Zvērīga kaķēnu slepkavība atklāj problēmu Aizputē

2017. gada 13. jūlijs 07:00

11535

Zvērīga kaķēnu slepkavība atklāj problēmu Aizputē

Liepājas ielā 8, pamestā mājā, kurā aizputnieki ierīkojuši nelegālu atkritumu izgāztuvi sadzīves lietām, pagājušajā nedēļā zvērīgi tika nogalināti vairāki kaķēni. Vēl jūnijā dzīvi jaunās kaķu mājās uzsākuši PMK mikrorajona klaiņojošie minkāni, kas ar iedzīvotāju gādību sterilizēti un vakcinēti. Kaķu mīļotāji ir gan priecīgi, gan sašutuši, gan norūpējušies par to, kas notiek Aizputē ar klaiņojošiem dzīvniekiem.

Kaķēnu zvērīgā slepkavība pamestajā namā ir tikai problēmas redzamā daļa, kas norāda, ka kaut kas nav īsti pareizi. Atbraucot notikuma vietā, Liepājas ielā 8 jau rosījās Valsts policijas inspektori. Saprotams, ka nežēlīgi izturējušies pret dzīvniekiem un meklēs vainīgos. Stāsts ir par ko citu – par to, kā līdz šādai attieksmei var nonākt. To, ka īsti labi nav, atzīst gan kaķu piebarotāji, vainojot pašvaldību bezdarbībā un kaitniecībā cilvēcīgiem risinājumiem, gan pašvaldība, savukārt norādot uz kaķu mīļotājiem, ka tie veicinājuši dzīvnieku populācijas strauju pieaugumu pilsētā.

Sisti ar nūjām un atstāti
Par nežēlīgo attieksmi pret dzīvniekiem Liepājas ielā 8 “Kursas Laikam” pavēstīja aizputniece Mirdza Spīre, kura laiku pa laikam, nākot no tirgus, nolikusi kaķēniem kādu ēdamo. “Gāju tur vēl pirmdienā, 3. jūlijā, bet jau otrdienā kaķi bija sasisti. Divi gulēja beigti asiņu peļķēs. Skaidri redzams, ka nosisti ar kādu priekšmetu. Man trīcēja rokas, un biju ļoti dusmīga. Tad nāca tas vīrietis, kurš laikam te saimnieks, un prasīja, ko te darot. Atcirtu viņam – ka nav viņa daļa, jo biju šokā. Viņš solīja sūdzēties, ka staigāju pa privātīpašumu, bet kāds tur īpašums? Tur ir izgāztuve. Man radās aizdomas, ka viņš izrēķinājies ar kaķiem, bet varbūt tā nemaz nav. Es nezinu.

Tas, kas tur noticis, ir ļoti nežēlīgi un necilvēcīgi. Asinis pa visām malām, beigtie kaķi mētājas atkritumos. Visi nav nogalināti, jo tur bija vairāk. Tie slepkavnieki noteikti nāks atkal un mēģinās vēl,” tā M. Spīre.
Īpašums nesen nonācis SIA “Darkon” rīcībā kopā ar topošo brūža ēku Liepājas ielā 10–7. Par ēkas rekonstrukciju “Kursas Laiks” jau rakstīja. Būvniecība šajā adresē jau uzsākta, bet koka namiņš aiz žoga palicis nepieskatīts. “Tur ir nelegāla izgāztuve. Jau esam lūguši pašvaldību izvietot pie tuvējās mājas gružu konteineru, lai novērstu to, ka visi, kam nav slinkums, gružus izmet tukšajā mājā vai apkaimē. Tad gružus no mājas izvedīsim un aiznaglosim visas ieejas, lai neviens iekšā netiek. Par kaķiem nebija ne jausmas, jo es tur iekšā negāju. Pietika pie durvīm paskatīties, lai saprastu, ka problēma jārisina,” tā SIA “Darkon” īpašnieks Ruslans Levickis. Viņš atzina, ka saticis sievieti, kura pret viņu bijusi neiecietīga, tādēļ aizrādījis, ka Liepājas iela 8 ir privātīpašums. “Jau tāpat mums tur viss būs jāsavāc un jāsatīra un vēl kāds kaut ko nes klāt. Atkritumu novākšana maksā naudu,” saka R. Levickis.
Iedzīvotāja no Liepājas ielas 6 “Kursas Laikam” pastāstīja, ka kaķi no grausta nupat pārvākušies dzīvot zem viņu nama malkas šķūnīšiem. “Tur ir pavisam trīs kaķenes, kas nepārtraukti dzemdē. Kaķi ir visapkārt. Mēs būtu ļoti priecīgi, ja viņas sterilizētu,” tā aizputniece.

Tur aizdomās domes kaķu vīru
Problēma nav tikai dažos nogalinātos kaķos pagājušajā nedēļā. Minči arī iepriekš pazuduši, un saimniekiem ir savs viedoklis par notikušo.
Pašvaldībai kādu laiku bijis algots dzīvnieku ķērājs. PMK mikrorajona kaķu mīļotāji domes kaķu vīru tur aizdomās par dzīvnieku bendēšanu un nobēdzināšanu, lai arī neko nevar pierādīt. “Pagājušajā gadā man pazuda runcītis. Tad arī atklāju, ka mūsu mājas pagrabā salikti slazdi. Divus no tiem izlaidu, meklējot savu kaķi, jo pagrabā bija tumšs. Pavisam pagājušajā gadā pazuda desmit kaķi. Ķēra viņus domes algotais darbinieks. Es redzēju, kā vakaros piebrauc tumša automašīna pie mājas. Bijām pie viņa mājās, jo teica, ka tur ir mans runčelis. Koridors bija pilns ar kaķu vilnu, tādēļ secinājām, ka viņš tur kaķus nožņaudz vai kā citādi piebeidz. Neviens jau to neatklās, kā ir patiesībā,” tā M. Spīre.
Aizputnieks Linards Blūms “Kursas Laikam” atklāja savu aizdomu pamatu: “Sākām meklēt, kur kaķi paliek, jo tie cilvēkiem piederēja, nebija nekādi klaiņojošie dzīvnieki. Kaimiņienei pazuda kaķītis. Jautāju, vai ir kāds kaķis aizvests uz Saldus patversmi. Tur atbildēja, ka nav neviena. Ja kaķi nekur nenonāk, tad kur viņi paliek?”
“Es savu kaķi laukā vairs nelaižu. Drošības nolūkos. Vienu kaķi mēs no viņa nagiem izglābām. Atvedām mājās. Es domāju, ka kaķu vīrs viņus turpat savās mājās arī nogalina. Nekur viņus neved: ne pie veterinārārsta, ne uz patversmi. Bet tās ir mūsu aizdomas, nevis kādi pierādāmi fakti. Fakts ir tas, ka kaķi no mikrorajona pazuda, bet pie veterinārārsta Aizputē un patversmē Saldū nav manīti,” stāsta Vija Lidovska, neformālās kaķu biedrības līdere.

Saliedējis sods par barošanu
Pērn Aizputes novada pašvaldība pieņēmusi saistošos noteikumus, kuros noteikts, ka par kaķu barošanu cilvēku var sodīt ar 30 eiro lielu naudas sodu, bet, ja pieķers atkārtoti, tad jāmaksā 50 eiro. “Šis pašvaldības noteiktais sods arī bija pamats mūsu neformālās biedrības izveidošanai. Es to sapratu kā bezjēdzīgu, cietsirdīgu un trulu rīcību. Viss sākās brīdī, kad vienai pensionētai skolotājai patiešām bija jāiet uz domes Administratīvo komisiju. Par laimi Melitai Blūmai, pašvaldība nebija publicējusi pati savus saistošos noteikumus un iztikām bez soda maksāšanas. Nevarēja piespriest,” atceras V. Lidovska.
Pensionāri, kuri piebaro kaķus, vēlējušies tos sterilizēt un cerējuši uz domes atbalstu. “Gājām uz domi. Atbalstam savācām 299 iedzīvotāju parakstus. Pieņēma jaunus saistošos noteikumus, pēc kuriem iznāca, ka mums pašiem vien kaķi jānoķer un par savu naudu jāsterilizē un jāvakcinē,” tā V. Lidovska, paužot neizpratni, jo šie kaķi klaiņo pašvaldības teritorijā un nav iedzīvotāju privātīpašums. L. Blūms piebilst: “Mēs esam par modeli “Noķer, sterilizē, atlaid!”, kā dara visās civilizētās vietās, bet te nolemj nāvei.”
Saistošajos noteikumos noteikts, ka kaķus barotāji drīkst notvert, sterilizēt un vakcinēt, bet vēlāk tiem jāuzturas noteiktā barošanas vietā. “Tāda bija domes palīdzība pie noķeršanas un sterilizācijas,” uzsver V. Lidovska, norādot, ka pensionāram kokā sēdošu mežonīgu kaķi notvert ir grūti un var beigties ar miesas bojājumiem.

Izveido jaunas un stilīgas mājas
Jau šogad pašvaldībai rakstīts projekts par kaķu namiņu būvi, tomēr atbalsts atteikts. “Martā sākām darboties paši. Cilvēki saziedoja naudu, skolēni darināja namiņus. Domāju, ka mums visiem kopā ir izdevies,” pauda V. Lidovska, izrādot nesen tapušos namiņus, kuros jau ievākušies pirmie sterilizētie iemītnieki.
Pie kaķu mājiņu darināšanas darbojusies Aizputes vidusskolas mājturības skolotāja Agrita Fausta. “Ik gadu zaļajā praksē kopā ar citiem skolotājiem bērni kaut ko jauku padara. Šogad mūsu kopīgi izstrādātajā projektā mēs nolēmām uzdāvināt cilvēkiem, kuri rūpējas par bezsaimnieka kaķiem, mājiņas. Vēlējāmies parādīt, ka arī bezsaimnieka kaķi var dzīvot savādāk – civilizētāk – un ka tas nav ne pārmērīgi dārgi, ne sarežģīti. Uztaisījām trīs mājiņas, un bērni sašuva ļoti daudz spilventiņu. Tagad tur iekšā ir mīksti un mājīgi,” stāsta pedagoģe.
Būvējot kaķu namiņus, viņa pētījusi pasaules pieredzi. “Visā šajā lietā par bezsaimnieka kaķiem es saredzēju, ka varu darīt ko derīgu, kaut ko radīt, lai tieši palīdzētu klaiņojošiem dzīvniekiem. Es pārliecinājos, ka cilvēki deg par savu lietu un darbs, kas ieguldīts kaķu namiņos, nebūs veltīgs. Lasīju Dzīvnieku aizsardzības likumu un sapratu, ka viss ir izdarāms un nav nekā neiespējama. To pārrunāju ar savām draudzenēm un paziņām, ielikām ziņojumu ar lūgumu ziedot līdzekļus, lai varētu sterilizēt šos kaķus. Mājiņās dzīvo tie kaķi, kuri ir sterilizēti par aizputnieku naudu, kas saziedota tiešajā akcijā. Domāju, ka pirmā akcija “Noķer, sterilizē un atlaid!” ir izdevusies, par spīti tam, ka pašvaldība mūs neatbalstīja. Arī mājiņu projekts bija iesniegts pašvaldībai Vides uzlabošanas konkursā, bet neguva atbalstu,” atceras skolotāja.
PMK ir viens no Aizputes daudzdzīvokļu namu mikrorajoniem. Arī citos ir klaiņojošie dzīvnieki. “Šī ir maza sakārtota saliņa, kas parāda, kā var būt arī citur, ja vien ir griba. Tagad šie kaķi ir normāli veselīgi dzīvnieki, kuri nerada apdraudējumu sabiedrībai,” pauda A. Fausta, piebilstot, ka viss bijis iespējams ar cilvēku atsaucību: gan ziedojot naudu, gan dzīvnieciņus turot pie sevis mājās pēc sterilizācijas operācijas.
Vēl vienu aspektu, kādēļ kaķu namiņu ciematiņš ir nepieciešams, atklāj V. Lidovska: “Pilsētā ir cilvēki, kuri ir veci un vientuļi. Viņi vēlas būt kādam vajadzīgi. Tālab nāk pabarot kaķīšus un jūtas laimīgi, arī kaķi jūtas laimīgi. Es nesaprotu, kādēļ to liegt, kādēļ mēģināt sodīt līdzcietību, kā to vēlējās izdarīt pašvaldība.” Neformālās kaķu biedrības līdere uzskata, ka nežēlīgā incidenta Liepājas ielā 8 nebūtu, ja visi kaķi pilsētā būtu sterilizēti un dzīvotu glītos namiņos.

Ko domā pašvaldībā?
Lai noskaidrotu Aizputes novada deputātu viedokli par klaiņojošiem dzīvniekiem, “Kursas Laiks” uzrunāja deputātu Gundaru Siseni un Aizputes novada domes priekšsēdētāju Juri Grasmani. Nejautājām par noraidītiem iedzīvotāju projektiem, jo tie jau noraidīti, vai arī kurš atbildēs par noslepkavotiem kaķiem Liepājas ielā 8, jo jautājums ir par problēmu kopumā un nākotnes redzējumu.
G. Sisenis atzina: “Problēma ar klaiņojošajiem kaķiem ir jāsaprot saknē. Ir bezatbildīgi ļaudis, kuri šo kaķi iegādājas un domā, ka tā ir spēļmantiņa, ko var izsviest uz ielas. Tā klaiņojošie dzīvnieki rodas. Man pašam šobrīd ir suns. Ir bijis arī kaķis, sterilizēts. Kaķis ir tāds patstāvīgāks dzīvnieks, grib iziet viens no dzīvokļa vai mājas, tāpēc cilvēkiem vajadzētu sterilizēt savu mājas dzīvniekus. Klaiņojoši dzīvnieki ir arī infekcijas pārnēsātāji. Iet bērns un mēģina pabarot, noglaudīt, bet kaķis ieskrāpē. Kā mednieks varu pateikt, ka lauku teritorijās lielu apdraudējumu rada klejojoši suņi. Tā saucamajā suņu laikā mājas suņi noraujas un skrien uz kaimiņu mājām pat kilometru un vairāk. Šajā laikā tie ir agresīvāki. Šeit ir daudz aspektu un visi ir jāņem vērā.”
Uzņēmuma “Elpa” apkaimē, tiesa, ārpus teritorijas, arī savulaik bijuši klaiņojošie kaķi. “Bija jātiek galā, jo šeit tuvumā nevar būt klejojošo dzīvnieku midzenis, citādi Pārtikas un veterinārais dienests aizslēgtu ražotni. Tas jau nekas, ka žogs ir apkārt – dzīvnieki meklē pārtiku un atrod ceļu,” norāda G. Sisenis, kurš ir arī uzņēmējs.
Deputāts atsaucas uz viedokli, ka par pieradinātu dzīvnieku atbild pieradinātājs. Nevarot būt tā, ka cilvēks tikai baro, bet pārējais lai ir citu cilvēku problēma. “Sterilizēšana, vakcinēšana, prettārpu zāles un citas lietas arī mājdzīvniekiem ir vajadzīgas. Humānisms, atstājot kaķi dzīvu, ir vairāk par viņa barošanu. Protams, ka gadījums, kad kaķi spīdzina, sit, izturas pret to nežēlīgi, ir nosodāms. Ir klaiņojošo dzīvnieku iemidzināšana, kas ir legāls pasākums.”
G. Sisenis uzsver, ka klaiņojošs dzīvnieks var būt neglābjami slims un var būt gadījums, kad iemidzināšana ir humānākais risinājums. Viņš arī atzīst, ka jābūt iedzīvotāju un pašvaldības sadarbībai, jo sevišķi pilsētā, kur klaiņojošo dzīvnieku ir vairāk. “Līdz šim nav nācies tikties ar tiem, kuri baro dzīvniekus. Aizputē šis jautājums biežāk paliek izpilddirekcijas pārziņā, bet es noteikti neizvairītos no problēmas risināšanas un esmu gatavs izteikt savu viedokli par konkrētiem risinājumiem, jo no savas pieredzes zinu, kāda atbildība ir par mājdzīvnieku. Klaiņojošu dzīvnieku barošana, neskatoties, kas būs tālāk, ir bezatbildīga rīcība.”
J. Grasmanis atzīst, ka pēdējā laikā pašvaldībai pastāvīgā darbā dzīvnieku ķērāja nav. “Ir cilvēks, kurš šos pienākumus ir gatavs veikt atbilstoši pašvaldības pasūtījumam uz atsevišķa līguma pamata. Ja ir problēma, tad slēdzam atbilstošu līgumu un viņš veic darbu. Jūnijā ir atnākuši divi iesniegumi: no Pasta ielas un no tās pašas Liepājas ielas, kur nepieciešams dzīvnieku ķērājs. Problēma ir zināma. Tomēr viens iesniedz iesniegumu un grib, lai dzīvniekus izķer, citi atkal ir pret to.” Deputāts pastāsta, ka vispirms par konkrēto vietu uzzina, cik daudz tur ir dzīvnieku. Pēc izķeršanas tos kādu laiku patur, ja gadījumā ir noķerts kāds mājas mīlulis. Ja neviens nemeklē, tad kaķus ved uz Saldus patversmi. “Ar praksi “Noķer, sterilizē un atlaid!” ir tā, ka sterilizētam kaķim pēc operācijas ir nepieciešama pieskatīšana. Ir bijuši atsevišķi gadījumi, kad iedzīvotāji paši ir kaķi notvēruši, dome apmaksā rēķinu par sterilizāciju vietējā veterinārā klīnikā, bet tad ir skaidri zināms, ka par dzīvnieku pēc operācijas parūpēsies. Man nav pieņemama situācija, kad nupat sterilizētu kaķi atlaiž dabā. Viņš taču ir zāļu iespaidā. Šī shēma ir iespējama, līdzdarbojoties iedzīvotājiem. No tā paša PMK mikrorajona – zinu, ka mana pirmās klases skolotāja, kuru cienu, sāka piebarot kaķus un vēl teica, lai tikai viņus neķer. Pagāja pāris gadi, un viņai vairs nepietika pensijas, lai visus pabarotu. Sākumā bija divi, pēc tam četri, tad jau desmit. Viņa nāca un lūdza, lai ķer rokā. Būtiskākais ir sterilizēt. To retie vēlas darīt, jo sterilizācija maksā naudu.”
Nepatīkamākais šajā lietā esot tas, ka sabiedrība sāk sadalīties kaķu mīlētājos un piebarošanas pretiniekos. “Zinu par kaķu mājiņu projektu, ko domē neatbalstīja. Es šajā lietā tieši neesmu iekšā, bet par pašu kaķu māju izvietošanas vietu var būt diskusijas. Šobrīd tās atrodas netālu no daudzdzīvokļu mājām. Nav gluži tā, ka visi ir sajūsmā par šo vietu. Es pieļauju, visiem būtu labāk, ja kaķu nami atrastos mazliet nomaļākā vietā.”
J. Grasmanis uzsver, ka pašvaldība pārstāv visu iedzīvotāju intereses un mēģina tās sabalansēt. “Mēs arī iepriekš neesam dzinuši nevienu ārā. Nelaime ir, ka cilvēki apvainojas par pašvaldības tābrīža nostāju un vairāk nerunā. Ir jāņem vērā, ka pašvaldībai katra kaķa gadījumā ir jāmaksā par tā noķeršanu, par degvielu, par katru operāciju un par turēšanu Saldus dzīvnieku patversmē. Tas viss ir no aizputnieku kopējās naudas. Jebkurā gadījumā – situācija Liepājas ielā ir nepieņemama, bet tur jau sākas policijas kompetence.”

+ 16

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Zvērīga kaķēnu slepkavība atklāj problēmu Aizputē

Kategorijas