Luksemburgas latvieši kopīgi ieplāno Latviju

2017. gada 10. augusts 07:00

278

Luksemburgas latvieši kopīgi ieplāno Latviju

“Lai arī dzīvojam Luksemburgā vairākus gadus, Latvija mums joprojām ir tā īstā vieta, kur piederēt,” viesošanās laikā Nīcas novadā atzina Luksemburgas latviešu folkloras kopas “Dzērves” dalībnieki, kuri atvaļinājumu vasarā ieplānojuši pavadīt dzimtenē un satikties Nīcas novadā. Otaņķos ārvalstu folkloras kopai ir draugi etnogrāfiskajā ansamblī.

Satiekas dzimtenē
Nīcas novadā Luksemburgas latvieši viesojās pēc ilgākas neredzēšanās. Luksemburgā viņi satiekoties biežāk, neesot tik ilgi nošķirti. Tikšanās brīdī viņi apskaujas, sabučojas, bet bērni sajūsmā priecājas par Nīcas centrā darbojošos strūklaku un iespēju izbaudīt ūdenspriekus
“Reizi gadā daļa folkloras kopas dalībnieku vienlaikus ieplāno atvaļinājumu dzimtenē. Pāris dienas pirms došanās uz Luksemburgu pavadām visi kopā kādā Latvijas vietā. Nedodamies uz šejieni ar lielo autobusu, bet ar automašīnām, jo katram no mums Latvijā savā dzimtenes malā ir mīļie cilvēki, ko apciemot, un katram savi plāni,” skaidro Inta Jansone.
Gan bērni, gan pieaugušie klausās dzintara apstrādes mākslinieku Skriederu stāstījumā par Latvijā pieejamā unikālā materiāla īpašībām tā izmantošanu mākslā, modes pasaulē, kā arī dziedniecībā. Kāds iemēģina roku dzintara slīpēšanā.
Luksemburga platības ziņā ir tikpat liela, cik Kurzemes novads, tur dzīvo pusmiljons iedzīvotāju, un arī apmēram 400 latviešiem tur ir dzīvesvieta. Folkloras kopas izveidotāja un vadītāja Aiga Ožehovska pauž, ka Luksemburgā varētu būt pat vairāk tautiešu. Luksemburga ir dzīvošanas izdevumu ziņā visdārgākā Eiropas Savienības valsts, tādēļ daudziem latviešiem šī zeme un galvaspilsēta ar tādu pašu nosaukumu ir darba vieta, uz kuru viņi diendienā brauc no savām mītnes vietām Beļģijā, Francijā un Vācijā. A. Ožehovska piekrīt anekdotei par Luksemburgas izmēriem: “Spēlējot futbolu, te stiprāk uzsperot par bumbu, nav zināms, kurā valsts pusē aiz Luksemburgas robežām tā piezemēsies!”

Jūtas kā eiropieši
A. Ožehovska ir no Saldus. Viņa pastāsta, ka pirms vairāk nekā desmit gadiem iemīlējusies un pārcēlusies uz vīra dzimteni Vācijā. Laika gaitā uzzinājusi, ka Eiropas Savienības (ES) iestādēs un dalībvalstu pārstāvniecībās Luksemburgā tiek piedāvātas vakances. Latviete nokārtojusi ierēdņa eksāmenu un tagad strādā par tulkotāju. “Luksemburgā ir visu Eiropas Savienības valstu iedzīvotāji. Sastrēgumi uz ceļiem ir milzīgi. Es katru dienu braucu no Luksemburgas pierobežas Vācijas pusē. Man ir četri bērni – četrpadsmit, divpadsmit, deviņus un četrus gadus veci. Vecākie bērni iet Eiropas skolā Luksemburgā, kur mācās visu ES dalībvalstu iestāžu darbinieku atvases. Viņu tautības ir dažādas, viņi iemācās dažādas valodas un kultūras,” pastāsta sieviete. Vairākām valstīm skolā ir atsevišķas valodu klašu grupas, bet Latvijai pagaidām neesot, toties ir iespējams atsevišķi mācīties latviešu valodu, kā arī kārtot pārbaudījumus savas valsts valodā. “Mana vecākā meita savos gandrīz 15 gados pārvalda piecas valodas. Tas ir vērtīgi bērnam, jo viņam paveras pasaule un ir plašāks dzīves skatījums. Meitai prasu, kāda viņai ir valstiskā piederība? Meita atzīst, ka nejūtas kā latviete vai vāciete, bet vairāk kā eiropiete,” situāciju un tendences raksturo četru bērnu māmiņa. A. Ožehovska arī uzsver, ka sešās nedēļās, ko pavada Latvijā, viņai ir svarīgi atvases aizvest pie vecmāmiņas, kā arī ļaut dabiskā veidā apgūt dzīvo latviešu valodu, nevis literāri pareizo. “Ja bērns man kaut ko pasaka tādā stilā, kā sarunvalodā sazinās un sarunājas latviešu bērni, jaunieši, tad saprotu, ka viņos dzīvo latviešu valoda,” teic A. Ožehovska.

Inteliģenta kopiena
Inta Jansone rezumē, ka visus ārzemes latviešus vieno viens iemesls – darbs. Viņa pašreiz strādā par korektori publikāciju birojā, kur lielākoties visi tautieši ir saistīti ar valodniecību, kā arī ir daudz informāciju tehnoloģiju speciālistu. Latvieši pieraduši pēc darba atrast brīvu laiku, lai kopā svinētu svētkus ar mērķi piekopt latviskās tradīcijas. “Ja man būs interese adīt zeķes kurzemnieku rakstos, tad es tur atradīšu vēl vismaz desmit adīšanas interesentus,” stāsta Luksemburgā dzīvojošā rīdziniece. Latvijā viņa ieradusies kopā ar meitiņu Emīliju.
Latvieši Luksemburgā arī sanākuši kopā, lai paši rīkotu koncertus. Jau pirmajā reizē interesentu bijis pietiekami, lai izveidotu paši savu kori. “Kori sauc “Meluzīna”. Luksemburgas latviešu koris piedalīsies arī Latvijas simtgades pasākumos, tostarp Dziesmusvētkos nākamā gada vasarā,” zina teikt I. Jansone. “Latviešu kopiena Luksemburgā ir ļoti aktīva, tur mīt inteliģenta publika. Darbošanās folkloras kopā un citas latviskās aktivitātes mums ir dzīvesveids. Protams, ka mums pietrūkst Latvijas, jo tā vienmēr būs vieta, kas būs mana, kam piederi. Atgriešanās dzimtenē mums katram ir punkts, par kuru grūti runāt. Vismaz es prom aizbraucu ar domu, ka tur pastrādāšu vienu gadu,” emocijās dalās I. Jansone.

+ 1

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Luksemburgas latvieši kopīgi ieplāno Latviju

Kategorijas