Mantojuma lietas noved pie nesaskaņām

Kāpēc mantojuma tiesības jānokārto laikus, pieredzē dalās liepājniece Inese, kura uzņēmusies savas vīramātes Valentīnas pilnvaras mantojuma tiesību kārtošanā pēc vīra nāves. Sieviete uzskata, ka Latvijas likumdošanā valda netaisnība.
Ģimenē vienmēr valdījusi mīlestība un attiecības bijušas labas, pastāsta liepājniece. Viss mainījies, kad sākusies īpašumu dalīšana. Ģimenē auga divi dēli no dažādām laulībām: nelaiķa Nikolaja dēls Aleksejs un Nikolaja sievas Valentīnas dēls no pirmās laulības Sergejs, bet abi viens otru sauca par brāli. Dzīves laikā bija noruna, ka abu dēlu starpā tiks sadalītas garāžas, kas atrodas Tosmarē, bet dzīvoklis paliks Valentīnas kundzei. “Visi to labi zināja, un tāpēc Nikolajs neskrēja mantojuma īpašumu novēlēt. Viņš vienmēr teica savai sievai: vēl nav zināms, kurš pirmais nomirs,” atstāsta Sergeja sieva Inese.
Lai tiesātos, jāņem kredīts
Sieviete uzskata, ka šādos gadījumos vecāka gadagājuma cilvēki nezina, kā rīkoties, tāpēc viņa uzņēmusies vīramātes pilnvaras. Dzīves laikā Nikolajs nav atstājis nekādus juridiskus norādījumus, kā sadalīt īpašumu, tāpēc stājas spēkā mantojuma tiesības. Inese, kura šobrīd rīkojas Valentīnas kundzes vārdā, saprot, ka katram dēlam pienākas sava daļa, taču norāda, ka Nikolaja dēlam Aleksejam ir aptuveni 24 tūkstošu eiro parāds valstij par uzturlīdzekļu nemaksāšanu. Jaunais vīrietis no sava tēva sievas Valentīnas mēģinājis pieprasīt četrus tūkstošus eiro, taču sievietei šādas naudas nav bijis, tāpēc tālākais ceļš vedīs uz tiesu. Arī kompromisu, atdodot Aleksejam divas garāžas, nav izdevies rast, un vīrietis no tā kategoriski atteicies. “Viņai tā ir dzīve, kuru viņš tagad mēģina atņemt. Viņš iestāsies mantojumā, tūlīt būs klāt tiesu izpildītāji. Viņam pienākas viena ceturtdaļa. Tā viena ceturtdaļa dzīvokļa un viena puse no garāžām būs aplikta ar tiesas izpildītājiem Zemesgrāmatā. Lai viņu dabūtu ārā no Zemesgrāmatas, ir jāvēršas tiesā, jāņem advokāts, jāsniedz civilprasība. Visa tā nauda, ko nozīmēs tiesa par to vienu ceturtdaļu un divām pusēm, ir desmit dienu laikā jāieskaita tiesu izpildītājiem; ja ne, tad viss nekustamais īpašums nonāks izsolē,” situāciju skaidro liepājniece un piebilst, ka droši vien nāksies ņemt kredītu, lai samaksātu tiesu izpildītājiem.
Likumu vajadzētu mainīt
Tiesas process var ievilkties līdz pat trīs gadiem, dzirdējusi liepājniece un zina, ka tas prasīs laiku, naudu un nervus. Un viss tikai tāpēc, ka nav uzrakstīts testaments. Jaunā sieviete pastāsta, ka, pamatojoties uz uzturlīdzekļu nemaksāšanu, Aleksejam Latvijā ir arestēti visi rēķini un konti, tāpēc viņš regulāri dodas pelnīt uz Krieviju. “Viennozīmīgi, ir vajadzīgas izmaiņas likumā. Ja tu nemaksā alimentus, tad tev nav nekādas tiesības saņemt vispār neko. Par kādu mantojumu var būt runa? Viņš droši var braukt uz Krieviju, vest iekšā to naudu, atpūsties, neko nemaksāt nevienam. Kur ir taisnība?”
Tāpat nelaiķa Nikolaja dēls nemēģinot iepazīties ar Latvijas likumdošanu un uzskatot, ka Krievijas likumi darbojas arī Latvijā. Valentīnas kundzes pilnvarotā persona Inese vēlas, lai cilvēki apzinātos, kādas var izvērsties attiecības ar tuviniekiem, ja iesaistīts īpašums. “Cilvēkiem ir jāzina: ja tev ir īpašums un ja tas ir iegādāts pirms laulības, noteikti ir jābūt noslēgtam pie notāra kaut kādam līgumam vai tam pašam mantojuma līgumam, kurā tiek ierakstīti visi cilvēki.” Pēc sievietes domām, ja tev pienākas mantojums, tad tu to vari saņemt tikai tad, kad esi nokārtojis visas savas saistības ar valsti. Valstij vajadzētu pieņemt likumu – vai nu maksā, vai nesaņem neko, jo uzturlīdzekļu nemaksātāju ir ļoti daudz un valsts nespēj tikt ar viņiem galā. “Es likumdošanai sekoju līdzi, cenšos būt lietas kursā vismaz virspusēji, bet ir jau tādi vecīši, kam nav neviena vai arī ir blakus tādi, kuri, jau pa gabalu redzams, grib ko atņemt. Nepareizi iestāstīt katram vecam cilvēkam var.”
Papīri jāsakārto laikus
Situāciju no juridiskās puses skaidro zvērināta notāre Milda Ancāne: “Neviens cilvēkam nevar aizliegt mantot tāpēc, ka viņš ir kādam parādā. Tiks izsniegta mantojuma apliecība, un notārs aizsūtīs uz Zemesgrāmatu elektroniski reģistrēt to vienu ceturto daļu. Tad uzreiz kreditori var uzlikt hipotēkas virsū, un viss. Bet varbūt viņš paspēj piereģistrēt, momentā pārdot, un tad jau būs par vēlu iejaukties kreditoriem,” iespējamo scenāriju pieļauj juriste.
Vēl kā iespēju viņa min, ka nelaiķa laulātā var no vīra dēla atpirkt viņa daļu. Pēc juristes domām, pieņemt likumu, kurš aizliegtu pretendēt uz mantojumu parādu dēļ, būtu pārāk drastiski un tas būtu cilvēktiesību aizskārums. Tāpēc iesaka cilvēkiem jau laikus sakārtot šīs lietas. Iespējas to izdarīt ir dažādas. M. Ancāne pastāsta, ka ļoti bieži vecāka gadagājuma cilvēki, kuri gatavojas aiziešanai, īpašumu pārraksta vai atdāvina, vai arī noslēdz uzturlīgumu. Tas nozīmē, ka vecāki atdod savam bērnam nekustamo īpašumu, savukārt bērns apņemas par to viņu aprūpēt, apgādāt ar zālēm, ēdienu, ar siltumu un tamlīdzīgi. Zemesgrāmatā īpašums tad tiek reģistrēts uz mantinieka vārda, bet vecajam cilvēkam ir par labu apgrūtinājums, ka bez viņa piekrišanas īpašumu nedrīkst pārdot un ķīlāt. Vēl ir iespējams dāvinājuma līgums un arī testaments, kas ir novēlējums pēc nāves. Var novēlēt vienam bērnam, taču pārējie ir neatņemamās daļas tiesīgie, kuri var pieprasīt savu neatņemamo daļu naudas izteiksmē. “Visbiežāk cilvēki noslēdz dāvinājumus un uzturlīgumus vai arī uzreiz pārraksta, lai pēc tam nebūtu jākārto nekādi mantojumi. Bet tikpat daudzi izmanto arī testamentus.
Skaidrojot tiesisko pusi, juriste atgādina arī, ka uzturlīgums nav apstrīdams, savukārt dāvinājumu var apstrīdēt tiesā un pieprasīt neatņemamo daļu. “Dāvinājuma līgumā var ierakstīt, ka dāvina bērnam par to, ka ir izdarīti kaut kādi pakalpojumi. Turpat nav jāmin, kādi pakalpojumi tie ir. Ja tas ir atrunāts dāvinājuma līgumā, neatņemamās daļas tiesīgie neko nevar pieprasīt,” norāda notāre.
Kategorijas
- Citas ziņas
- Tirgus
- Atbildam lasītājiem
- Laža
- 8778
- Afiša
- Koncerti
- Sports
- Teātris
- Muzejos
- Izstādes
- Citi pasākumi
- Kino
- Balles
- Laikraksta arhīvs
- Video
- Foto
- Reklāmraksti
- Ekonomika
- Veselība
- Lietotāju raksti
- Kriminālziņas
- Kultūra
- Dzeja
- Konkursi
- Dzīvespriekam
- Sports
- Futbols
- Basketbols
- Handbols
- Autosports
- Motosports
- Volejbols
- Vieglatlētika
- Citi sporta veidi
- Florbols
- Hokejs
- Ziemas sporta veidi
- Soču Olimpiskās spēles
- Liepājas amatieru futbola čempionāts
- Lejaskurzemes novadu futbola čempionāts
- Pasaules ziņas
- Vietējās ziņas
- Liepājā
- Latvijas ziņas
- Dienvidkurzemes novadā
- Izglītība
- Sporta sērija "Izrāviens"
- Piedalies konkursā!
- Saeimas vēlēšanas
- Viena diena uzņēmumā
- Izklaide
- Projektu raksti
- Saimnieko gudri
- Atpazīsim melus!
- Kultūras saknes
- Rūpēsimies par vidi
- Mediju kritika
- Eiropā
- Starp divām reformām