Deputāti sāk uzklausīt aizputniekus

2017. gada 20. jūlijs 07:00

4035

Pie mums ir bijuši Eiroparlamenta deputāti, Saeimas deputāti, ministri un citas svarīgas personas. Šodien ir liels notikums, jo pie mums pirmo reizi Aizputes novada pastāvēšanas vēsturē ir atnākuši novada domes deputāti, 14. jūlijā atklājot tikšanos ar Aizputes novada Kultūras un tūrisma komitejas locekļiem, sacīja Aizputes senioru biedrības “Piesaulīte” vadītāja Edīte Dovkante.
Deputāti uzsākuši jaunu praksi – tikties ar iedzīvotājiem. Šajā reizē – ar “Piesaulītes” biedriem, lai uzklausītu viņu ieteikumus darbam un labākai sadarbībai.

Pirmie pie vārda tiek seniori
“Šī konkrētā tikšanās ir gan mūsu, gan senioru iniciatīva, jo gribējām tikties un mums ir, ko pārrunāt. Šī nav aģitācijas sapulce, bet īstas darba sarunas par reālām lietām, kas Aizputē būtu jādara,” “Kursas Laikam” pirms sarunas ar senioriem sacīja novada domes deputāts Mārtiņš Sants.
Savukārt deputāte, Kultūras un tūrisma komitejas vadītāja Jolanta Berga “Kursas Laikam” atklāja, ka tikšanās ar dažādām iedzīvotāju grupām turpmāk būs komitejas ikmēneša darbakārtībā. “Saprotams, ka mēs nevaram iet pie katra aizputnieka mājās, tādēļ pirmkārt organizējam tikšanās ar iedzīvotāju grupām, kas apvienojušies biedrībās. Esam plānojuši, ka tikšanās varētu notikt Aizputes novadpētniecības muzejā katra mēneša otrajā piektdienā pulksten 13, tomēr interesentus lūdzam iepriekš sazināties. Kā redzat, šodien esam Pasta ielā,” tā J. Berga.
Deputātu plāns ir izzināt iedzīvotāju vēlmes un uzzināt ieteikumus par pilsētas labiekārtošanu un problēmu risināšanu, bet pēc tam iesniegumu veidā tos nodot domei tālākai izskatīšanai un realizācijai. Uz tikšanos bija ieradušies četri komitejas pārstāvji, tostarp Imants Ozols un Inta Rudzīte.
Uz pirmo tikšanos ar iedzīvotājiem bija atnācis arī aizputnieks Jānis Lauks, kurš jau ilgāku laiku atjauno Aizputes tūrisma objektu – Malkas pili, ko savulaik izveidoja Eduards Dambergs.

Skatu bojā grausti un vandaļi
“Aizputei ir vecpilsēta, bet patiesībā no tās ir maz kas palicis pāri. Tepat Pasta ielā ir vairākas mājas, kas tūdaļ sabruks, lai arī ir vēstures pieminekļi. Tajā pašā laikā novadam ir attīstības plāns 2012.–2020. gadam, kur ir ļoti daudzas labas lietas iecerētas. Es gribētu, lai jaunā domes sastāva deputāti to paņemtu un izstudētu. Plānā ir minēti termiņi konkrētām lietām, kas nav izpildīti. Es domāju: ja to, kas rakstīts attīstības plānā, patiešām pildītu, Aizpute izskatītos citādi,” sarunu iesāka E. Dovkante. Viņa pauda uzskatu, ka novadā tērē daudz naudas tūrisma infrastruktūras sakārtošanai, tomēr pilsētas centrā vēsturiskās mājas pārvēršas graustos un praktiski zūd vērtības, kuras parādīt atbraucējiem. Ir jaukas taciņas, bet galā grausts.
Kā otro problēmu E. Dovkante min jau sakārtoto vietu postīšanu, ko viņa pati pieredzējusi, kad kopā ar vīru sakopuši avotiņu netālu no dzirnavām. Vēlāk tur uzdarbojušies vandaļi. Arī pašvaldības sakoptās vietās Tebras senlejā notikuši vandālisma akti.
E. Dovkante, apkopojot senioru vēlmes, ieteica realizēt vairākus sabiedrības izglītošanas projektus.

Iesaka atpirkt “Šekumu”
Atceroties savus panākumus vides sakopšanā Kalvenes un Jelgavas ielas krustojumā, kas saukts arī par “Aizputes šekumu”, seniori ieteica turpināt lietas sakārtošanu. “Tur ir vajadzīgs normāls, pārskatāms krustojums,” sacīja viens no pensionāriem. Savukārt E. Dovkante norādīja, ka dome teritoriju var atpirkt no īpašnieces. “Ja tas ir nepieciešams sabiedrības vajadzībām, tad ir likums, kas paredz kārtību, kādā īpašums atpērkams,” noskaidrojusi “Piesaulītes” vadītāja.
Klātesošie vīri viennozīmīgi pārstāvēja viedokli, ka “Šekumā” jāveido plašāks krustojums, kuru var labi pārskatīt, kā arī brīvi veikt plānotos manevrus. Dažas sievas gan klusiņām “Kursas Laikam” pauda, ka arī puķu dobes tur labi izskatītos. Patlaban nojauktā grausta vietā zeļ senioru sasētais āboliņš.

Atmasko deputātu
Aizkustināts par graustu problēmu Aizputē, deputāts I. Ozols aicināja arī seniorus rīkoties. “Jūs esat tādi aktīvi cilvēki. Uzaiciniet uz tikšanos advokātu Grīnvaldu, kuram visi tie grausti pieder! Šis advokāts visu apgriež ar kājām gaisā, un neko no viņa piedzīt nevar. Viņš paņem ēku, un tā mēslu čupa stāv, bet, līdzko gribi ko darīt, tad parādās cena par mēslu kustināšanu,” problēmu skaidroja I. Ozols.
Iesācis darbus dalīt, deputāts turpināja: “Nav jau pareizi tā domāt, ka mēs, rau, tā dome – mums vien tik jāstrādā. Mēs visi dzīvojam Aizputē. Par to pašu Tebras piesārņojumu, ko te runāja. Te tak sēž iepriekšējo sasaukumu deputāti. Paši izrakstīja trubas likt un laist Tebrā to, kas tur ietek. Esat taču mazliet līdzvainīgi.” Visbeidzot I. Ozols uzskaitīja ļoti daudz lietu, ko vajadzētu pilsētā darīt, līdz E. Dovkante atmaskoja pašu deputātu. “Jūs taču tagad runājat gluži kā mēs. To vajadzētu un to vajadzētu, bet mēs no jums sagaidām, kad teiksit – to darīsim un šo izdarīsim. Kad būs griba darīt, tad mēs palīdzēt varam – iesim visi un kopā darīsim,” tā senioru līdere.

Darbu netrūkst
Pamanījuši, ka deputāts I. Ozols gatavs no runām pāriet pie darbiem, daži seniori uzreiz atrada mākslinieka cienīgu nodarbi. “Palūkojiet, kādas mums tās Aizputes zīmes! Puļķis un šilte galā. Ne pēc kā tas neizskatās. Tagad taču esam novada centrs, vajadzētu kaut ko solīdāku, piemēram, Aizputes ģerboni un zīmes tādas iespaidīgākas. Ozola kungs varētu tās skaisti nokrāsot,” ierosināja viena no “Piesaulītes” seniorēm. Te deputāts sāka atrunāties: par zīmēm esot domāts un kaut kas jau izdomāts, tomēr krāsot viņš gan neiešot.
“Jokus pie malas! Tu jau, Ozol, esi mākslinieks pirmām kārtām! Nekrāso, bet ņem un izdomā, kā tur visam jābūt, lai ir smuki un lepni, kā Aizputei pieklājas! Kas tad cits domās? Prasījuši jau esam mākslas skolā, bet viņiem visu vasaru brīvdienas, tā ka atliek vien paļauties uz tevi,” sacīja pensionāre.
Kamēr I. Ozols tirgojās ar sievām, krāsos vai nekrāsos, domās vai nedomās, tikmēr deputāti J. Berga, M. Sants un I. Rudzīte kārtīgi pierakstīja citus ierosinājumus, un to patiešām bija daudz. Gan kur likt no autoostas pazudušos burtus, kas tagad glabājas kroga ēkā iepretī pilij, gan arī to, kurā sētā vajadzētu zāli pļaut vai arī kur savācama nelegāla izgāztuve, gan kā tikt pie bruņinieka pilskalnā, neejot cauri pilij.

Komunikācijas vakuuma sekas
“Kursas Laiks” uz Aizputi brauca pēc uzaicinājuma palūkot, kā notiek rakšanas darbi Brīvzemnieka bulvārī aiz J. Mātera ielas. Tur šobrīd iekārto pilsētas notekūdeņu trasi. Mazdārziņu īpašniece sūrojās par to, ka posta stādījumus, pat nebrīdinot, cik platā joslā būs rakšana. “Strādnieki apzāģēja ķiršus, izraka ērkšķogu krūmus un aizveda sev līdzi. Par ķiršu zariem nav žēl, lai tiek cilvēkiem malka, bet ērkšķogu krūms bija labs, ražoja. Visu dārzu ņēma un piebēra ar māla pikām. Varēja vismaz iepriekš pabrīdināt,” tā mazdārziņa īpašniece.
Noteikti daudzas lietas notiktu citādi, ja cilvēki savā starpā vairāk runātu, tādēļ apsveicama ir jaunā Aizputes novada domes Kultūras un tūrisma komitejas uzsāktā prakse uzklausīt iedzīvotājus. Visticamāk šīs sanāksmes kļūs arī par sava veida sūdzību grāmatu, kur ļaudis sūrosies par to, ko nav uzzinājuši laikā, tāpēc jānovēl deputātiem pacietība uzklausīt visus un spēks palīdzēt. Jāpiebilst, ka, pēc “Kursas Laika” novērojuma, cilvēki visos novados un pilsētās reti kad izšķir, kura domes amatpersona atbild par kādu konkrētu lietu, viņi pazīst tos, kurus ir vēlējuši, un no viņiem prasa.
“Katrs sākums ir grūts. Mēs jau to saprotam pat labāk nekā deputāti. Neviens jau uz viņiem nedusmojas, tikai ievēlējām tieši viņus, lai viņi darītu, prasītu, ko darīt, un teiktu, ko un kā ir ieplānojuši darīt. Tad viss būs kārtībā un bez nepatīkamiem pārsteigumiem,” tā viena no pensionārēm pēc sapulces un kopīgas mazdārziņu apskates Brīvzemnieka bulvārī.

+ 3

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Deputāti sāk uzklausīt aizputniekus

Kategorijas