Runātmīlošais meteoentuziasts

2017. gada 8. jūnijs 07:00

150

“Kad es sāku lasīt avīzes, sāku ar laika prognozi. Vienmēr apgriezu otru pusi laikrakstam “Diena”, jo tur bija laika prognoze, kas mani vienmēr ļoti interesēja,” par agrīno aizraušanos ar laika ziņām stāsta Daumants Vidiņš, kura rīti paiet Latvijas Radio 1. programmas ēterā, lasot jaunākās laika ziņas.

Līdz TV ekrānam nenokļūst
Lūgts pastāstīt par sevi un savu līdzšinējo pieredzi, Daumants atklāj, ka ir dzimis Valmierā, sākumskolu un vidusskolu pabeidzis Liepājā, pēc tam sekojušas studijas Latvijas Universitātē – ģeogrāfos.
Par nokļūšanu līdz šābrīža darbavietai – LR1 – Daumantam ir īpašs stāsts: “Pazinu Tomu Brici (LTV laika ziņu vadītājs – red.) studiju laikā. Viņš mācījās kursu augstāk, bija par mani dzirdējis, lai gan tā īsti nebijām čupojušies un draudzējušies. Vienu dienu viņš man piezvanīja ar tekstu: negribi televīzijā laika ziņas vadīt? Izveidojām ģeogrāfu grupu un gājām mēģināt. Es tur tā kā ķepurojos, taču atnāca vēl viena meitene, un režisoriem apnika ar mums ņemties – viņiem vajadzēja pieredzējušus cilvēkus. Taču vismaz turpinājām projektu ar Latvijas sabiedriskajiem medijiem – lsm.lv. Tur es rakstīju laika ziņas, savukārt Latvijas Radio sāku strādāt 2015. februārī. Tagad būs mazliet vairāk nekā divi gadi, kopš tur esmu.”
Kāpēc T. Bricis piedāvājis šādu iespēju tieši Daumantam? “Viņš bija dzirdējis, ka man laika ziņas ļoti patīk. Piemēram, bērnībā Liepājā dārzā vasaras dienā sēdēju un ar šļūteni lēju ūdeni, cerot, ka no peļķēm iztvaikos un beidzot veidosies lieli gubu mākoņi, lai būtu tāds pamatīgs negaiss. Tā man bija tāda aizraušanās. Kopš tā laika nekas daudz nav mainījies. Šogad būtiskākās pārmaiņas notika tieši martā, jo nomainījām mazliet rīta programmu – tagad divu tiešo ētera laiku vietā mums ir trīs.” Daumanta balsi iespējams dzirdēt darbdienu rītos radio ēterā – pulksten 6.42, 7.42 un 8.42.

Profesijas zīmogu uzlikt nevar
Uz jautājumu, ar ko meteorologs atšķiras no sinoptiķa un otrādi, Daumantam atbildes vēl līdz šim brīdim nav: “Mūsdienās es sevi par sinoptiķi nemaz nevaru saukt, jo sinoptiķus pabeidzis neesmu. Esmu pabeidzis ģeogrāfus un stāstu laikapstākļus. Latvijā nelielus sinoptikas pamatus varbūt var apgūt Valsts meteoroloģijas centrā, bet tādu meteoroloģiju vai sinoptiku mācīties ļoti labi var Vācijā. Es arī neesmu pat īsti meteorologs. Esmu ģeogrāfs, meteoentuziasts, kurš interesējas par laikapstākļiem un tos stāsta radio. Mūsdienās var viegli interpretēt. Protams, ir jāizprot, kā tie procesi notiek. Bet sinoptiķis, meteorologs – tiem diviem jēdzieniem es tagad atšķirības nenosaukšu. Pats oficiāli nevienam amatam simtprocentīgi neatbilstu, jo to virzienu esmu apguvis Ģeogrāfijas fakultātē pusgada laikā un tas nedod uzreiz profesijas zīmogu.”
Jaunais vīrietis uzsver: “Negāju mācīties ar domu, cik daudz naudas nopelnīšu, jo tad būtu pavisam citādi dzīvojis, bet gan tādēļ, ka tas ir interesanti.”

Tehnoloģijas atvieglo darbu
Kā tad īsti sinoptiķi, meteorologi un citi ar laikapstākļiem saistītie speciālisti nosaka laika prognozi? “Ir galvenie, lielākie laikapstākļu modeļi, ko milzu datori izskaitļo. Pat mūsdienu jaudīgākais dators šādus aprēķinus joprojām nespēj veikt viens pats, tāpēc ir superdatori, kuri veido visus rādījumus no miljoniem dažādu skaitļu vienību, no visām meteoroloģiskajām stacijām, kas ir pasaulē vienotā tīklā.” Rādījumi, ko nosaka ar moderno tehnoloģiju palīdzību, ir: vēja ātrums, temperatūra, mitrums. LR1 laika ziņu moderators atzīst: “Citām stacijām to rādītāju ir vairāk, bet galvenie ir tieši vēja ātrums, virziens, temperatūra, gaisa mitrums, nu un arī nokrišņu daudzums ir ļoti svarīgs. Tad ir vēl lietas, ko meteorologs joprojām uz aci nosaka – tā ir mākoņainība, mākoņu tipi, sniega segas biezumu bieži vien joprojām vislabāk var izmērīt meteorologs. Protams, ir iekārtas, kas sniega segas biezumu nosaka, piemēram, ar lāzeru, bet, ja intensīvi putina, tad ir īpaši grūti. Šajā gadījumā datoru var pavisam viegli apmuļķot. Senāk bija grūtāk: cilvēki ar zīmuli zīmēja visas atmosfēras frontes. Protams, jo jaunāki laiki nāk, jo prognozes ir arvien precīzākas, bet tas ir tāds fenomens – jo tuvāk tam tuvojas, jo vairāk top skaidrs, ka pilnīgi simtprocentīgi nevarēs paredzēt.
Esot iespējams maksimāli pietuvoties precīzai laika prognozei. Tas gan esot arī atkarīgs gadalaika un sinoptiskās situācijas. Piemēram, vai gaidāmi ļoti aktīvi dažādi laikapstākļi, kad viena gaisa masa ļoti strauji nomaina otru. Tad varot ļoti viegli kļūdīties. “Gaisa masa pēkšņi pavirzās simts kilometrus citā virzienā, un tad tajā vietā, kur bija prognozēta saule un divdesmit grādi, ir apmācies un ap desmit grādiem. Tā var gadīties,” mūsdienu tendences raksturo meteorologs.

Agro rītu divējādā daba
Kāda tad ir LR1 laika ziņu moderatora ikdiena? “Mēs ar Tomu dalām mēnesi uz pusēm. Tas nozīmē, ka vidēji vienpadsmit rītus viņš, vienpadsmit rītus es lasu ziņas. Parasti ir labi jau iepriekšējās dienas vakarā kārtīgi aplūkot, kas notiek laikapstākļos. Bieži vien radio man ir pirmā saruna tajā dienā. Ceļos pirms sešiem, dodos uz radio, ierodos tur, piemēram, desmit minūtes pāri sešiem un tad ievācu informāciju par jaunākajām prognozēm, par faktiskajiem laikapstākļiem Eiropā un Latvijā un dodos ēterā. Pēc tam seko vēl divi tiešie ētera laiki, kad ir jāaktualizē jaunākā informācija par laikapstākļiem vai jāpastāsta par laikapstākļiem Eiropas un arī pasaules mērogā.”
Lūgts raksturot viņa darbam nepieciešamās īpašības, Daumants teic: “Lūk, te var runāt par sinoptiķi un meteorologu – viņi var būt klusie tipiņi, zinātnieki, bet, lai runātu radio, ir jāpatīk runāt, būt publiskam tēlam. Tavu darbu katru rītu dzird cilvēki un vērtē ik mīļu mirkli. Man ir bijuši pārmetumi, ka reizēm kaut kur aizķeros, kaut ko pasaku ne tā vai arī laika prognoze ir mazliet aizšāvusi greizi: es teicu, ka būs mākoņains, bet mākoņi izklīst. It kā būtu jāpriecājas: o, saule! Bet es pateicu nepareizi.”
Daumants uzsver: “Ja grib strādāt radio vai televīzijā, vispirms ir jāpatīk runāt. Protams, ir ļoti jāinteresē sfēra, par ko runā. Cilvēks jau var sevi arī piespiest, bet pēc kāda laika noteikti apniks tas viss.”
Taujāts par darba priekšrocībām, viņš min gana dažādas lietas. Viena no tām – iespēja darīt to, kas patīk: “Ja patīk laikapstākļi, tad tas ir tāds prieks, ka vari stāstīt par tēmu, kas tevi aizrauj. Pluss noteikti ir arī vide, kurā atrodies. Radio ir dinamiska, radoša, aizraujoša vide, liekas, ka tur notiek visas lietas. Piemēram, mums, Latvijas Radio, nāk ciemos dažādi Latvijā zināmi biznesmeņi, politiķi, un liekas: tas viss tepat notiek.”
Darba pluss un reizē arī mīnuss ir agrais rīta cēliens. “Kādreiz arī agrais rīts ir smuks. Kad piecelies un redzi tās krāsas, putniņus, kas tagad pavasarī čivina. Man tieši sanāk iet cauri Vērmanes dārzam – tas ir piecpadsmit minūšu gājiens, kas mani uzlādē. Izeju cauri Vecrīgai un apskatos, kuri klubi vēl strādā līdz agram rītam, kur cilvēki turpina bohēmu ilgāk – var tādu pētījumu veikt. Man patīk pētīt un vērot.”
Kā vienu no darba ēnas pusēm jaunais vīrietis nosauc publiskumu un tam līdzi esošo vērtējumu. “Mīnuss ir tas: ja kļūdies darbā, tad to dzird daudzi. Gan tad, kad kļūdies ar prognozi, gan tad, kad vienkārši nepareizi runā, jo LR1 klausās diezgan daudz vecu cilvēku, kuri ļoti pievērš uzmanību latviešu valodas pareizībai, un tad ir jācenšas runāt pareizi. Protams, runāt pareizā latviešu valodā nav mīnuss, taču mīnuss ir, kad tavas kļūdas un kļūmes visi pamana,” skaidro Daumants. Pie darba mīnusiem viņš pieskaita arī atbildības izjūtu, kas rodas neikdienišķās situācijās. “Tā ir sava veida atbildība – ja ir kādi ekstremāli laikapstākļi, kas Latvijā gan ir salīdzinoši reti, piemēram, kāds milzīgs putenis. Ļoti pareizi ir jāizstāsta, kur būs putenis, tas noder autobraucējiem.”

Sapnis – veidot raidījumus
Par nākotnes plāniem saistībā ar savu arodu Daumants saka: “Es labprāt veidotu raidījumus. Tieši pašā radio – pirmajā stacijā – viss ir ļoti intensīvi saplānots, tur tik viegli jaunu raidījumu pats nevari ieviest. Nepieciešams ilgāks laiks, pašam sava iniciatīva – jāizgudro savs raidījums un jāstaigā pa stacijām.”
Idejas un doma, ka vajadzētu progresēt “uz to pusi”, esot. “Es ne tikai gribu runāt par laikapstākļiem, bet labprāt runātu arī par citām tēmām. Taču tas – nākotnei. Pašam vienkārši jācenšas un jāstrādā, lai tas notiktu,” apņēmības pilns ir entuziasts.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Runātmīlošais meteoentuziasts

Kategorijas