Seniori sarauj, kamēr var

2017. gada 8. jūnijs 07:00

2670

Pagājušajā piektdienā Bunkas pagasta “Ģildēnos” uz nu jau tradicionālo zaļumballi pulcējās seniori ne tikai no Priekules novada un bijušā Liepājas rajona, bet arī citām Kurzemes vietām – Saldus, Jaunlutriņiem, Pampāļiem. Šķita, ka tālākie viesi bija arī punktuālākie, jo brīvas palika vien dažas vietas, kas bija rezervētas tuvākiem kaimiņiem.
Senioru zaļumballe “Ģildēnos” aizsākās pirms četriem gadiem kā Priekules novada pasākums, bet kulmināciju sasniedza pērn, kad tajā piedalījās ap 1200 senioru no Lejaskurzemes. Šogad bija pieteikušies četri simti.

Šmuci neatstāj
Mājas saimnieks Ivars Vītols stāsta, ka pēc pirmās reizes, kas visiem patikusi, atvadījušies ar domu, ka tiksies atkal, “un tā tas aizgāja”. “Esam pulcējušies sapņu pļavā,” vietas burvību novērtē Bunkas kultūras nama vadītāja Malda Andersone. Ainavas gleznaino iespaidu pastiprina zilajās debesīs peldošie baltie mākoņi.
Par “Ģildēnu” plašumu liecina fakts, ka ballētāji tiek izvietoti jau trešajā vietā. Pirmie divi saieti notika mājas plašajā pagalmā, pērn pārcēlās uz pļavu, bet šogad tam pielāgota cita pļava. Apkārtnes gleznumu uzsver ne viens vien dalībnieks. “Kā Dieva ausī! Pasakiet, kur ir vēl labāk kā Latvijā!” emocijas neslēpj bārteniece Gunta Klievēna. Pērn Bārtas etnogrāfiskais ansamblis bijis izklaidētāja lomā, bet šogad atbraucis atpūsties. Šoreiz par noskaņojumu gādā veseli trīs mūziķu kolektīvi – ar maršiem sagaida Kazdangas pūtēju orķestris, bet uz nerimstošu dejas soli aicina lauku kapelas “Luste” no Lieģiem un “Paurupīte” un Rucavas.
I. Vītols stāsta, ka saspringtas bijušas divas dienas pirms svētkiem, kad pļauta zāle un gādāts, lai visus varētu sasēdināt pie galdiem. Pašvaldība atsūtījusi cilvēkus palīgā, taču galveno rūpi un atbildību saimnieks ņēmis uz sevi. “Šis viss ir manis stādīts un būvēts. Mēs pārāk nezīmējamies, mums viss ir vienkārši. Galvenais – lai būtu sakopts. Un nu ir prieks svinēt kopā ar visiem,” saimnieks teic, ka šī viņam ir svētku diena.
Par svētku pēcgaršu I. Vītolam bažu nav – nekāda šmuce aiz ballētājiem neesot jāvāc ne svinību vietā, ne dārzā un pārējā piemājas teritorijā, pa kuru katrs varot brīvi klīst.

Ciemos jūtas labāk
Seniori no Pampāļiem stāsta, ka bijuši šeit jau pagājušajā gadā. Atsaukušies uz ielūgumu arī šogad tāpēc, ka pērn te ļoti paticis. Galvenais mērķis – būt kopā, izdancoties, paklausīties mūziku, satikties ar cilvēkiem. Pazīstamie esot arī šejienes novados. Pampāļos tik lielu pasākumu senioriem neesot.
Āķis lūpā pēc pagājušā gada arī ciemiņiem no Saldus. Seniori tur esot diezgan aktīvi, darbojas pulciņi, deju kolektīvs. “Pareizi, kopā nākšana ir vajadzīga,” kodolīgi teic saldenieki. Šogad dancošanai izvēlētā “Ģildēnu” pļava esot vēl tīkamāka nekā pērn.
“Ciemos vienmēr labāk nekā savās mājās, un seniori ir aktīvi visās jomās, nevar šādu pasākumu laist garām,” senas patiesības piemin cita kompānija no Saldus puses. Šajos gados esot jāsarauj, ko vēl var. Ne velti pat no vīru pulciņa, kam balsis kļūst arvien skaļākas, atskan runas par slimībām un dakteriem.
Raibajā pūlī uzmanību uzreiz piesaista Durbes novada Lieģu kultūras nama senioru deju kopa “Trumpe”. Sievas pačukst, ka jaunie tērpi tikai otro reizi mugurā, un tie, šķiet, piešķir valkātājiem papildu pašapziņu un iznesību. “Trumpe” sniedz vairākus deju priekšnesumus, un vienu no tām maliņā izpilda arī kāds ciemiņu kolektīvs – tātad horeogrāfija pazīstama. Lieģu dejotāji atklāj, ka brīvā dabā viņiem šī ir pirmā uzstāšanās.
Atsevišķu galdu I. Vītols rezervējis saviem kolēģiem – zemessargiem.

Apbrīno atvērtību
Apmeklētāji vērtē, ka šogad esot plašāks tirgotāju piedāvājums un organizatori izvēlējušies, lai tas būtu gan stilā, gan saturā piemērots auditorijai. Nekur citur jūs izkapts un citus kātus nedabūsit, Guntas Grenovskas darinājumiem uzmanību pievērš citi tirgotāji. Arī svētku dienā tiek apspriesti kāda meistara piedāvātie kapļi.
“Iespaids ir ļoti labs. Reti kura māja, kas palikusi no seniem laikiem, ir tā sakopta. Kad pabrauc pa pagastiem, no piecdesmit mājām palikušas piecas sešas, pārējo vietā – akmeņu kaudzes vai kāds ozols. Te ir gan teritorija, gan māja. Arī Ivara vecāki bija cienījami cilvēki – stādīja un kopa. Viņš ir turpinātājs, iznācis no pilsētas uz laukiem. Uzņemšana ir dievīga, organizācija laba,” vērtē grobiņniece Mirdza.
Uz saimnieka atsaucību norāda arī Priekules novada kultūras darba organizators Gundars Venens. Tā esot apbrīnojama uz fona, kad daudzviet ceļu liedz uzraksts “Privātīpašums”. Viņš ir gandarīts, ka pērn izdevies uzrakstīt tādu motivācijas vēstuli Ordeņu kapitulam, lai I. Vītols tiktu iecelts par Atzinības krusta kavalieri.

+ 4

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Seniori sarauj, kamēr var

Kategorijas