Rekurzeme.lv ARHĪVS

Sašutuši par sēklu nedīgšanu

LIENE ANDERSONE-KOLOSOVA

2017. gada 29. jūnijs 07:00

492
Sašutuši par sēklu nedīgšanu

Liepājas apkārtējos novados vairāki piemājas zemnieki šopavasar novērojuši, ka slikti dīgušas dažādu kultūru veikalos pirktās sēklas. Vieniem nav dīguši dārzeņi, citiem nav izdevies izaudzēt puķu stādus. Sūdzības ir par dažādu uzņēmumu izplatītajām sēklām. 

Neveiksme liek atmest ar roku
“Piecas paciņas gurķu, kur katrā ir vairāki desmiti sēklu. Rezultāts – uz lauka izdīguši tikai 13 stādi, un vēl nav teikts, ka tie izaugs un ražos augļus,” bēdās dalās Priekules novada iedzīvotāja Astra. Viņa prāto, vai gādāt vēl un pārsēt, gādāt jau izaugušus stādus vai mest mieru – cik būs, tik būs. “Vairāk nosliecos uz to, ka nākamgad man lētāk sanāks nopirkt pārdesmit kilogramus gurķu un visu pārējo tirgū un vispār neko vairs neaudzēt. Tikai kartupeļus, un viss!” dusmīga ir saimniece.
Viņa gādājusi dažādu firmu sēklas un ne tās lētākās. “Rēķinu, ka esmu iztērējusi vairākus desmitus eiro,” nopūšas sieviete. Izrādās, nav dīgušas arī pupas, švaki sanākuši burkāni, paretam kāda lopu un sarkanā galda biete izlīdusi. Pirms Jāņiem noravējusi lauku un secinājusi nepatīkamo. “Kāda bija jēga plēst zāli, ja aiz tās nekas nepaliek?” jautā Astra un pieļauj, ka vainīgs ir ilgstošais sausums. “Otrkārt, man liekas, ka ir bijusi kāda brāķa partija – ļoti gribas cerēt, ka tā nav. Tā nav bijis nekad!”

Iesaka sazināties ar ražotāju
Gurķi slikti dīguši arī Nīcas novada “Palmu” saimniecei Dzintrai Lībekai. “Kad sēju no savām izaudzētajām sēklām, piecas dienas, un asni ir ārā, taču no pirktajām sēklām maz dīga. Kā var nedīgt, ja sēkla par dārgu naudu pirkta un likta zemē?” izsaucas kundze. Pa divām reizēm nācies sēt arī tomātus. Toties labi auguši burkāni un sīpolloki, pupas. Neveiksmē ar audzēšanu sieviete par galveno iemeslu min sēklas nepiemērotību valdošajiem apstākļiem – pavasaris bija sauss.
Līdzīgās domās ir arī Nīcas centrā dzīvojošā Vaira. Par sēklām aprēķinājusi izmaksas 150 eiro apmērā par gurķiem vien. “Zeme sausa, bet varbūt pēc lietus vēl viss notiks un būs,” viņa vērtē. Labi sanākušas lopu un sarkanās bietes, bet no burkāniem vēl ne vēsts.
“Tas ir sausuma dēļ, jo maijā taču nebija ne pilītes ūdens. Kad jūnijā divas reizes uzlija, tas bija ļoti maz,” teic pensionāre Dzintra Jaremenko no Nīcas un stāsta: “Šis tas jau ir sadīdzis, bet daudz kas nav audzis vispār. Piemēram, izmērcētus zirņus iesēju un ne desmit nesadīga. Kartupeļi un gurķi sadīga, bet dilles gan ir švakas. Kad sēju pašas izaudzētas sēklas, gurķi zem plēves sadīgst ātri. Šogad esmu dzirdējusi, ka daudziem tieši nedīgst pirktās gurķu sēklas. Tomāti siltumnīcā gan man labi no pirktajām sēklām.”
Viņa iesējusi arī asteres. “Vispār neviena neiznāca, lai gan sēju siltumā un mitrumā – siltumnīcā. Man bija sešas paciņas sagādātas!” dusmojas Dzintra. “Veikalā, kur gādāju sēklas, gāju ar sūdzību. Teica, ka veikals nav vainīgs, un iedeva koordinātas. Lika pašai sazvanīties ar ražotāju un izplatītāju.”

Jāievēro sēšanas apstākļi
Patērētāju tiesību aizsardzības centra Konsultāciju un sūdzību departamenta direktore Edīte Drozda sacīja, ka sūdzības par sēklu kvalitāti un augiem ienākot ļoti reti, jo, pirmkārt, cilvēki visticamāk situāciju atrisina citādā veidā – vēršas pie pārdevēja un ražotāja, otrkārt, varbūt šādās situācijās vispār nekādi nereaģē un samierinās. “Iedzīvotājam, protams, ir tiesības vērsties pie pārdevēja ar sūdzību, bet viņiem jārēķinās ar to, ka ir jāievēro uz sēklu paciņām norādītie noteikumi – sēšanas apstākļi. Tikpat labi uz iedzīvotāja sūdzību pārdevējam un ražotājam ir tiesības atbildēt pretim, ka cilvēks nav pratis pareizi tās iesēt un kopt, nav ievērojis norādījumus,” saka centra pārstāve. Vienlaikus viņa iesaka vērsties Valsts augu aizsardzības dienestā. Tur laikrakstam norādīja, ka uz sēklu paciņas arī jāpaskatās sēklu dīgtspēja. Sūdzību gadījumā ir jābūt saglabātai sēklu paciņai un iegādi apliecinošam čekam, ideāli, ja arī ir dažas sēklas pāri palikušas, ko vajadzības gadījumā pārbaudīt sēklu analīžu laboratorijās.