Rekurzeme.lv ARHĪVS

Vai tiešām pārcelšanās uz dzīvi ārzemēs ir labs finansiālais risinājums?

2017. gada 31. jūlijs 07:00

266
Vai tiešām pārcelšanās uz dzīvi ārzemēs ir labs finansiālais risinājums?

Statistikas dati ciparu izteiksmē nebūt nav iepriecinoši, ja skatāmies, cik cilvēku ik gadu izvēlas doties prom no Latvijas, lai strādātu un dzīvotu ārzemēs. Un apgalvojums, ka projām dodas vien labas un vieglas dzīves tīkotāji, jau sen vairs nav vērā ņemams. Visbiežāk projām no Latvijas darbam un dzīvei ārzemēs doties izvēlas cilvēki, kurus šeit neapmierina darba apstākļi, atalgojums, vai nodokļu sistēma.

Lielākā daļa no tiem, kas devušies projām, joprojām sapņo par iespēju atgriezties mājās – savā valstī vienmēr ir labāk, nekā svešumā. Un strādāšana ārzemēs ir vien iespēja, kā pelnīt nedaudz vairāk, lai lielāko daļu nopelnīto līdzekļu tāpat atvestu vai atsūtītu mājās tuviniekiem – to pašu paņemto kredītu nomaksai vai tamdēļ, lai palīdzētu Latvijā palikušajiem tuviniekiem ar iztikas līdzekļiem. Un, lai gan pastāv sabiedrībā pietiekoši plaši izplatīts uzskats, ka Latvijā nopelnīt teju neko nav iespējams (algas par mazu un dzīve/ikdiena par dārgu), pārcelšanās uz dzīvi ārzemēs ne vienmēr ir labākais risinājums. Liela daļa cilvēku dodas uz ārvalstīm vien strādāt, periodiski atgriežoties mājās, un tie tad arī ir ļaudis, kas sapņo atgriezties Latvijā pavisam, uzskatot darbu ārzemēs vien par pagaidu risinājumu, līdz mājās būs iespējams atrast darba vietu, kurā atalgojums saskanēs ar vēlmēm (rēķinu nomaksai un atbilstošai ikdienas dzīvei). Kamēr no tiem, kas devušies uz patstāvīgu dzīvi un darbu ārvalstīs – daļa jau vairs nemaz neplāno atgriezties Latvijā.

Arvien vairāk dzirdot un lasot dažādus veiksmes stāstus – par jaunajiem uzņēmējiem, cilvēkiem, kas dodas no pilsētām dzīvot uz laukiem un veido savas saimniecības, cilvēkiem, kas atrod alternatīvas iespējas, lai spētu saprātīgi iztikt un dzīvot šeit arī ar tām algām, kādas nu ir – gribas domāt, risinājumi ir pieejami vienmēr, atliek vien piemirst konkrētām rakstura īpašībām un pietiekami stiprai vēlmei un motivācijai, lai arī dzīvojot Latvijā finansiālā situācija nespiestu doties uz ārzemēm strādāt un dzīvot.

Domājot par tiem, kas savulaik iekrituši kredītu jūgā, un nu spiesti doties projām, atkal jādomā par statistiku. Tas pats patēriņa kredīts joprojām ir ļoti pieprasīts Latvijas iedzīvotāju vidū. Un cilvēkiem izdodas veiksmīgi atmaksāt savus aizņēmumus, arī dzīvojot un strādājot Latvijā. Tātad – kāpēc vieniem sanāk, bet citiem ne? Jā, arī dažādi apstākļi un situācijas spēlē savu lomu, lai neteiktu – visiem ir vienādas iespējas. Tomēr – kā jau minēts – risinājumus atrast var vienmēr.

Došanās uz dzīvi ārzemēs nav finansiāls risinājums. Risinājums finansiālām grūtībām var būt papildus darba meklēšana, jauna darba meklēšana ar lielākiem ienākumiem, savu zināšanu papildināšana, lai varētu kandidēt uz augstāku amatu, ikdienas tēriņu ierobežošana, atsacīšanās no dažādām ekstrām vai ikdienā ne obligāti nepieciešamām lietām, lai varētu iekļauties ikmēneša budžetā un dažādi citi varianti. Kamēr došanās uz patstāvīgu dzīvi ārzemēs patiešām ir vēlme uzlabot savu dzīves līmeni. Protams, tas nav nekas nosodāms, jo katram no mums ir tiesības izvēlēties to kā vēlamies dzīvot – un, ja ir iespēja dzīvot greznāk, skaistāk un sev tīkamākos apstākļos (dažādās izpratnēs), tad dzīve ārzemēs var būt gluži piemērota. Šeit gan iederas teiciens, ka ''zāle kaimiņa žoga pusē vienmēr izskatās zaļāka'' un nav tā, ka ārvalstīs iebraucējiem vienmēr būs labāka dzīve. Arī skumjie stāsti par strādniekiem ārzemju fabrikās, nenopelnot teju neko, nav nekas nedzirdēts. Tomēr, katrs pats izvēlas to, kā dzīvot un veidot savu ikdienu. Iespējams, tas ir principa jautājums.

Lai nu kā, lai nezaudētu savu finansiālo stabilitāti, nebūt nav jādodas strādāt un dzīvot ārvalstīs. Cilvēks vienmēr var gribēt vairāk – lielāku mašīnu, lielāku māju, labāku dzīvi, tomēr vai tas vienmēr ir nepieciešams, lai justos un dzīvotu labi – jautājums uz kuru katram jāatbild pašam.