Izvēles priekšā – augstskolas; studētgribētāju kļuvis mazāk

2017. gada 29. jūnijs 07:00

Ik vasaru pienāk brīdis, kad jaunieši, meklējot nākotnes iespējas, skatās augstāko izglītības iestāžu virzienā. 2017. gadā Latvijā darbojas sešas universitātes, 23 augstskolas un akadēmijas, 26 koledžas un divas ārvalstu augstskolu filiāles un, pēc Izglītības ministrijas datiem, 2016./2017. mācību gadā valstī kopumā bija 82 914 studentu.

Runājot par augstskolām un to nepieciešamību, jāatzīmē, ka ļoti krasi ir krities studētgribētāju skaits. 2005./2006. gadā reģistrēts 131 tūkstotis studentu, kas ir vislielākais studentu skaits kopš 1990. gada, bet aizgājušajā mācību gadā – mazāk nekā 83 tūkstoši studentu. Līdzīga studējošo dinamika novērota 1999./2000. mācību gadā, kad turpināt mācības vēlējās vien 89 tūkstoši jauniešu.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) apkopotā informācija liecina, ka visbiežāk cilvēki izvēlas studēt vecumā no 29 līdz 39 gadiem. Iespējams, tas skaidrojams ar to, ka augstākā izglītība ir dārga un mācītiesgribētājam sākumā jānopelna nauda, kuru samaksāt skolai. Uzreiz pēc vidusskolas beigšanas studijas turpina tikai aptuveni 2000 jauniešu.
Izmaiņas notikušas arī doktora grādu ieguvēju vidū. 2013. gadā, kad šis rādītājs bijis visaugstākais, doktora grādu saņēma 315 studējošo, bet 2016. gadā šis skaits samazinājies līdz 147 cilvēkiem.
Vērtējot statistikas datus pēc dzimuma, novērojams, ka studentu vidū ir vairāk sieviešu. 2016. gada laikā no gandrīz 16 tūkstošiem studentu, kas saņēma grādu vai kvalifikāciju, 10 tūkstoši absolventu bija tieši sievietes.

Visvairāk iestājas RTU, absolvē – LU
Augstskolu popularitātes ziņā visiecienītākās joprojām ir valsts augstskolas. Aizgājušajā mācību gadā visvairāk studentu jeb 3876 cilvēki iestājušies Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU). Savukārt vislielāko jauno studentu kritumu piedzīvojusi Liepājas Universitāte (LiepU), kur iestājušies vien 278 studenti, kas ir par 16% mazāk nekā 2015. gadā. Arī Vidzemes Augstskolā (ViA) samazinājies uzņemto cilvēku skaits – mīnus 10% jeb tikai 197 jauni studenti.
Sīvākā konkurence redzama starp trim Rīgas skolām, kas “savāc” lielāko daļu valsts studentu – RTU, Latvijas Universitāti (LU) un Rīgas Stradiņa universitāti.
Salīdzinot populārās izglītības iestādes sešu gadu griezumā, stabilākais uzņemto studentu skaits ir RTU un Daugavpils Universitātei (DU), kas šo gadu laikā zaudējusi vien 3% no studētgribētājiem, kā arī LU un Latvijas Lauksaimniecības universitātei (LLU), kas procentuāli zaudējušas vienādu skaitu studentu – 6%. Vissliktāk klājies LiepU un ViA, kas zaudējušas attiecīgi 16 un 10 procentus.
Tomēr uzņemto skaits vēl nenorāda, ka skola ir laba. Svarīgāks rādītājs ir absolventu skaits. Pirmo vietu absolventu ziņā ieņem LU, kuru šajā vasarā beiguši 2744 studenti. No tiem gandrīz divi tūkstoši ir sievietes un 94 studenti ieguvuši doktora grādu. RTU ierindojas otrajā vietā, jo mācības veiksmīgi noslēguši 1877 studenti, no kuriem 744 bija daiļā dzimuma pārstāves un 39 ieguvuši doktora grādu.

Cena ir būtisks aspekts
Runājot ar topošajiem studentiem, visi kā viens atzīst, ka grūti izšķirties starp vairākām labām augstskolām. Izvēles kritēriji katram ir citādāki – viens grib, lai studēt būtu viegli, citam svarīgi, lai skola sniegtu pašu labāko izglītību, vēl kādam visu nosaka cena.
Laikraksts izvēlējās salīdzināt skolas pa pāriem – “lielā” augstskola pret “mazo” augstskolu. No katra pāra tika izvēlēta viena studiju programma un salīdzināta cena par vienu mācību gadu un pieejamās budžeta vietas. No LU tika izvēlēta studiju programma “Pirmskolas skolotājs”, kuru var apgūt arī LiepU. LU mācības izmaksās 1900 eiro par semestri, LiepU – 1460 eiro. LU pieejamas septiņas budžeta vietas, bet LiepU šajā programmā pieejamas tikai maksas vietas.
Informācijas tehnoloģijas iespējams apgūt RTU, kur šāda izglītība maksā 1800 eiro gadā un ir 135 budžeta vietas. DU šāda izglītība maksā 1100 eiro un studenti var cīnīties par 50 budžeta vietām.
Biznesa vadību jaunajiem studentiem piedāvā apgūt ViA, kur tas izmaksās 1558 eiro gadā, savukārt LLU nepieciešami 1200 eiro, lai apmaksātu vienu mācību gadu. ViA piedāvā četras budžeta vietas, LLU – desmit. Pirms izvēlēties skolu, jāsaprot, kas studentam ir svarīgāk – zema studiju maksa vai lielāka iespēja tikt budžeta grupā.
Lai piesaistītu studentus, svarīgas ir ne tikai budžeta vietas, bet arī stipendijas. Katra no šīm skolām piedāvā vairāku veidu stipendijas. Kā izpētīja laikraksts, vidējais stipendiju lielums ir aptuveni 150 eiro mēnesī, kas var palīdzēt segt dzīvošanas izmaksas.

Uzskata, ka skolu ir par daudz
Ņemot vērā studentu un kvalificēto pasniedzēju skaitu, Latvijā pietiktu ar trim līdz astoņām universitātēm, šādu viedokli telekanālā LNT pauda LU rektors Indriķis Muižnieks un RTU rektors Leonīds Ribickis.
RTU rektors pauda viedokli, ka optimālais augstskolu skaits Latvijā būtu “kādas septiņas vai astoņas”, savukārt I. Muižnieks atzina, ka ir skeptiskāks, un domā, ka Latvijā pietiktu vietas vien kādām trim vai četrām. L. Ribickis uzsvēra, ka valsts finansējuma palielināšana augstskolām ļautu piesaistīt, piemēram, kvalificētus pasniedzējus, kas savukārt ļautu uzlabot vietu augstskolu reitingos. Viņam piekrita arī kolēģis, kurš lēsa, ka, rēķinot kvalitāti pret ieguldīto finansējumu, Latvijas augstskolas reitingos būtu pirmajā piecdesmitniekā pasaulē.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Izvēles priekšā – augstskolas; studētgribētāju kļuvis mazāk

Kategorijas