Rekurzeme.lv ARHĪVS

Logo

Divreiz pierāda, ka Liepājas ezeru var pārbrist

ANITA KANTĀNE
Laikraksta arhīvs

2017. gada 27. jūlijs 07:00

2324
Divreiz pierāda, ka Liepājas ezeru var pārbrist

Pusotras stundas laikā pieveikti 2,6 kilometri un pārbrists pāri Liepājas ezeram ar kājām, “Kursas Laikam” ar piedzīvoto 19. jūlijā dalījās Ainars Kupšis. “Neticu!” šādu apgalvojumu vērtēja Liepājas ezera pārzinātājs, ihtiologs un biedrības “Liepājas ezers” pārstāvis Ēvalds Urtāns. “Tagad ticu,” viņš sacīja 25. jūlijā, ezera vidū spiežot roku bridējiem – A. Kupšim un Sindijam Eizengraudiņam.

Otrdienas rītā “Kursas Laiks” bija liecinieks A. Kupša un S. Eizengraudiņa gājienam pāri ezeram. Šo gājienu izprovocēja “Kursas Laiks”. Kad laikraksts A. Kupšim pastāstīja, ka Ē. Urtāns netic viņa teiktajam, vīrietis sacīja, ka ir gatavs vēlreiz doties pāri ezeram. 
Abi draugi 25. jūlijā devās ezerā no Jaunās ielas gala un pie Golodova dambja satikās ar Ē. Urtānu un “Kursas Laiku”, kuri ezerā devās ar laivu.
Ūdens līmenis ezerā vēl ir augsts – iemeslu, kāpēc nav noticējis, atzīst ihtiologs. Otrs iemesls – šis ir pirmais gadījums viņa darba pieredzē, kad kāds paziņo, ka pārbridis ezeru. Esot dzirdēts, ka pirms 25 gadiem bijis kāds drosminieks, kurš to izdarījis. Dziļākā vieta ezerā varētu būt aptuveni trīs metri.

Rūpīgi gatavojas
Ideja par Liepājas ezera šķērsošanu dzimusi pērn. A. Kupšis uzzinājis, ka jaunsargiem bijis pasākums, kura laikā viņi briduši ezerā, un Norvēģijā dzīvojošais latvietis sācis atlasīt informāciju par ūdenstilpi. Svarīgi bijis saprast, kāda ezerā ir grunts, kāda ūdens temperatūra, cik tas ir aizaudzis, kura ir pārejas seklākā vieta. Ziņas vīrietis meklējis internetā, sazinājies ar zvejniekiem, dabas pētniekiem un ezera vides pārzinātājiem.
A. Kupšis uzsver, ka bija padomāts arī par drošību. 19. jūlijā viņa kompānija bija Jānis Dēklavs un Zane Dambīte. Trim bridējiem sekojusi laiva, kas nepieciešamības gadījumā palīdzētu. Izvēlētais maršruts – no Jaunās ielas gala, garām Golodova dambim, tālāk līdz Liepājas lidostai.
Kaut arī notika rūpīga gatavošanās, atbildes uz daudziem jautājumiem radās tikai gājiena laikā. Ezera grunts bijusi cietāka, nekā domāts, ūdenszāles traucējušas mazāk, nekā paredzēts. Ūdens bijis pietiekami silts, un neviens no gājējiem nenosala. Visiem bridējiem kājas bijušas apautas. A. Kupšis ūdenī devies parastās drēbēs, J. Dēklavam mugurā bija hidrotērps. Nevienā vietā ūdens līmenis nav sniedzies augstāk par krūtīm.
Pēc pārbrišanas A. Kupšis secina, ka ūdenszāles vairāk ir ezera pusē pie Liepājas. Novērojumam seko ieteikums: ja kāds brien pāri ezeram un viņam sāk pietrūkt spēka, labāk doties lidostas virzienā, nevis uz Liepāju. Tāpat būtu jārīkojas, ja apgāžas laiva. Cietušajiem labāk doties lidostas virzienā. Pilsētas pusē būs vajadzīgs lielāks spēks, lai izlauztos cauri ūdenszālēm, kas pagurušam gājējam var neizdoties.

Nav pirmā reize
Trijotnei un viņu drošības komandai 19. jūlijā ezera šķērsošana izdevās. A. Kupšis gājienu atkārtoja 25. jūlijā, jo ir azartisks ekstrēmu atpūtas veidu piekritējs un vēlējās ikdienā Liepājā dzīvojošiem parādīt, ka tas ir iespējams. Otrajā reizē viņa domubiedrs bija liepājnieks S. Eizengraudiņš un maršruts jau tika pieveikts bez drošības laivas sekošanas. Abi liepājnieki Liepājas ezeru reiz jau iekarojuši – jaunībā gājuši vairāku dienu pārgājienā ap ezeru. Nakšņojuši teltīs, un gājiens ildzis vairākas dienas. Toreiz viņu mērķis bijis apiet apkārt ūdenstilpei, turoties pēc iespējas tuvāk ūdenim.
Gājiena iedvesmots, Ē. Urtāns atzina, ka ekstrēmās atpūtas cienītājiem varētu sarīkot Jaunās ielas kausa izcīņu, kurā par uzvarētāju kļūtu visātrākais ezera trases šķērsotājs. Arī A. Kupšis idejai saredz attīstību, jo viņam patīk šādi izaicinājumi. Vīrieša pērnās vasaras piedzīvojums – uzkāpšana Monblānā.

Leģendas jau ir
Par Liepājas ezeru Norvēģijā dzīvojošais latvietis saka: tas ir unikāls ar dabas daudzveidību un tūrisma iespējām. Viņš domās uzbur veiksmīgi darbojošos tūrisma taku, kas vestu apkārt ezeram un kam būtu vairākas apstāšanās vietas. Katrai no tām jābūt ar leģendām apvītu stāstu. Vairāki A. Kupšim jau zināmi, piemēram, par “Liepājas metal­urga” teritoriju. Tā padomju gados no ezera puses stingri pieskatīta, un makšķerniekiem bijuši savi knifi, kā palikt neredzamiem.
Ē. Urtāns pastāsta, ka arī pats Golodova dambis ir leģendām apvīts. To savulaik iecerējis inženieris Golodovs kā ceļu pāri ezeram, lai nebūtu jābraukā apkārt. Ticis tikai līdz pusei, un labi, ka tā. Citādi ezera ekosistēma ciestu. Jau tagad dambis darbojas kā līcis, kur vienā pusē krasts izskalojas un veidojas sanesumi.
Vēl viena leģenda varētu būt par nogrimušo kuģīti. Ē. Urtāns lēš, ka tas ir zvejnieku kuģis. Kāpēc tas nogrimis, ihtiologs nezina. Bet tas ezerā iezīmēts ar boju, lai laivotāji tam neuzskrietu virsū.
Svarīgi pieturas punkti tūrisma takā būtu Liepājas lidostas teritorija, putnu ceļi un Nīcas puse. No Otaņķiem zemnieki kādreiz esot ar zirgu braukuši pāri ezeram uz Liepāju un ūdens zirgam sniedzies tikai līdz vēderam.
Kategorijas

Kategorijas