Ķilavmaižu vietā – lauku labumi

2017. gada 20. jūlijs 07:00

1370

Grobiņā pie pilskalna darbu sācis Martas kiosks. Tajā savus ražojumus pārdod mājražotāju un amatnieku biedrība “Grobiņas spēkavots”, kurā ir 16 dalībnieki.

Par savas tirdzniecības vietas nepieciešamību jau neilgi pēc biedrības izveides pagājušajā gadā runāja tās “krustmāte” Dace Lēvalde.

Novērtē sortimentu
“Es te netālu strādāju un izlasīju, ka pārdošanā kazas siers. Esmu liela sierēdāja, vienalga, kāda tā šķirne,” atklāj bārteniece Zane. Viņu kā laucinieci saistot ne visi šeit nopērkamie produkti, bet pašas mājās neražotie gan. Piemēram, maize ar sēklām, zivis. “Man te patīk, tā nav visur nopērkamā produkcija,” vērtē Zane.
Arī grobiņniece Olita norāda, ka tiem, kuri pamatproduktus izaudzē savā dārziņā, šeit gribas nopirkt kādu našķi. Viņa jau nogaršojusi gan sierus, gan ķirbju maizi, bet visvairāk interesē ģimenē iecienītās zivis, un “taka būs iestaigāta”. Olita spriež: nozīme ir tam, ka ražotāji ir pazīstami, tāpēc produkts nešķietot bezpersonisks. Viņa arī cer, ka šeit produktiem ir mazāks uzcenojums nekā veikalos.
“No kolēģiem dzirdēju par balto sviestu un zivīm. Zinu, ka te ir fantastiska maize,” ar noteiktu mērķi iepirkties atnākusi medzeniece Evija.
“Pircēji novērtē, ka sortiments ir plašs un katram produktam ir vairāki piegādātāji – tātad iespēja izvēlēties,” novērojusi pārdevēja Līga Ekšteina. Viņa saimniecībā palīdz tēvam – ZS “Baroni” īpašniekam, tāpēc zina produkcijas tapšanas procesus un var par tiem pastāstīt citiem. Kioskā Evija strādā brīvprātīgi, citās dienās viņu nomainīšot pārējie “Grobiņas spēkavota” biedri.

Pazina katru pircēju
Līga stāsta, ka grobiņnieki ir sava novada patrioti, ienāk paskatīties, bet lielākoties arī ko nopērk. Pircēji arī novēlot veiksmīgu tirgošanos un labu izdošanos.
Tirdzniecības vieta pie pilskalna nav izvēlēta nejauši – agrāk tur bijis populārs kiosks, kur varēja iegādāties gan saldējumu un limonādi, gan bulciņas, ķilavmaizītes un arī stiprākus dzērienus. Pašlaik gan šeit nevar norēķināties ar karti.
“Te ir tāds sentiments!” iespaidos dalās Grobiņas novada domes priekšsēdētājs Aivars Priedols. Viņam vēl atmiņā toreizējās ļoti garšīgās ķilavmaizītes, ko šeit pircis un notiesājis pa ceļam no skolas uz mājām. Kioska toreizējā saimniece Martas kundze tagad uz apmeklētājiem noraugās no portreta pie sienas. “Viņa bija kā mamma, zināja, kā katru “zvirbulēnu” sauc un no kurām mājām tas atlidojis,” stāsta A. Priedols. Lai arī tirgots alkohols, Marta pratusi nodrošināt zināmu kārtību.
Olita atminas, ka bērnībā šajā kioskā pirktais saldējums šķitis tik ekskluzīvs. Esot pavīdējusi ideja ķilavmaizītes gatavot atkal.
Pašlaik kioska darbalaiks ir piektdienās pēcpusdienā un sestdienās rīta pusē. Ja būšot pieprasījums, tas varētu būt atvērts arī pārējās dienās.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Ķilavmaižu vietā – lauku labumi

Kategorijas