts atbalsts. To atbalsta arī pašvaldības. Tā, piemēram, Grobiņas novads piedāvā finansiālu atbalstu dokumentācijas izstrādei, lai projektu varētu sagatavot. Pieteikumus pieņem līdz šā gada 26. jūnijam. “Domāju, ka šogad pašvaldības atbalstu izmantos vairākas mājas,” tā U. Ķepals.

Nauda būs ierobežotu laiku
“Remonts 50 gadus vecai mājai būs vajadzīgs. Agrāk vai vēlāk, bet šis brīdis pienāks. Nereti namos galvenā sāpe ir nevis siltums, bet gan ūdensvads, kanalizācija, pati apkures sistēma. Visas inženiertehniskās komunikācijas daudzviet ir nolietojušās un ir jāmaina. Renovācija paredz tik nepieciešamo remontu visās jomās, un šobrīd pusi no vajadzīgās naudas dod Eiropas Savienība. Par otru pusi jāņem kredīts bankā. Šāda iespēja caur finanšu institūciju “Altum” saņemt Eiropas finansējumu māju renovācijai saglabāsies līdz 2022. gada 31. decembrim. Kredītu var ņemt gan apsaimniekotāji, gan māju īpašnieku biedrības,” stāsta “Altum” speciālists A. Greķis un jautā: “Kādēļ to nedarīt, ja tik un tā būs jādara?”
Šobrīd visā Latvijā tiek realizēti 150 projekti, tomēr naudas resursi ir ierobežoti. “Pēc trīs, četriem gadiem nauda var nebūt, tādēļ ir jādara šobrīd,” aicina finanšu eksperts. Braukājot pa Liepājas renovētajiem namiem, viņš neesot redzējis pilnīgi sliktu un nelabojamu renovācijas piemēru, tomēr atzīst, ka kļūdas ir un galvenokārt pašu iedzīvotāju taupības dēļ. “Tiesa, pašas pirmās siltinātās mājas bija bez veiksmīgiem ventilācijas risinājumiem, bet šobrīd tie ir plašā klāstā,” saka speciālists.

Kreditējot īpašumu neapķīlās
Jautāts, kā izsniedz kredītu mājas renovācijai un ko apķīlā, A. Greķis smejas: “Neko neapķīlā. Atkarībā no enerģijas patēriņa māja saņem Eiropas Komisijas grantu jeb naudu renovācijai līdz 50% no tāmes vērtības. Par otro pusi jāņem kredīts bankā, kur “Altum” dod 80% lielu garantiju.”
Bankām paliekot neliels risks. Valsts garantijas rosina uzticību, un bankām nav pamata kredītu nedot. Vienīgais noteikums ir – ka naudas plūsma iet caur konkrēto banku, kas izsniedz kredītu.
“Lauku teritorijās apsaimniekošanas maksas ir mazas, bet finansējumu mēs dodam un atbalstām. Ja ir problēmas no bankas saņemt kredītu, tad ir iespējams runāt par aizdevuma daļu no “Altum”, bet šajā gadījumā Eiropas nauda būs tikai 35% no summas,” par sliktāko scenāriju piebilst A. Greķis.

Pelējumā vaino iedzīvotājus
“Tas, ka dzīvoklī parādās pelējums, šodien vairs nav atkarīgs no renovācijas veida, bet gan no cilvēku darbības. Vienkāršoti sakot, ir jautājums – vai cilvēks vispār atver nupat ieliktos hermētiskos logus dzīvoklī vai ne? Visiem logiem ir ziemas ventilācijas režīms. Labi renovētā mājā ar visiem vajadzīgajiem inženiertehniskiem risinājumiem, nepareizi dzīvojot, ir iespējams panākt, ka dzīvoklī parādās pelējums. Tā ir cilvēka paša izvēle. Atliek tikai neventilēt telpas,” saka Rīgas Tehniskās universitātes profesors Arturs Lešinskis.
Namā, kuru apskatīja konkursa komisija – Klaipēdas ielā 88, Liepājā ir bijuši pamatīgi strīdi ar iedzīvotājiem, lai ierīkotu ventilāciju. Iedzīvotāji ziemās logus tā nodrīvē, baidoties no aukstuma, ka ventilācijas praktiski nav. Rezultāti virtuvē nav ilgi jāgaida. Tad, kad māju renovē, arī sienas kļūst gaisa necaurlaidīgas, bet jaunie logi telpu noslēdz pilnībā, var rasties pelējums un pēc tam var vainot renovāciju. “Pelējums nav mīts, bet iedzīvotāju attieksme pret savu dzīvokli un māju,” tā A. Lešinskis. Daži Klaipēdas ielas 88. mājas iedzīvotāji nelabprāt piekrituši ierīkot ventilācijas lūkas, kas ienāk virtuvēs – vietās, kur kādreiz bija aukstuma skapji kā jau visās “hruščovkās”, kas būvētas padomju laikā. Ventilācija tur jau bijusi projektā, bet praktiski visos gadījumos tā bijusi aizmūrēta vai aizbarikādēta, kas parāda cilvēku attieksmi. Arī pēc renovācijas iedzīvotāji dzīvokļos var ventilācijas atveri aizdrīvēt un neizmantot, pēc tam sūdzoties, ka māja pelē renovācijas dēļ.

Liepājas pieredze
Viens no lielākajiem namu apsaimniekošanas uzņēmumiem – SIA “Liepājas namu apsaimniekotājs” (LNA) – nodarbojas ar namu renovāciju jau ilgstoši. Arī šogad LNA izsludinājis iepirkumus jau piecu māju renovācijas projektu īstenošanai. Divu ēku projekti jau saņēmuši pozitīvus atzinumus no “Altum”. “Pēc jaunās programmas nosacījumiem ir izstrādāts 21 projekts. Vēl 40 mājām notiek projekta izstrādes darbs,” stāsta uzņēmuma Projektu nodaļas vadītājs Toms Cīrulis.
Jautāts, kas ir galvenie noteikumi būvniecībā, lai pēc renovācijas mājā nebūtu pelējuma, T. Cīrulis min divas lietas – ventilācija un apmetums. “Mūsu renovētajās mājās šāda problēma nekad nav bijusi, jo principus ievērojam. Ja netiek nodrošināta normāla gaisa apmaiņa, veidojas kondensāts un pastiprināts mitrums izsauc pelēšanu. Ļoti svarīgs faktors ir apmetums. Ir dārgāks variants – silikona bāzes apmetums, ir arī akrila apmetums. Ir cenu starpība un kvalitatīvas atšķirības. Iedzīvotāji paši izšķiras, ko pirkt. Būvniecībā taupība ne visur ir labākais risinājums,” uzsver speciālists.

Grobiņā ieteic horizontālo apkuri
Kā veicas ārpus Liepājas, “Kursas Laiks” lūkoja Grobiņā, kur arī strādā pie namu renovācijas. Laikraksts meklēja jau renovētas mājas, kur cilvēki varētu atklāt savu pieredzi. Stacijas ielā blakus stāv divi nami – abi renovēti. Vienam jau birst apmetums, iedzīvotāji sūdzas un nav apmierināti. Blakus mājā viss labi, ir līdzekļu ekonomija un siltums labāk turas.
“Es, rau, pārvācos dzīvot uz privātmāju. Te nav labi. Apkuri vajadzēja uztaisīt tā, lai katrs var sev ziemā regulēt. Arī apmetums jau birst nost,” sūrojas Stacijas ielas 2. nama iedzīvotāja Lidija Mockus. Turpat blakus pensionāre Olga pastāsta, ka mājas siltinājuma materiālu iecienījušas žurkas un tās tagad pagrabā esot saviesušās lielā skaitā – graužot pat plastmasas cauruļvadus. “Kursas Laikam” iespēju pārliecināties par grauzējiem nebija. “Lielākā kļūda bija tā, ka neuztaisīja horizontālo apkuri, lai katrs var būt sev saimnieks,” tā Olga.
Blakus nams gluži kā diena pret nakti. Jau tāpat redzams, ka siltināts pēc labākā parauga, redzamas ventilācijas lūkas. Viens no mājas iedzīvotājiem “Kursas Laikam” atzina, ka ekonomija no siltuma maksājumiem sedz kredīta apmaksu. Kredīts izsniegts uz 15 gadiem. “Es jau zinu kaimiņu bēdu. Viņiem horizontālo apkuri neuztaisīja. Bez tās vispār nav vērtības sākt. Esmu ļoti apmierināts,” sacīja sastaptais pensionārs.
“Kursas Laiks” jau iepriekš, rakstot par māju renovāciju un siltināšanu, informēja par horizontālās apkures priekšrocībām, kas dod iespēju katra dzīvokļa īpašniekam regulēt siltuma padevi savā dzīvoklī individuāli.

+ 2

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Mājas renovācija – iespējas, mīti un grūtības

Kategorijas