Rekurzeme.lv ARHĪVS

Domstarpības sašķeļ “Lauku sētu pilsētā”

ANITA PLATACE

2017. gada 20. jūlijs 07:00

2926
Domstarpības sašķeļ “Lauku sētu pilsētā”

Pēc astoņu gadu vienota darba tirdziņā “Lauku sēta pilsētā” zemnieki un citi produktu ražotāji ir sašķēlušies. Apmēram puse no viņiem izveidojusi jaunu biedrību un atradusi citu tirdzniecības vietu.

“Kursas Laiks” iepazīties ar situāciju devās pagājušajā trešdienā, kad “Lauku sēta pilsētā” Skuju ielā 5/7 vārtus ver no pulksten 14. Redzams, ka tirgošanās notiek vien vienā no abiem laukumiem un tirgotāju pulciņš sarucis. Apmeklētāju netrūkst, bet vairāki jūtas apmulsuši, jo nevar ieraudzīt agrākos tirgotājus. Piemēram, kāda kundze interesējas, kur palikuši iecienītie piena pārdevēji, pie kuriem vēlējusies iegādāties saldo krējumu. Kad grobiņniece Laima Kukuka no auto izceļ kastes ar zemenēm, sastājas pagara rinda. Pircēju netrūkst arī jauno kartupeļu un citu dārzeņu pārdevējiem. Vairāki tirgotāji atklāti teic, ka par notikušo šķelšanos nevēlas runāt.
“Viss notiek uz labu, man pašai tā dzīvē ir bijis,” saka rucavniece Olga Dūrēja, kura ar pašceptu maizi tirdziņā piedalās no pirmās dienas. Parasti viņa uz šejieni braucot sestdienās, bet šoreiz ieradusies arī trešdienā, lai atbalstītu savējos. O. Dūrēja atzīst, ka kaut kādai kārtībai jābūt, visatļautība neder. “Produkcija jānodrošina tik daudz, lai pietiktu visiem.”
Maizes namiņā viņai pirmo dienu jauna kaimiņiene – Svetlana Jurecka, kura cep “Svetas maizi”. S. Jurecka novērtē namiņa ērtības, kas esot lielākas nekā Pētertirgū. Vai viņa šeit paliks – to rādīšot laiks.
Tirdzniecība notiek no pilsētas domes nomātā laukumā, bet līdzās atrodas otrs laukums, kas ir biedrības “Liepājas Optimistu pulka” īpašums un kur tiek organizēti dažādi pasākumi.

Izpērk stundas laikā
Otru daļu zemnieku sastopam Krūmu ielā 62, kas no iepriekšējās vietas atrodas relatīvi netālu. Vairāki tur uzrunātie pircēji teic, ka uz Skuju ielas tirdziņu nav gājuši, tas šķitis par tālu. Jaunais tirdziņš izvietojies zālainā laukumā deviņstāvu ēku tuvumā un to iedzīvotājiem ir vairāk pa rokai. Piedāvājumā gan piens un tā produkti, gan dārzeņi un gaļa, maize un konditoreja. Tirdzniecība kūsā, un ieinteresētība jūtama no abām pusēm. “Sestdien stundas laikā viss bija izpirkts,” par iepriekšējo tirdzniecības reizi stāsta zemniece Adele Baltaviča no Durbes novada.
“Te ir labi,” priecājas rucavniece Gunita Pričina. Vai tā būs arī ziemā? Laiks rādīšot.
Pārvietojoties starp tirgotājiem, gan jāskatās zem kājām, jo laukums – paugurains un nelīdzens. Iepriekš tas bijis suņu pastaigu laukums. Acīmredzami šāds reljefs prasīs daudz līdzekļu un darba tā labiekārtošanā. “Nekas, ieguldīsim,” pauž A. Baltaviča.

Apvērsumam nenotic
Neapmierinātība ar “Lauku sētas pilsētā” iekšējo kārtību rūgusi ilgāku laiku. Jau iepriekš zemnieki “Kursas Laikam” dažkārt stāstīja par netīkamo noteikumu, ka tirdziņa teritorijā viņiem jāuzturas līdz tā darbalaika beigām arī tad, ja viss ir iztirgots ātrāk. Mājās tik daudz darāmā, bet šeit jānīkstot bezdarbībā.
Neapmierinātība izskan arī par dalības maksu, kas arvien pieaugot. A. Baltaviča stāsta, ka tā no 30 eiro uzkāpusi līdz 65 eiro mēnesī. Arvien esot solīts, ka pēc laukuma iekārtošanas maksa būs mazāka, bet tā – gluži otrādi – pieaugusi.
Tirdziņa oficiālā saimniece ir biedrība “Liepājas Optimistu pulks”, ko vada valde, bet praktiski tās darbu koordinē biedrības līdere Skaidrīte Solovjova. Un tieši viņas vadības stilu daudzi min kā šķelšanās iemeslu. Viņa tirdziņā visu izrīkojot pēc sava prāta.
S. Solovjova neslēpj, ka zinājusi par daļas zemnieku neapmierinātību. “Tas brieda, bet es neticēju. Astoņus gadu varējām sadzīvot kā viena ģimene.” “Apvērsums” noticis, kad viņa saslimusi un trīs mēnešus nav bijusi uz vietas.
“Ne visiem patika noteiktā kārtība, bet vadītāja viņu spiedienam nepakļāvās. Neviens cilvēks jau nav ideāls. Man personīgi ne pret vienu nekādu iebildumu nebija,” saka Māris Plāciņš, viens no “Liepājas Optimistu pulka” valdes locekļiem.

Katram savs mērķis
No 25 pastāvīgajiem tirdziniekiem atdalījušies 14 un apvienojušies biedrībā “Lauku sēta”. S. Solovjova uzskata, ka nosaukums ir nozagts, lai maldinātu pircējus un viņi domātu, ka pārcēlies viss iepriekšējais tirdziņš. Tā domāt vedinot arī jaunās biedrības izplatītās informatīvās lapiņas. Pircēji atnākot pie vārtiem un samulsuši jautājot, kur tad tagad ir tirdziņš. Arī jaunā tirdziņa darbalaiks ir identisks.
“Nekas nav nozagts,” attrauc G. Pričina, vaicāta, kāpēc biedrībai izvēlēts šāds nosaukums. Vārdi “lauku sēta” esot arī nosaukumos citviet Latvijā.
S. Solovjova norāda, ka “Liepājas Optimistu pulkam” šeit ir arī cits mērķis – latviskās dzīves ziņas kopšana, “viņiem – tikai tirgošanās”. Cittautiešiem ticis mācīts, ka te nav tikai “rinoks”, bet latviešu sēta ar tās tradīcijām.
S. Solovjova cer uz “Lauku sētas pilsētā” atkopšanos un aicina pievienoties jaunus dalībniekus. Te esot niša tieši mazajiem ražotājiem, kuriem citur grūti ieiet, piemēram, ar konditoreju. M. Plāciņš stāsta, ka dārzeņu tirdziņā pietiek, būtu vēl vajadzīgs piens. Viņš spriež, ka pircēju plūsma nezudīs, jo “ieradumam liels spēks”. “Laukums tukšs nepaliks,” pārliecināta arī S. Solovjova.