Rekurzeme.lv ARHĪVS

Saulē balina talonus un lieto vairākkārt

Saulē balina talonus un lieto vairākkārt

“Staigā pa pieturu un meklē vecos talonus. Pēc tam aiznes mājās, logā saules gaismā izbalina un lieto atkal,” šādu ieteikumu “Kursas Laiks” noklausījās kādā sabiedriskā transporta pieturā Liepājā.

“Jau vairākus gadus tā vien braucu,” laikrakstam pastāsta kāda liepājniece, kura izmanto talonu balināšanas metodi. Kontrolieri ne reizes viņas talonus nav atpazinuši kā vairākkārt lietotus.
Pēc dzirdētā redakcija nolēma izmēģināt, kā šāda metode darbojas. Izlietotie taloni tika ar skoču pielipināti redakcijā pie loga. Pēc nedēļas redakcijas kolektīvs secināja, ka viens no taloniem vizuāli līdzinās jaunam talonam.
Gaidot eksperimenta rezultātu, laikraksts pamanīja vēl dažos liepājnieku logos rindiņā salīmētus talonus un secināja, ka tie tiek “žāvēti”, lai atgrieztos apritē.

Blēžus izdodas notvert
Pašvaldības aģentūras “Liepājas sabiedriskais transports” (LST) direktors Gints Lūsis laikrakstam apliecināja, ka par talonu tintes kompostrējuma balināšanas metodi gan viņš, gan kontroles dienestā ir informēti. Taču, viņaprāt, uzņēmums ir pietiekami nodrošinājies pret talonu balinātājiem. “Talona apakšdaļā, kompostrēšanas laukumā, biļetei ir uzdrukātas svītriņas – tā ir aizsardzības josla, kura balē līdz ar kompostrējuma tinti,” pastāsta G. Lūsis. Taču, spriežot pēc “Kursas Laika” veiktā eksperimenta, tinte izbalē ātrāk. Iespējams, ka vizuālas izmaiņas redzamas pēc vairākām lietošanas un talonu balināšanas reizēm.
Kontrolieriem sabiedriskajā transportā iznākot šādus pasažierus notvert. “Mums ir ļoti profesionāli kontrolieri, kuri uzreiz pamana otrreiz lietotos talonus, un viņi ir ļoti neiecietīgi pret šādiem pasažieriem. Protams, pieķeršanas gadījumā iznāk diskusijas un domstarpības,” saka LST vadītājs.

Sodāma darbība
Talonu pārbaudei – lai pierādītu balināšanas metodi – netiekot izmantotas nekādas ierīces, jo tas ir acīm redzams. G. Lūsis gan atzīst, ka noteikti ir tādi pasažieri, kurus kontrole nav pārbaudījusi. “Pasažierim par šādu gājienu, kas ir braukšana bez biļetes, uzliek līgumsodu. Desmit eiro, ja maksā uzreiz, bet 30 eiro – ar pārskaitījumu,” atgādina speciālists.
Iegādāto biļešu un talonu tirdzniecības apjoms vai kādi pārdošanas kritumi, pēc G. Lūša teiktā, neesot saistāms ar talonu balināšanas metodes piekopšanu. “Blēžu nav vairāk kā godīgu cilvēku,” viņš atzīst. “Tāpat kā naudu vilto, lai arī kādas aizsardzības zīmes iestrādātu, vienmēr radīsies kāds, kurš pratīs nemaksāt par transporta pakalpojumiem. Mēs sekojam līdzi tendencēm, lai sabiedriskajā transportā ieviestu arvien jaunas tehnoloģijas. Uzskatām, ka papīra biļete, talons ir vakardiena, tādēļ neplānojam veikt nekādus uzlabojumus esošajā kompostrēšanas sistēmā. Norēķinu pakalpojuma rītdiena ir bezkontakta kartes pielietošana ar nopīkstināšanu, neievadot PIN kodu, arī autobusā un tramvajā,” norāda sabiedriskā transporta aģentūras vadītājs.