Par loča darbu no loča mutes

2017. gada 22. jūnijs 07:00

204

16. jūnijā pēc pulksten trijiem pēcpusdienā Liepājas ostas 80. piestātnē pietauvojās jaunais ostas loču kuģis “Ausma”. Jaunais būs divas reizes ātrāks par veco, varēs kuģot arī, kad ledus kārta būs piecus centimetrus bieza.
“Ausmas” kapteinis Oskars Kadeģis un mehāniķis Jānis Inge izrādīja Igaunijā tapušo moderno kuģi, kas turpmāk darba vietā nogādās Liepājas ostas ločus.
Par kuģa krustmāti LSEZ pārvalde izvēlējās Liepājas aktrisi Karīnu Tatarinovu, un viņa ar prieku piekrita pildīt godpilno pienākumu. “Apsolu rūpēties par kuģa komandu un publicitāti,” sacīja K. Tatarinova. Par kuģa melodiju aktrise bija izvēlējusies Marģera Zariņa dziesmu par kuģu puiku no latviešu kinofilmas “Nauris”. To aktrise nodziedāja kuģa iesvētīšanas pasākumā.
Kas gan būtu jauns loču kuģis bez ločiem? “Ausma” ir vien transportlīdzeklis, kas nogādā ločus darbā. Ko īsti loči dara, kāda ir viņu ikdiena, kādas briesmas viņus apdraud un kādus ļaudis viņi satiek, “Kursas Laiks” jautāja vienam no 13 Liepājas ločiem – Jānim Liepam.
J. Liepa beidzis Liepājas jūrskolu kā elektromehāniķis, tad mācījies par stūrmani Latvijas Jūras akadēmijā. Desmit gadus nostrādājis jūrā un tikai tad uzsācis darbu krastā. Sākumā kā kuģu aģents, bet vēlāk – ostā par satiksmes dienesta operatoru. Šobrīd par loci strādā jau desmito gadu.

Pārzina ostu kā savu kabatu
“Ločiem ir daudz augstākas prasības nekā citās jomās. Noteicošais ir tas, ka jābūt darba praksei jūrā atbilstošā amatā. Ločus nemāca nevienā skolā. Par loci kļūst darbā konkrētā ostā un, jo ilgāk strādā, jo profesionālāks ir locis,” skaidro J. Liepa. Viņš uzskata, ka par īstu loci kļūst pēc pieciem gadiem darba, kad visi ostas nostūri zināmi un kapteiņu triki pazīstami.
“Locis – tas ir ostas akvatorijas forvātera pārzinātājs ar kapteiņa tiesībām, kurš palīdz kuģiem ienākt ostā, iziet no ostas, pietauvoties un attauvoties no piestātnes, pārtauvoties un noenkuroties. Locis sniedz visu nepieciešamo informāciju kuģu kapteiņiem par Liepājas ostas dziļumiem, piestātnēm, tauvošanas specifiku pie dažādām piestātnēm,” tā J. Liepa.
Loču kuģis nogādā loci uz tā kuģa klāja, kurš jāieved ostā. Atkarībā no kuģa izmēriem ir noteikts attālums, kurā kuģis sagaida loci.

Dod padomu, nevis norāda
“Locis ir pirmais cilvēks no Liepājas un no Liepājas ostas, kuru svešzemju kuģa kapteinis ierauga. Pirmais, kurš ar viņu šeit sasveicinās un kurš rada pirmo iespaidu par šo vietu,” stāsta J. Liepa. Sastaptie kapteiņi ir visdažādākie: gan strauji, gan lēnīgi, gan ziemeļnieki, gan afrikāņi, gan zinoši, gan bailīgi, bet ar visiem jāstrādā vienlīdz laipni. Jautāts, vai ir kapteiņu vidū tādi, ar kuriem vieglāk strādāt, J. Liepa atzīst, ka ar profesionalitāti un pārliecinošu kuģa vadību izceļas skandināvi un holandieši.
“Loča padomi ir rekomendējoši, un kuģa kapteinis paliek saimnieks uz sava kuģa. Kapteinim pat ir tiesības lūgt citu loci, ja viņu neapmierina atbraukušā padomi. Liepājas ostas vēsturē gan šāds gadījums man nav zināms. Noteicošais ir, ka locis dod padomu, nevis norādījumu, kā darīt. Locim ir skaidri jāapzinās tās robežas, kur sākas viņa juridiskā atbildība un kur tā beidzas,” stāsta pieredzējušais speciālists.
Padomu sniegšana izklausās viegli, tomēr patiesībā tas ir ļoti atbildīgs process, kur kļūda var maksāt dārgi.

Kapteinim dūša papēžos
Kā izrādās, ar ostas dziļumu un piestātņu izvietojuma pārzināšanu vien nepietiek. “Loča darbā lielu lomu spēlē psiholoģiskā sagatavotība. Ikdienā komunikācija ir ar ļoti dažāda rakstura un mentalitātes cilvēkiem,” atklāj J. Liepa. Esot kapteiņi, kuri uz kuģa ir izveidojuši dzelžainu disciplīnu un kuriem kuģa apkalpe klausa uz vārda, tādēļ kuģis kapteinim kalpo precīzi pēc norādēm, bet esot kuģi, kur uz klāja jau redzams, ka saskarsme starp komandu un kapteini ir vāja. “Var labi redzēt, kad ir saspīlētas attiecības vadošā personāla starpā. Ločiem ir jāstrādā arī kā psihologiem, jo mums noteicošais kritērijs ir kuģošanas drošība.”
Locim, esot uz kuģa, jebkurā brīdī ir jābūt gatavam reaģēt jautājumos par kuģošanas drošību. “Piemēram, ja piemeklē kādi neparedzēti apstākļi. Pēkšņi var pārstāt darboties galvenais dzinējs vai stūres iekārta. Tam var būt visdažādākās sekas, un locim jābūt padomiem šādiem ekstrēmiem gadījumiem, kas ar kuģi var notikt ostā,” stāsta J. Liepa. Tāpat esot jābūt gatavam ne tikai ķibelēm ar kuģi, bet arī ar pašu kapteini. “Uzkāpu reiz uz liela kuģa klāja naktī, ieeju stūres mājā, bet kapteiņa nav. Atradu viņu vienā stūrī gandrīz kā noslēpušos. Bija skaidrs, ka viņš nepārzina savu kuģi un to arī beigās atzina,” atceras J. Liepa. Ar šo kapteini saskāries katrs Liepājas locis, un visiem viņš stāstījis, ka šajā ostā nāk pirmo reizi, lai gan patiesībā nebija pārliecināts. Arī šādās situācijās jāspēj dot pietiekami konkrētus padomus. Tajā pašā laikā locis nekad neķeras pie sveša kuģa stūres rata. Tas jādara kapteinim pašam, lai arī cik ļoti dūša papēžos.

Briesmas uz kāpnēm
Bīstamākā loču darba daļa ir uz loču kāpnēm, kad jāpārkāpj no viena kuģa uz citu. Tas jāizdara jebkuros apstākļos. Vienīgi, ja loču kāpnes pārlieku apledojušas, locim ir tiesības lūgt tās nomainīt. Jūrā visus nejaukos laika apstākļus papildina ūdens, kas ziemā piesalst, vējā traucas pa gaisu, bet naktī apgrūtina redzamību. “Tie ir 8,5 metri bīstama ceļa,” atzīst J. Liepa. Tieši šo pārvaramo metru dēļ locis regulāri apmeklē sporta zāli. “Es apmeklēju svara zāli un esmu izvēlējies īpašu programmu, lai būtu atbilstoša fiziskā kondīcija un vingrums vienlaikus. Arī uzkāpjot uz kuģa, vēl jānokļūst stūres mājā pie kapteiņa, un lieliem kuģiem tas ir kā uzskriet pa kāpnēm līdz sestajam stāvam. Kapteiņi lielos viļņos negrib ilgi stāvēt, viņi vēlas pēc iespējas ātrāk nokļūt ostā,” atklāj locis. Pēc šā skrējiena pa kāpnēm locim ir jābūt gatavam uzsākt pildīt tiešos pienākumus, zibenīgi jānovērtē situācija un jāatrod kopēja valoda ar kapteini.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Par loča darbu no loča mutes

Kategorijas