Zemenes audzēt atmaksājas vairumā

2017. gada 3. augusts 07:00

1387

Dzīvo pilsētā, saimnieko laukos. Šādu modeli var sastapt Dunalkas pagasta ZS “Upmaļi”, kur tēvam piederošajā īpašumā darbojas Aiva Gūža un Renārs Šeškauskis. Viņi ar ģimenēm ziemā dzīvo Liepājā, bet vasarā Dunalkā audzē zemenes. Aiva teic, ka šādam dzīvesveidam gardā kultūra ir vispiemērotākā, lai gan zemeņu lauki darbu prasa no agra pavasara līdz rudenim.

Sāk ar ieguldījumu
Zemenes “Upmaļos” aug 1,3 hektāros, ražu dod ap 60 tūkstoši krūmu. Aiva uzskata, ka ar pāris simtiem nav vērts sākt, nopelnīt varot tikai ar vairumu. Sākumā bijis nepieciešams liels ieguldījums, ko veicis Renārs.
Līdzekļi nepieciešami plēvei, apūdeņošanai. Lai valgme tiktu laukam aiz pagasta ceļa, nācies urbties tam pa apakšu.
Viens no laukiem jau sagatavots jauno stādiņu uzņemšanai, zeme pirms tam pamatīgi sastrādāta. Tos ņem no pirmā gada pašu augiem. Stādīšanu veiks Polijā pirkts agregāts. Aiva teic, ka zemenes jāiestāda līdz augusta vidum, tad nākamajā pavasarī un vasarā tām jau lieli krūmi.
Zemenes tiek stādītas plēves caurumos, ūdeni pievada pilienu sistēma. Šāda tehnoloģija atrisina divas galvenās audzēšanas problēmas – nezāļu apkarošanu un laistīšanu.
Pēc ražas novākšanas krūmiņiem nogriež lapas, lai iznīcinātu iespējamās slimības un kaitēkļus, pret kurām ķimikālijas viņi nelieto. Arī rindstarpas ar raundapu neapstrādā, tajās atļauj augt zālītei, ko appļauj. “Te nav neviena ķīmijas pile, un arvien vairāk cilvēku spēj to novērtēt.” Pārmēslotām zemenēm aromāts esot, bet garšas ne.

Iegūst uzticību
Pa ražojošo lauku pastaigājas stārķi un dara labu darbu – nolasa gliemežus. Gadoties gan, ka pārknābj laistīšanas cauruli un tā jālabo.
Aiva stāsta, ka eksperimentē – vāc ogas no ceturtā gada lauka, jo krūmi tur smuki, ogas – lielas. Šo stādījumu atstās vēl uz piekto gadu.
Aiva lēš, ka Dunalkā ir septiņi astoņi zemeņu audzētāji, taču realizēt ogas neesot grūti. Saradušies savi kundes, kas zina “Upmaļu” piedāvājumu. Pat braukuši uz Dunalku un pārbaudījuši, vai viņi tiešām audzē. Izķerot pat par pieciem sešiem eiro kilogramā. Šāgada raža gan nav padevusies cerētā – to par 40% samazinājušas pavasara salnas.
“Pircēju uzticības moments ir ļoti svarīgs,” pārliecinājusies Aiva. Daudzi braucot pirkt uz vietas lielākos daudzumos. Liepājas tirgus esot ļoti piesātināts ar ievestajām ogām. “Upmaļu” saimnieki savu audzējumu tirgo arī Aizputē.
Vispieprasītākā šķirne ir ‘Polka’, arī ‘Karioko’, kā arī vēlā ‘Pandora’. Jaunā saimniece spriež, ka vēlās šķirnes varētu būt izdevīga niša.
Lauki atrodas ceļa malā, tādēļ ierodas arī nelūgti viesi. Naktī redzēts, ka lauka mala tiek apspīdināta ar mobilajiem telefoniem.
Paši ziemai ogas saglabā saldētas.

Plāno attīstību
Aiva stāsta, ka apkārtnes zemi izķer lielie saimnieki, galvenokārt graudaudzētāji. Jaunajām ģimenēm, kas to vēlētos apstrādāt, “nav jau, kur”. Ģimenei pavērusies iespēja, un nupat viņi iegādājas vēl vienu īpašumu, kas dos iespēju paplašināties. Zeme būs pie upes, jo zemeņu audzētājiem svarīgs ir ūdens. Iecerēts bez zemenēm audzēt arī krūmmellenes, rudens avenes, kā arī ierīkot lauku, pie kura varēs atbraukt un ogas salasīt paši.
Uz laukiem dzīvot gan māsa un brālis negrasās nākt, jo bērniem izglītības iespējas redz tikai pilsētā.
2014. gadā saimniecība no Durbes novada pašvaldības saņēmusi Pateicības rakstu kā darba devēja un nodokļu maksātāja. “Ja pašiem vien jāravē, jālasa, jātirgo – to nevar,” piekrīt dzimtas vecāmāte Aniceta Pauliņa. “Upmaļos” mīt četras paaudzes. A. Pauliņa stāsta, ka viņai no diviem bērniem jau seši mazbērni un 13 mazmazbērni. “Visi man tik mīļi un labi!”

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Zemenes audzēt atmaksājas vairumā

Kategorijas