Ar močiem iezīmē Latvijas kontūru

2017. gada 29. jūnijs 07:00

214

Piecās dienās teju divi tūkstoši kilometru uz močiem apkārt Latvijai laikapstākļos, kas mainīguma ziņā vairāk līdzinās Īrijai – tāda ir bilance ceļojumam, kurā jūnija vidū devās sešu draugu kompānija no Liepājas un Kuldīgas novada. Vienīgā eksistenciālā doma, pieveicot ik dienas vidēji 300 kilometru, bijusi – kaut nu tehnika izturētu! Lietū mērcēti un saulē kaltēti, nu viņi ir atgriezušies.

Saved kopā mīlestība uz tehniku
Tieši mīlestība uz močiem savedusi kopā un nu jau par draugiem padarījusi liepājniekus Dzintaru, Arturu, Daini, Renāru, Mārtiņu un rendenieku Anatoliju. Pirms leģendārā brauciena apkārt Latvijai viens otrs pat savā starpā nav bijuši pazīstami, vairāk kopā tusējuši un Liepājas apkaimi uz močiem iepazinuši Dzintars, Renārs un Arturs. Taču, kad, iedvesmojoties no Latvijas simtgades ekspedīcijām un tautieša, kurš ar vecu “Minsku” cerēja aizbraukt uz Indiju, dzimusi doma par ko līdzīgu, tikai ne tik tālu, kompānija novākusies lielāka. Atpakaļceļā Engurē piepulcējies vēl septītais braucējs – Gatis, kurš agrāk nav ticis darba dēļ.
Jautāti, kā gatavojušies pasākumam, puiši smej: kā nu kurš. Tehnikas parks vecuma ziņā bijis visai dažāds – no 1993. gadā ražota līdz 2004. gada “zirdziņam”. “Vienam spēkrats gandrīz kā jauns, no cita vēl iepriekšējā vakarā skrūvgriezis atrauts.” Divi “BMW”, trīs “Hondas” un divi “Aprilia” – visi, izņemot vienu, bijuši vairāk vai mazāk piemēroti paredzētajam maršrutam – asfalta un grants seguma ceļiem, kuru attiecība bijusi apmēram 3:1. Speciāli braucienam spēkrati tālredzīgi aprīkoti ar jaunām riepām. Grūtāk gājis Dainim, kuram braukšana ar “plikām” riepām bijusi kā ar vasarenēm ziemā. Piedzīvoti pat vairāki kritieni, bet, par laimi, veiksmīgi. Grants posmos puiši biedru dabūjuši uzgaidīt, līdz viņš ar savu šosejnieku tos panācis. Un tagad viņi uzteic draugu, ka izturējis, domājuši jau, ka padosies pirmajā dienā.
Vērtējot ceļu kvalitāti, braucēji atzīst, ka fiziski smags bijis lietū piebriedušais grants posms pirmajās dienās gar Lietuvas robežu, bet Latgalē asfalts vietām bijis kā Liepājas pusē grantētais – vienos ielāpos. Tomēr kopumā izvēlējušies izbraucamu maršrutu – “pilnīgi pa kuitiem ne”.

Laikapstākļi pārbauda izturību
Atbildīgais par nakšņošanas vietām bijis Mārtiņš – viņam uzticēts izplānot, kur droši pārlaist naktis teltīs. Kā puiši tagad joko, labi, ka nolemts gulēt katram savā, lai netraucētu citus ar suinīšanos vai krākšanu. Un vispār – kompānija sevi nosauc par ideālu – visu garo ceļu esot iztikuši bez kašķiem. Taču dažubrīd korekcijas ceļojumā un naktsmāju izvēlē ieviesuši laikap-stākļi.
Dienā, kad puiši devušies ceļā, Liepāja viņus Rucavas virzienā pavadījusi ar lietu. Spēcīgas lietavas turpinājušās arī otrajā dienā, virzoties gar Lietuvas robežu. Lai gan visi bijuši saģērbušies ūdeni necaurlaidīgos tērpos, tas bijis apgrūtinoši un nomācoši. Tālab pēc divu dienu mērcēšanās pieņemts lēmums meklēt viesu māju, kurā izžāvēt drēbes un sasildīties. Tāda atrasta pie Nirzas ezera – brīvdienu māja “Ezerzemes”, kur ciemiņu ērtībām pat iekurta pirts.
Braucēji atzīst, ka viskritiskākais bijis tieši trešās dienas rīts, kad pēc izkarsēšanās pirtī, pamodušies desmit grādos un, lai nenosaltu, bijuši spiesti savilkt mugurā visas drēbes, kas paņemtas līdzi. Vēlāk jau uzspīdējusi saule un labais noskaņojums atgriezies. Vakarā pat testējuši vietējo šmakovku Mārtiņa dzimšanas dienai par godu. Viņi salīdzina, ka Latgalē laikapstākļi bijuši tik kontrastaini kā Īrijā – desmit minūtes līst, pēkšņi parādās saule un pēc desmit minūtēm atkal gāž kā ar spaiņiem.
Lai gan māte daba ceļotājiem slapjumu dāvājusi vairāk nekā dāsni, vienu dienu atgadījies kuriozs ar dzeramo ūdeni. Zinot, ka nakšņošana būs pie ezera, kur 10 kilometru rādiusā neviena veikala, nopirkuši pieclitrīgo bačoku, bet pamanījušies to ceļā pazaudēt. Laikam atraisījies, spriež puiši. Vēlāk palīdzību meklējuši kādās mājās, kur uz jautājumu, vai ūdens akā ir dzerams, saņēmuši strupu atbildi, ka vēl neviens no tā nav nomiris.
Līdzi ņemamās pārtikas grozs bijis pieticīgs – makaroni un mednieku gaļas konservi. Pārējo sapirkuši pa ceļam veikalos. Biežākā maltīte bijusi tūristu iecienītie “makaroni po flotski”. Laikam ēdiens bijis tas, kas nakšņošanas vietās kompānijai pievilinājis dzīvniekus. Draudzēties nākuši suņi, kaķi un pat zaķis. Meitenes gan braucējiem nav ķērušās. Kā tā? “Par daudz dubļu, par maz hroma un ādas jaku,” uzjautrinās ceļotāji un apsver, ka nākamreiz nohromēšot močus un paši ietērpšoties ādās.

Atstāj liecību par sevi
Kopumā cilvēki Latvijā esot ļoti atsaucīgi, izpalīdzīgi. Daudzi “tajā galā” brīnījušies, ka puiši mērojuši tik tālu gabalu. Par piemiņu liepājnieki visās pilsētās un ciemos, kur piestājuši, atstājuši uzlīmes ar Liepājas ģerboni. Arī uz Igaunijas robežstaba, kuru rotājušas jau vairāku citu ekspedīciju uzlīmes.
Kā viena no obligātajām apskates vietām un brauciena mērķiem bijuši visi četri Latvijas galējie punkti, no kuriem Liepājai tuvākais atrodas Bernātos, bet pārējie – Daugavpilī, Zilupē un Rūjienā. Iespaidīgs šķitis tā saucamais Draudzības kurgāns – 1959. gadā uzbērts uzkalniņš ar vidū iestādītu ozolu par godu trīs valstu tautu draudzībai cīņās – Krievijas, Baltkrievijas un Latvijas robežu satekpunktā. Pārsteidzis, ka Krievijas pusē zāliens izpļauts gluds kā futbollaukumā, kamēr mūspusē un Baltkrievijā – īsti džungļi.
Runājot par vietām, ko vēl apskatījuši, puiši uzskaita lielākoties “tūristu klasiku” – Sarkanās klintis, Kolkas rags, Irbenes radiolokators, Ventspils govis, un atzīst: lai iepazītu katru pilsētu, ciematu labāk, būtu vajadzējis ceļojumam atvēlēt ilgāku laiku – vismaz septiņas dienas. Tomēr īpaši atmiņā iekritusi Kara tehnikas kolekcija Ilūkstē ar tur redzētajiem tankiem un Apes vecā mototrase. Vēl “otrā malā” pārsteiguši daudzie kalni.
Pase pierobežā nekur neesot prasīta un arī policijas ekipāžas teju divus tūkstošus garajā posmā nav satikuši nevienu. “Varbūt mūsu bija par daudz un viņi baidījās līst ārā no krūmiem,” nosmej puiši.
Mājās Liepāja atkal sagaidījusi ar lietusgāzēm. Uz mola bildējušies slapji līdz pēdējai vīlei, bet laimīgi.
Piesviežot aptuvenās izmaksas, braucēji lēš, ka katram ceļojums izmaksājis ap diviem simtiem (atkarībā no moča un paša ēdelības). Bet prātā jau jauni plāni – nākamais brauciens varētu būt pa Igauniju.

+ 5

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Ar močiem iezīmē Latvijas kontūru

Kategorijas